Vai rokmūzikas tradīcijām būs turpinājums?

2016. gada 1. septembris 07:00

541

Vai rokmūzikas tradīcijām būs turpinājums?

Jautājot, vai Liepāju vēl var uzskatīt par rokmūzikas galvaspilsētu, vietējie mūziķi ir pārliecināti, ka būs jauna ēra – nāks jaunie, kuri pagaidām ir paškritiski un dienas gaismā vēl nerādās.

Latvijas leģendārā rokmūziķa Ainara Virgas rīkotajā festivālā “Līvi fest 2” un grupas “Līvi” 40 gadu jubilejas svinībās Liepājas koncertestrāde “Pūt, vējiņi!” bija ļaužu pilna. Sajūtas bija kā “Liepājas dzintara” laikā, kad Liepāja ar saviem mūziķiem bija slavas zenītā.
Tajā pašā laikā dienas vidū jauno grupu konkursā nepiedalījās neviena vietējā blice, neviena Liepājas puišu grupa dienu iepriekš neizmantoja iespēju arī uzspēlēt Jauniešu mājas rīkotā festivāla grupu konkursā. Arī Liepājas vokāli instrumentālo ansambļu konkursā gadu no gada grupu skaits rūk, liekot domāt, vai šobrīd Liepājā zināmajām grupām būs sekotāji.
Daudzi sapinas mudžeklī
“Vai Liepāju vēl var dēvēt par Latvijas roka galvaspilsētu? Šo jautājumu dzirdu diezgan bieži. Mēs to tā saucam, pateicoties “Līviem”, “Credo”, “Neptūnam” un daudzām citām Liepājas grupām. Tā kā bija – nekad vairs nebūs, bet būs citādāk. Nāk jauna mūzika, jauna ēra, būs jaunās grupas. Viņas jau ir. Tās varbūt nav tik pamanāmas, jo mūzikas pārprodukcijā, kas tagad valda visā pasaulē, ir ļoti grūti tikt pamanītam,” uzskata Liepājas POP/ROK skolas vadītājs Gints Purgailis.
Viņaprāt, jaunās grupas tagad meklē veidu, kā sevi parādīt. Tās eksperimentē, kas aizņem ļoti ilgu laiku. Ejot cauri eksperimentiem un citiem pārbaudījumiem, kam jāiziet cauri grupai, kas grib kļūt atpazīstama, daudzi sapinas tajā mudžeklī. Viņi beidz muzicēt vai dodas citā virzienā, kas atkal prasa ilgu laiku. Jaunās grupas vairs negrib būt tik klasiskas kā vecās grupas, grib būt modernākas. Sava ceļa meklējumos līdz skatuvei tās pat nenokļūst.
“Eksperimentējot ir grūti atrast cilvēkus, kuri ir vienisprātis, kuri būtu gatavi eksperimentēt. Vienmēr būs kāds, kuram liekas, ka ir jau labi. Vienmēr būs kāds, kurš sastāvā teiks, ka vēl pie tā un tā jāstrādā, tad rodas domstarpības, un grupas pajūk. Labs piemērs ir “Prāta Vētra”, kas turas tik ilgi kopā. Tas ir retums,” norāda G. Purgailis.
Liepājas POP/ROK skolā ir bijuši piemēri, kad atnākuši jaunie mākslinieki, kuriem ir savas dziesmas. Viņi ir tās ierakstījuši, ilgi pie tām strādājuši, mācījušies vokālu, ģitārspēles prasmes, bet mūsdienās ar labu dziesmu vien vairs nepietiek. Vajadzīgs ir arī menedžments, lai dziesma tiktu pamanīta. Tā ir izsūtīta radio stacijām, iespējams, no 50 viena to atskaņojusi. Jaunais mākslinieks tālākai daiļradei atmetis ar roku.
“Šobrīd mūzikas pārprodukcijā radīt ko ģeniālu ir praktiski neiespējami, bet nav arī tādas formulas, kā iekarot publiku. Jaunie tagad daudz vāc informāciju, kas tagad ir populārs. Vēl ir lieta, ka ir daudzas grupas, kurām nav mērķa ātrāk uzstāties vai strauji kļūt populāriem. Tās pavada labi laiku spēlējot,” novērojis Liepājas POP/ROK skolas vadītājs.
G. Purgailis uzskata, ka šobrīd jauniešiem mazāk interesē klasiskais roks. Viņiem patīk izmantot mūsdienu iespējas un radīt daudz ko interesantu. Viņš ievērojis jauno grupu “The Highlights”, kas savulaik uzvarējusi arī Liepājas jauno grupu konkursā. Šajā vasarā daudz spēlējusi jaunā grupa “Flying Bra”, kas radusies Liepājas POP/ROK skolā. Savu vietu jau aktīvi iekarojusi apvienība “Trans-cen-den-tālē”, kas manāma daudzos sarīkojumos un atradusi savu izpausmi mūzikā. “Jauna ēra ir no šādām grupām, kas meklē ko jaunu, varbūt ne pasaules mūzikā, bet noteikti ko jaunu priekš sevis,” piebilst mūziķis.

