Audzējot ķirbjus, uzticas dabai

2016. gada 25. augusts 07:00

Šogad jau vienpadsmito gadu pēc kārtas norisināsies par tradīciju kļuvušais “Latvijas lielākā ķirbja čempionāts”, kurā pērn no desmit raženākajiem dārza karaļiem godpilno trešo vietu ieņēma Daina Badovska no Skrundas ar 155 kilogramu smago ķirbi.
Pirms pieciem gadiem Daina Badovska ar savu ķirbi kļuva par Latvijas čempioni. Laikraksts devās noskaidrot, kāds ir skrundenieces noslēpums lielās ogas audzēšanā.

Mēslo ar paipalu mēsliem
“Daba, tā ir tikai daba. Tikpat kā rokas nepielieku, protams, mēslošana, stādīšana un izaudzēšana. Tā kā citi dara – ber un lej virsū visu ko – es tā neko nedaru,” saka D. Badovska. No kurienes nāk milzeņu sēklas, audzētāja neatklāj un atzīst, ka arī ķirbju šķirni nespēj nosaukt. Lai ķirbis līdz rudenim labi augtu, tas tiek mēslots ar paipalu mēsliem. Piekrauj pilnu piekabi un ziemā ber vagās, jo vasarā ķirbju audzētājai tam neatliek laika. Kā novembrī sāks, tā aprīlī beigs, un tur, kur tiek stādīti gigantu ķirbji, nomēslo pat trīs reizes. Aptuveni puse hektāra apstādīta ar ķirbjiem – gan ēdamajiem, gan dekoratīvajiem. Parastos ķirbjus izdodas notirgot turpat Skrundā. “Pamatā ķirbi pērk skrundenieki, iebraucēji ļoti maz. Spiež sulas, biezputrām, katrs nopērk pa kriksītim, un 30 līdz 40 kilogramus pa nedēļu var notirgot. Arī paši ļoti daudz dzeram sulas. Kad visi darbi ir padarīti, izspiežam sulas un stenēdami un pukstēdami visu izdzeram.” Ķirbju audzētāja salīdzina vietējo iedzīvotāju un caurbraucēju pirktspēju: “Skrundeniekiem viss ir par dārgu, iebraucēji saka: cik jums te viss lēti! Bet vietējiem vienmēr viss būs par dārgu. Ieiet “Elvī”, pieliek pilnus grozus, un nekas nav dārgs. Es saku: ja jums pretenzijas, tad ejiet uz Saeimas namu un prasiet, kāpēc mēs esam par nabagiem pataisīti un mēs vairs nevaram tirgū dārzeni nopirkt.”
Dekoratīvie aizceļo uz gadatirgiem Ventspilī, Kuldīgā un Rīgā. “Ja no tām sēklām, kuras es nopērku, izaugtu tas, ko es vēlos, tad nevajadzētu nostādīt plantāciju, lai dabūtu kādu, kas ir skaists. Dekoratīvie ķirbji puse jārauj ārā, jo tie ir briesmīgi un no dekoratīva tur nav ne smakas. Izaug garš kā gurķis un nav skaistas formas. Es uzskatu, ka dekoratīvajam ķirbim ir jābūt skaistai formai un krāsai,” saka ķirbju audzētāja.

Katram pa ķirbim
Aptuveni trijos hektāros zemes skrundeniecei aug dārzeņi – kāposti, puķkāposti, pupas, zirņi, burkāni, bietes, sīpoli, kukurūza. Aug arī melones, arbūzi un pat baklažāni. Starp tiem arī ziedi – asteres un gladiolas, bet pavasarī studentu neļķes, kā arī ārstniecības augi – piparmētras un kumelītes. Uz lauka iestādīti desmit gigantu ķirbja stādi, kuru augļus ierasti vāc divas dienas pirms čempionāta. “Ir vairāki lieli, bet, vai būs rekords, es nezinu. Šis gads nav pateicīgs ķirbim. Pērn nebija slapjums, bet bija karstums, šogad ir otrādi, un ķirbis ir siltummīlis.” Ik gadu konkursā piesakās aptuveni 40 līdz 50 dalībnieku, no kuriem atlasa desmit. Tad ir jānomēra ķirbis no visām debespusēm un pēc mēriem nosaka, kurš ir varenākais. Pērn desmitniekā iekļuva seši Skrundā audzētie ķirbji un, kā pastāsta D. Badovska, tad katram ģimenes loceklim tika sadalīts pa ķirbim. “Ja es pie ķirbja būtu piestrādājusi, tad varbūt būtu dabūjusi pirmo vietu, bet man nav laika to čubināt un bužināt.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Audzējot ķirbjus, uzticas dabai

Kategorijas