Aizkadra balss no TV ekrāna

2016. gada 25. augusts 07:00

604

Tas, ko mēs redzam savos televīzijas ekrānos, ir jau gatavs ziņu sižets, bet, lai līdz tam nonāktu, ir veiksmīgi jāsadarbojas vairākiem cilvēkiem.
Viens no tiem – TV ziņu reportieris. Viņa balss ir tā, kuru dzirdam savos TV ekrānos un kura mums vēsta par svarīgāko un interesantāko, kas noticis gan vietējā, gan plašākā mērogā. Kāds ir TV ziņu reportiera darbs un kā paiet šīs profesijas pārstāvja darba ikdiena, “Kursas Laiks” centās noskaidrot sarunā ar profesijas pārstāvi Līvu Miezi.

Strādā paralēli studijām
Līva nāk no Saldus, taču nu jau rit ceturtais gads, kopš viņa sevi pieskaita liepājnieku pulkam. Pirms četriem gadiem jaunā meitene uzsāka studijas Liepājas Universitātē (LiepU), studējot bakalaura programmā “Baltu filoloģija un kultūra”. Apstāties pie bakalaura grāda Līva nevēlējās, tādēļ pēc trīs gadus ilgām studijām nolēma iestāties maģistrantūrā. Nu viņa studē LiepU maģistra studiju programmā “Rakstniecības studijas” un paralēli tam strādā reģionālajā televīzijā “TV Kurzeme” par ziņu reportieri. Par to, kā nonākusi līdz darbam “TV Kurzeme”, meitene smej: “Kā jau visi kārtīgi studenti, arī es gribēju strādāt. Sapratu, ka varu kaut ko darīt paralēli studijām uz pusslodzi, un internetā ieraudzīju šo darba piedāvājumu. Aizsūtīju CV, motivācijas vēstuli, kādu laiku pagaidīju, un tad atskanēja zvans.”
Par to, kā noritējusi intervija un kas no viņas prasīts, Līva stāsta: “Man vienkārši pajautāja, kas man patīk, kas man nepatīk, ko es daru, kāda ir mana pieredze – par dzīvi vairāk un mani pašu, tas tomēr atklāj to, kāds cilvēks ir.” Tāpat Līvai nācies atbildēt uz jautājumiem par to, kuras tēmas viņai pašai būtu tuvākas un par kurām reportāžas viņa labprātāk neveidotu. Pēc intervijas sekojusi došanās līdzi jau pieredzējušai ziņu reportierei un operatoram uz kādu interviju, kur Līva no malas vēroja, kā noris ziņu reportiera darbs. Pēcāk vienu ziņu sižetu Līvai bija jāsagatavo pašai, lai pārliecinātos, ka ziņu reportāžas ir viņai pa spēkam. Izrādījās, ka ir, jo Līva pieņemta darbā, un nu reģionālajā televīzijā strādā jau pusgadu.

Nonākusi lieliskā kolektīvā
Līva atklāj, ka priekšstata par darbu televīzijā viņai nebija: “Man pat nebija nekāda priekšstata vispār, kā tas ir – televīzijā strādāt. Es nezināju neko, man viss bija tā kā no jauna, piemēram, tekstus veidot. No daudz kā nācās atteikties – bija jāiemācās emocijas nolikt malā. Man kā emociju cilvēkam tas bija pavisam grūti.” Par saviem pirmajiem sižetiem meitene toreiz gan lepojusies, gan priecājusies, ka darbu izdevies veiksmīgi paveikt. Viņasprāt, grūtākais ir pierast pie savas balss televīzijā, jo tā visbiežāk šķiet sveša un neierasta. Tā šķitis arī Līvas ģimenei, kura ar lielu aizrautību sekojusi līdzi pirmajiem Līvas veidotajiem sižetiem. Kad pie Līvas balss televīzijā un profesijas pierasts, ziņu skatīšanās vairs nenotikusi tik bieži, tomēr Līvas ģimene priecājas par meitenes panākumiem profesionālajā jomā un ļoti atbalsta viņu.
Liels atbalsts darbā Līvai ir arī kolēģi, par kuriem meitene saka tikai tos labākos vārdus. “Kolēģi ir riktīgi superīgi – mēs esam tāds kolektīvs, kur grūti būt noskumušam, jo neiztiekam bez jokiem. Mēs daudz smejamies,” priecājas Līva. Kolēģi labprāt cits citam izpalīdz arī situācijās, kad viens vai otrs nevar tikt uz kādu interviju vai gadās kādi neparedzēti apstākļi – vienmēr var paļauties, ka kāds interviju paņems uz saviem pleciem un tā nepaliks “karājoties gaisā”.

