Spēkavīrs, kurš draudzeni lutina ar vakariņām

2016. gada 18. augusts 07:00

1149

Spēkavīrs, kurš draudzeni lutina ar vakariņām

Aizputes pagasta spēkavīrs Māris Juzups šo vasaru aizvada vieglā režīmā, bet treniņos paceļ līdz 12 tonnām. Smagais darbs Aizputes novada pašvaldības policistam nes augļus, jo šogad vairāk nekā desmit gadu ilgajā sportista karjerā tika sasniegti lielākie panākumi. Māris tikpat reizes, cik nedēļā pavada laiku trenažieru zālē, spēj atrast arī savam vaļaspriekam – makšķerēšanai. Savukārt savu draudzeni viņš vakaros sagaida mājās ar gardām vakariņām.

Trauma izbojā iecerēto
Tiekamies pie Aizputes pagasta pamatskolas, kur vasarā ir klusi un mierīgi. Protams, sarunu sākam ar Māra šīsvasaras lielāko notikumu – pasaules čempionātu klasiskajā spēka trīscīņā, kas notika ASV. Viņš gada svarīgākās sacensības svara kategorijā līdz 120 kilogramiem iesāka pārliecinoši – pietupienos ar svara stieni tika pieveikti 327,5 kilogrami, kas ir jauns Latvijas rekords klasiskajā spēka trīscīņā. Rekords tika labots par 7,5 kilogramiem, kas nav maz. Māris atminas, ka pērn ar šādu rezultātu būtu varējis disciplīnā iegūt mazo bronzas medaļu, bet šogad viņš pietupienos bija ceturtais. Pieci kilogrami pietrūka līdz trešajai vietai. Eiropas rekords pietupienos ir 342 kilogrami.
Pēc tam sekoja svara stieņa spiešana guļus. Tajā Māris izcīnīja mazo bronzas medaļu – ar 230 kilogramiem atkārtoja savu personīgo rekordu, bija trešais labākais. “Bija vilšanās, ka nedaudz pietrūka, lai uzspiestu 235 kilogramus. Tad par 2,5 kilogramiem būtu apsteidzis britu sportistu un ieguvis sudraba medaļu.” Iesildoties trešajai disciplīnai – vilkmei, Māris guva nelielu muguras traumu, kas liedza uzrādīt labu rezultātu. Pieveiktie 270 kilogrami nav nekas, jo Māris spēj celt vismaz par 40 kilogramiem vairāk. Trauma liedza sasniegt labu rezultātu kopsummā. Ar 827,5 kilogramiem spēkavīrs ierindojās piektajā vietā.
“Biju gatavs labot personīgo rekordu, celt vismaz 310 kilogramus. Nekas nopietns nebija, jo tad sāpētu, bet jutu, ka nevaru pacelt svara stieni. Ja neskaita muguras problēmu, tad starts bija veiksmīgs,” vērtē Māris. Viņš norāda, ka labāko trijnieks bija ļoti spēcīgs. Triumfēja ASV pārstāvis, kurš otrajā vietā atstāja iepriekšējo gadu čempionu no Alžīrijas.
Mārim šis bija jau trešais gads pasaules čempionātā starp pieaugušajiem. Pērn Somijā viņš kopvērtējumā bija astotais, pirms tam uz tālo Dienvidāfriku neaizbrauca, bet vēl iepriekš Krievijā arī bija astotais.

