Dolomīta ieguves dēļ var palikt bez ūdens

2016. gada 25. augusts 07:00

5260

Dolomīta ieguves dēļ var palikt bez ūdens

“Vai mēs nepaliksim bez ūdens?” bažas “Kursas Laikam” pauž Medzes pagasta iedzīvotāji, kuru dzīvi ietekmēs dolomīta raktuves darbība.
Šis jautājums bija galvenais arī sabiedriskajā apspriešanā, kas otrdien notika Grobiņas novada domē. Uz to bija ieradies kupls pulks iedzīvotāju, kuru mājas atrodas potenciālā karjera tiešā tuvumā. Saruna ar SIA “DSG Karjeri” valdes priekšsēdētāju Edgaru Veiguru un viņa komandu notika konstruktīvā gaisotnē bez sakāpinātām emocijām. Iedzīvotāji tai bija gatavojušies, izlasot prezentāciju internetā un ievācot citu informāciju.
“Mēs piekrītam viņu darbībai, bet varbūtība par ūdens pazušanu ir ļoti liela,” saka Kazis Petkus, kura 15 govju ganāmpulkam ūdens nepieciešams bez pārtraukuma. Viņš pastāvēšot uz līguma noslēgšanu pirms darbu sākšanas.

Nesaprot cenšanos
Dolomīta ieguvi SIA “DSG Karjeri” iecerējusi zemes īpašumā “Ielejas Luteri”, ko iegādājusies jau pirms desmit gadiem. Visu laiku esot bijuši milzīgi birokrātiskie šķēršļi, lai sāktu tā apguvi.
Atradne ir salīdzinoši neliela – nepilni pieci hektāri. “Vai ieguldījums ir to vērts un atmaksāsies?” pirms apspriešanas interesējas “Kursas Laiks”. E. Veigurs pastāsta, ka firmai ir mobilas ražošanas iekārtas, kuras tā pārvieto no viena karjera uz nākamo. Iegūtās dolomīta šķembas tikšot izmantotas Latvijas ceļu būvē. “Labāk izmantot vietējo materiālu, nevis vest granītu no Skandināvijas.” Firma arī sakārtošot ceļus, pa kuriem pārvietosies tās tehnika, varētu piedāvāt kādu darbavietu. 60% no maksātā dabas resursu nodokļa nonākšot pašvaldības kasē.
Līdzīgu jautājumu visā apspriešanas gaitā spēkā uztur Harijs Šuišelis, kurš dzīvo vistuvāk iecerētajam karjeram: “Kāpēc tāda cenšanās?”
Iepazīstoties ar prezentāciju, viņš secinājis, ka dolomīta slānis iecerētajā vietā nav tik vienmērīgs un kvalitatīvs, lai dotu lielu peļņu, bet izdevumi tā iegūšanai šķietot milzīgi.
E. Veigurs teic, ka paļaujas uz veiktajiem ekonomiskajiem aprēķiniem, un norāda, ka “tas ir mūsu risks”.

Sola dziļurbumus
Par iespējamajām problēmām ar ūdeni iedzīvotāji uzzinājuši no SIA “Vidrūpe” sagatavotā “Ietekmes uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas liegumu “Tosmare” novērtējuma ziņojuma”. Tajā pieļauts, ka 2,5 – 3 kilometru rādiusā veidosies tā sauktā depresīvā piltuve. Pārrokot ūdens āderes, tas meklēs citu ceļu, spriež vīri.
“Ja ūdens tuvāko māju akās pazudīs, tad tur uz firmas rēķina tiks veikti dziļurbumi,” apliecina E. Veigurs. To prasot Valsts vides dienesta noteikumi. Uzņēmējiem esot pieredze šajā jautājumā, jo apsaimnieko vairākus dolomīta karjerus citviet Latvijā. Dziļurbumi tiekot veikti trīs četru dienu laikā pēc ūdens pazušanas. E. Veigurs gan apšauba, vai problēma skars daudzas mājas, jo šī vieta esot ūdeņiem bagāta. Iedzīvotāju pieredze liecina ko citu. Plašā apkārtnē zem augsnes virskārtas esošā dolomīta slāņa dēļ pavasaros un rudeņos uzkrājas lieks mitrums, bet vasarās jau tagad nereti akās ūdens pietrūkst.
Viņiem ir arī šaubas, vai piedāvātie urbumi būs tik dziļi, lai ūdens no tiem būtu kvalitatīvs un, galvenais, dzerams. “Ja būs nepieciešams, izurbsim pat 70 metrus,” sola E. Veigurs.
“Man ir dīķis ar zivīm, vēžiem, ūdensrozēm, no kura ņemu ūdeni dārza laistīšanai. Kā ar to?” bažījas Māris Šnipke un saņem solījumu par hidrologu slēdzienu.

Paliks peldvieta
Diskusijas raisa trokšņu līmenis, jo dolomīts tiks spridzināts. E. Veigurs stāsta, ka tas notiks aptuveni divas reizes mēnesī un ar pavisam citādu tehnoloģiju nekā agrāk, kad akmeņi lidojuši pa gaisu pat kilometru tālu. Troksnis arī dienā nebūšot lielāks par nakts normu. Sarmīte Petkus vēlētos, lai tuvāko māju iedzīvotājiem par spridzināšanas laiku tiktu paziņots iepriekš – lai nesabaida mazbērnus.
Iedzīvotāji norāda arī uz citām iespējamajām neērtībām – putekļiem, šauro ceļu, uz kura neiespējami izmainīties ar pretī braucošu lielo kravas auto.
Projekta virzītāji saņem arī ieteikumus. Agita Lagzdiņa pievērš uzmanību Grīzupītei, kurā iecerēts novadīt no karjera atsūknēto ūdeni – tā ir aizaugusi, bebru dambjiem aizsprostota. Medzes pagasta zemes ierīkotāja Vizma Lapuķe piebilst, ka šai upītei ir ļoti niecīgs kritums un jau tagad tās baseina pļavas mēdz pārplūst.
Pēc karjera izstrādes tur pavērsies līdzīga aina kā netālajos “Plienkalnos”, kur dolomīts ņemts pēckara gados un tagad ir vietējo un liepājnieku iecienīta peldvieta. Par līdzīga scenārija iespējamību aizdomājušies arī tuvākie kaimiņi – vai viņu miers pēc izrakteņa ieguves beigām netiks traucēts ar atpūtnieku klaigām.
Kad varētu sākties reālie darbi, E. Veigurs neprognozē. Vēl jāapstiprina derīgo izrakteņu ieguves projekts, un tas varot ieilgt. Tikšot veikta arī iedzīvotāju prasītā trokšņu līmeņa modelēšana katrai tuvumā esošajai mājai.
Medzes pagasta pārvaldes vadītāja Gunta Konopļeva spriež, ka vajadzētu izmantot uzņēmēju ierosinājumu un noorganizēt ieinteresēto iedzīvotāju braucienu uz kādu no SIA “DSG Karjeri” objektiem, lai visu redzētu un dzirdētu uz vietas.

+ 7

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dolomīta ieguves dēļ var palikt bez ūdens

Kategorijas