Darba divējādā daba
Līva pastāsta, ka, strādājot televīzijā, vari būt drošs, ka neviena diena nebūs vienāda. Katra diena nes jaunus piedzīvojumus un iespaidus, arī darbalaiks mēdz būt ļoti atšķirīgs – to ietekmē interviju norunātie laiki, kā arī dažādu pasākumu norise pilsētā, kā arī tuvākā un tālākā apkārtnē. Regularitāte, ko darbā novēro Līva, ir iknedēļas sapulces un darba plānošana jaunajai nedēļai, kas notiek pirmdienu rītos. “Mēs atnākam, izrunājam, kas ir bijis, kas ir jauns. Izdomājam un izrunājam par tēmām, izdomājam, kurš ko taisa, un tad sākam – meklējam informāciju, kontaktējamies ar cilvēkiem, kuri mums nepieciešami, norunājam intervijas. Esam četri reportieri un divi operatori – svarīgi, lai nav tā, ka kaut kas pārklājas,” ieskatu darba ikdienā sniedz ziņu reportiere.
Ziņu dienās, kas “TV Kurzemei” ir pirmdienas, trešdienas un piektdienas, ir svarīgi intervijas norunāt dienas pirmajā pusē, lai spētu sižetus laicīgi sagatavot vakara pārraidei. Pēc intervijas Līvai svarīgi to noklausīties un uzrakstīt tekstu, kas tiks ierunāts un vēlāk translēts skatītājiem, lai sniegtu ieskatu konkrētajā tematā. “Tad es eju montāžā, ierunāju tekstu, montāžas meitene tekstu saliek, kā tas nepieciešams, tad pajautā, kādas bildes vajadzētu likt, citātus, un tad seko montāža, kas no manis vairs nav atkarīga,” atklāj Līva. Nereti nākas veidot arī pasūtījuma sižetus citām televīzijām, piemēram, Latvijas Televīzijai (LTV) vai Latvijas Reģionu Televīzijai (Re:TV), kur bieži vien vēlamo intervijas gaitu un sižeta struktūru nosaka šo televīziju pārstāvji, tādējādi ir iespēja izbaudīt dažādu darba stilu – gan īstenot savas idejas un runāt par sev aktuālām tēmām, gan veidot jau iepriekš noteiktus, specializētus sižetus.

Nekad nav garlaicīgi
Pie savas profesijas priekšrocībām TV ziņu reportiere noteikti pieskaita lielisko kolektīvu, par ko jau stāstīja iepriekš intervijā, taču papildus tam viņa min arī iespēju paplašināt savu redzesloku. “Paplašinās redzesloks noteikti – tu daudz ko uzzini par lietām un tēmām, par kurām iepriekš varbūt pat nebiji domājis un interesējies,” teic meitene. Viņasprāt, liels šīs profesijas pluss ir arī fakts, ka, strādājot par TV ziņu reportieri, nekad nebūs garlaicīgi. “Tu visu laiku esi notikumu epicentrā, nekad nav garlaicīgi.” Viņa uzsver, ka šajā profesijā iespējams iepazīt daudz jaunu cilvēku, iegūt kontaktus un vaigu vaigā satikt arī Latvijā labi zināmas personības. Līvai pašai vislabāk patīk intervijas ar tiem cilvēkiem, kuriem “acis deg par to savu lietu”. Kā vienu no tādiem cilvēkiem viņa min Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) galveno diriģentu Atvaru Lakstīgalu.
Par savas profesijas mīnusiem Līva nosauc laiku un laikapstākļus. Laiks šajā profesijā ir mīnuss tādēļ, ka to ir ļoti grūti saplānot, jo nekad nevar paredzēt, kurā brīdī būs steidzami nepieciešama intervija vai norisināsies kāds ļoti nozīmīgs notikums, kuru būs nepieciešams atspoguļot televīzijā. “Var būt tā, ka tev iztraucē kaut ko, bet tev nākas izvēlēties prioritātes tajā brīdī – darbs vai privātā dzīve. Visbiežāk tas būs darbs, kam tu slieksies par labu,” atzīst Līva. Par nekādi neietekmējamu, bet traucējošu apstākli darbā TV ziņu reportiere min laikapstākļus: “Intervijas ir neiespējami organizēt, kad ir slikti laikapstākļi. To neatļauj aparatūra, un cilvēku uz ielām arī nav tajos brīžos – kurš tad gribēs stāvēt un runāt ar tevi?” Tomēr lielus un traucējošus mīnusus savā darbā Līva neizjūt un ir priecīga, ka viņa tikusi pie iespējas strādāt reģionālajā televīzijā, jo jūt, ka šajā profesijā viņa var gan dot savu ieguldījumu, gan saņemt milzīgu pieredzi un gandarījumu apmaiņā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Aizkadra balss no TV ekrāna

Kategorijas