Pietrūkst lielo hanteļu
Māris apgalvo, ka tuvošanās pasaules labāko trijniekam ir spēcīga motivācija, lai sevi nežēlotu treniņos arī turpmāk. Ielauzties pasaules čempionāta trijniekā ir viņa mērķis. Māris gan norāda, ka atšķirīgi ir treniņu apstākļi, kādi ir viņam un kādi ir lielvalstu pārstāvjiem. Viņš trenējas Aizputes pagasta trenažieru zālē. Augstas klases sportisti, redzot viņa apstākļus, atzinuši, ka tie ir skarbi.
Mārim šovasar jāatrod vēl viens svaru ripu komplekts, katra ripa divdesmit kilogramu smagumā, lai varētu gatavoties tālāk. Sākumā Aizputes pagasta zālē pat svara stienis nav bijis. Sportistam to pirms pāris gadiem iedevusi Valmieras biedrība “Spēka pasaule”. Kad ar sporta veidam atbilstošu stieni sācis trenēties, rezultāti uzlabojušies. Māris pārsvarā sastopams Aizputes pagasta zālē, jo braukt uz Aizputes zāli neatmaksājas – tad savs stienis jāņem līdzi. “Ir treniņos vajadzīgi arī palīgvingrinājumi, bet arī tos nav iespējams pilnvērtīgi veikt par visiem simts procentiem. Nav lielas hanteles. Man treneris Andrejs Rožlapa, kurš ir labākais šajā sporta veidā Latvijā, raksta programmu. Ir vingrinājumi, kurus es nevaru izpildīt, tos jāaizvieto ar ko citu,” sūrojas Māris. Jautāts, vai Aizputes novada vadība nevar ko darīt lietas labā, lai zāle būtu labāk aprīkota un viņu sportists varētu tiekties pretim pasaules virsotnēm, Māris smejas – tas ir liels finansiāls jautājums. Viņš norāda, ka novada dome šovasar viņam līdzēja nokļūt uz pasaules čempionātu, apmaksājot ceļu un viesnīcu.

Pret dopingu sportā
Māris ar savu sporta veidu ir saslimis. Aizsākums bija, kad 2004. gadā sāka mācīties Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā. Lai nebūtu jādara nevajadzīgas lietas, viņš vakaros gāja uz treniņiem. 16 gadu vecumā pamēģināja svara stieni – tas aizrāva. Sākumā viss nāca ļoti lēnām. Sportists pirmajos trijos gados sagatavoja savu ķermeni, jo pirms tam neko tādu nebija darījis. Pirmie starti Latvijas čempionātos bija tikai 2008. gadā. Tobrīd viņš studēja Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā par smagatlētikas treneri. Akadēmijā gan Māris mācījās tikai gadu – izkrita no budžeta un finanšu dēļ bija spiests izstāties. Rīgā Māra talantu pamanīja Andrejs Rožlapa, kurš tagad sportistam ikdienā asistē telefoniski.
Māris 2010. gadā paņēma atpūtu no spēka trīscīņas, pamēģinot piedalīties spēkavīru šovos. Saprata, ka tur ir liels risks iedzīvoties traumās, kas var liegt startēt pat veselu sezonu, tāpēc nav tā vērts.
Māris ne tikai mūspusē, bet pat visā Kurzemē ir vienīgais savā sporta veidā. Jautāts, kāpēc nav vairāk tādu kā viņš, spēkavīrs smejas, ietur pauzi un atzīst, ka grūti tā paskaidrot. Pats viņš ir par tīru sportu un vienlīdzību, tāpēc startē Latvijas Pauerliftinga federācijas sacensībās IPF versijā. Tā ir atzīta pasaules Starptautisko Sporta federāciju ģenerālajā asociācijā, Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā un Pasaules Antidopinga komitejā. Latvijā ir vēl viena organizācija, kas rīko sacensības, taču nav oficiāla. Sportists pieļauj, ka daudzi no tās pārstāvjiem iekristu dopinga pārbaudēs.

Treniņprocess – nežēlīgs
Māris savā sporta veidā darbojas jau 12 gadus. Šo gadu viņš min kā visveiksmīgāko, jo bez pasaules čempionāta pavasarī tika iegūta bronzas medaļa Eiropas čempionātā. Tagad jau viņam galvā ir nākamie plāni – jāgatavojas nākamā gada Eiropas čempionātam spēka trīscīņā, kas būs Dānijā. Pēc tam būs pasaules čempionāts Baltkrievijā. Nākamgad pirmo reizi būs arī čempionāts svara stieņa spiešanā guļus, kas ir Māra stiprā puse.
Pēc martā aizvadītā Eiropas čempionāta sportists pasaules čempionātam gatavojās īpaši smagi. Pirmo reizi viņam treniņi bija gandrīz katru dienu, izņemot svētdienas. Katru dienu viņš veica spēka trīscīņas visas disciplīnas. Nerēķinot palīgvingrinājumus, viņš vienā treniņā cēla līdz 12 tonnām. Vieglais treniņš skaitījās piecas tonnas. Lai pielāgotos pasaules čempionāta režīmam, treniņi tika aizvadīti arī pēc pusnakts.
Māris piekrīt, ka treniņu process ir nežēlīgs, bet viņu motivē konkurenti pasaulē, kuri viņam ir priekšā. Savus treniņus spēkavīrs pavada vienatnē, jo līdz šim brīdim nekad nevienu Aizputes pagasta zālē nav manījis. Redzot viņa sasniegumus, puiši ir interesējušies, bet sekotāji nav uzradušies. “Tas nav tik viegli – ir režīms jāievēro. Nevar pa ziemu trenēties un vasarā neko nedarīt. Tad nekas nesanāks. Gribētāji neiztur smago režīmu,” novērojis spēkavīrs.

Profesija noder virtuvē
Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā iegūtajā profesijā – ēdināšanas speciālists – Māris nav strādājis, taču iegūtās zināšanas viņam noder paša virtuvē. Sportists atklāj, ka lieliski gatavo un viņam patīk virtuvē saimniekot. Savu draudzeni spēkavīrs vakaros sagaida mājās ar vakariņām.
Īpaša firmas ēdiena Mārim nav, bet lielā cieņā ir viss, kas saistīts ar vistas gaļu. Uz kaut ko īpašu viņš ikdienā neiespringst, jo patēriņš ir liels. “Kalorijas ir lielas, citreiz no pieciem līdz astoņiem tūkstošiem dienā. Mazie svari manā sporta veidā varbūt streso, lai noturētos savā svara kategorijā, bet man tā nav. Ir daudz jāēd. Pat piespiedu kārtā ēdu, lai uzņemtu kalorijas,” stāsta sportists.
Māra stihija ir ūdens. Jau trīs gadus viņš peld arī ziemā. Tas uzlabo rezultātus, veicina atjaunošanās procesu, uzlabo pašsajūtu un veselību. Ziemas peldē sportists dodas no vienas līdz trim reizēm nedēļā. Pat guvis panākumus. Pērn Liepājā, Beberliņos, aizpeldējis līdz trešajai vietai.
Redzot Māra profesionālo attieksmi pret sportu, rodas jautājums, vai ir brīvais laiks. Māris atbild, ka, ja ļoti grib, to var atrast. Viņa lielākais vaļasprieks ir cope, uz kuru dodas pāris reizes nedēļā. Īpaši aizraujot karpu cope, lielākais guvums – 12,5 kilogramus smaga skaistule. “Ceļos agri, līdz ar gaismu. Līdz astoņiem makšķerēju, pēc tam uz darbu,” savu režīmu vasarā ieskicē spēkavīrs.
Citām izklaidēm sportistam laika gan neatliek, tas nograus treniņu režīmu.
Māris strādā Aizputes novada pašvaldībā par policistu. Darbs policijā viņam patīk. Šis būs jau trešais gads. Māris sirsnīgi smejas, vaicāts, vai vietējie nemiera cēlāji novadā no viņa raustoties, zinot viņa spēku. Gadījies ir visādi. Piespiedu gadījumā spēks jāpielieto, bet Mārim labāk patīkot visu nolīdzināt sarunu ceļā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Spēkavīrs, kurš draudzeni lutina ar vakariņām

Kategorijas