Ausis nav jābāž ciet
Liepājas POP/ROK skolas telpās jauniešiem ir iespēja uzspēlēt dažādus instrumentus. “Kurš izmantos visas iespējas, tas būs uzvarētājs, un par to mēs drīz vien uzzināsim,” spriež skolas vadītājs.
Liepājas Bērnu un jaunatnes centra mūzikas metodiķis Juris Ločmelis savu sešu darba gadu laikā novērojis, ka jauno grupu paliek arvien mazāk. Toties tagad ir augstāka kvalitāte, jauno grupu konkursā vairs nav jābāž ausis ciet. Šobrīd jauniešiem vairs nav tādas noturības un lielas atbildības sajūtas, lai grupa ilgi pastāvētu. Ļoti garš ir process, lai jaunā grupa nokļūtu līdz publikai. Ar diviem mēģinājumiem nekas nesanāks.
Jaunieši Liepājā, “Vaduguns” telpās, skolojas mūziķa Tomasa Kleina vadībā. Viņš priecājas, ka pie viņa kabineta rosība ir vienmēr un bērnu acis mirdz – viņi grib spēlēt. Paši mazākie vēl nedomā par skatuvi. Viņi grib iepazīt muzicēšanu un instrumentu. Pulciņa vadītājs ļauj iepazīt visus instrumentus, kas ir kabinetā – bungas, basģitāru, ģitāru un citus. Zvanījusi kāda sešgadnieka mamma, lai pieteiktu bērnu muzicēšanai. T. Kleins teic, ka pēc reglamenta tik mazu nevar ņemt, būtu jāgaida vismaz gadu, bet prom arī negribas dzīt, lai jau bērns nāk un patrokšņo. Grupas sāk veidoties draugu vidū, kuriem ir kopīga iešana.
Jautāts, vai Liepājas mūzikai būs turpinājums, T. Kleins nosaka: “Kaut nu tā būtu.” Viss būs atkarīgs no tā, kāda būs vide Latvijā, vai tā būs labvēlīga ģimenēm un bērniem palikt šeit. Viņaprāt, šobrīd Liepājā primārais ir sports, kas ir labi, bet Liepājai kā rokmūzikas galvaspilsētai jau sen vairs netiek pievērsta uzmanība. Mūzikas skolā būtu jārada iespēja profesionāli apgūt popa un roka virzienu.

Rokā ir jābūt iekšā
“Roks, kāds bija kādreiz, tāds vairs nav, bet mēs vēl dzīvojam ar apziņu, ka roks Liepājā ir. Reāli tas vairs nav tik daudz, kā domājam, turas uz vecajiem bukiem,” paziņo Liepājas mūziķis Kristaps Sudmalis, kuram ir sava grupa “Karogi”. Viņaprāt, jaunie grib būt rokmūziķi, bet viņi vēl nesaprot rokmūzikas dzīvi. “Roku nevar vienkārši nospēlēt, tajā ir jādzīvo. Roks nav tik sterils un tīrs. Protams, var dzīvot, nepārkāpjot galējās robežas, bet tik un tā rokā ir jābūt iekšā,” saka K. Sudmalis. Viņš ievērojis, ka jaunajiem muzicēšana paliek hobija līmenī, jo ikdienā laiku aizņem arī citas nodarbes, bet, lai būtu rokmūziķis, nevar pateikt: man šodien nav laika. Tas noslāpēs spēlēšanu.
Salīdzinot ar agrākajiem laikiem, kad jaunie priecājās par jebkādu ģitāru, kaut arī skanēja šķībi un greizi, šobrīd iespējas spēlēt ir lielas. Tagad var dabūt labas ģitāras, ir telpas mēģinājumiem, ir, kas māca. K. Sudmalis ir ievērojis talantus, bet vēl negrib izpaust, jānogaida, kas no viņiem būs pēc gada. Taču Liepājai atgūt rokmūzikas galvaspilsētas slavu ir daudz lielākas iespējas nekā to iekarot kādai citai Latvijas pilsētai.
“Liepājā rokenrols dzīvo un mūžam dzīvos. Varbūt tā ir, ka šobrīd ir pabalējis, ja no malas tā uzskata, bet es to nejūtu un nevaru to teikt,” apgalvo A. Virga. Viņš pārāk aktīvi neseko līdzi Liepājas jaunajām grupām, bet jaunos mūziķus var pilsētā pamanīt. A. Virga gādā, lai jaunajiem būtu iespējas uzstāties uz lielajām skatuvēm. Grupu konkurss tika sarīkots “Līvi fest 2” laikā un arī “VIRGAfest Virgā” laikā savs laiks ir atvēlēts jaunajām grupām. “Man ir tāda iespēja, kāpēc lai es to nedarītu? Jebkuram jaunajam atbalsts ir vajadzīgs. Viņi jau to vien gaida, lai pasaka kādu labu vārdu. Tas viņiem ir kā medusmaize,” uzskata A. Virga. Viņš piebilst, ka “Līvi fest 2” konkursam bija pieteikusies viena Liepājas grupa, bet beigās savu dalību atsauca. Puiši nejutās pietiekami stipri, lai spēlētu tik lielai publikai, bija paškritiski. Virgā gan viņi nospēlēja.
G. Purgailis piekrīt, ka liepājnieki vienmēr ir mazliet augstprātīgāki labā nozīmē. Viņi neiet uz skatuves jebkurā brīdī, kad vēl nav pietiekami gatavi. Tāpēc šobrīd jaunās grupas neizmanto katru iespēju uzstāties. K. Sudmalis piebilst, ka tagad nav kā kādreiz, kad konkursos visi aplaudēja un teica: forši! Tagad pasaka tieši: “Labāk nebūtu uz skatuves kāpis.” Daudzas grupas, iespējams, par ātru ir uzkāpušas uz skatuves un tagad no savām kļūdām mācās. Neviena negrib piedzīvot sliktas atsauksmes, tāpēc varbūt labāk piecus gadus pavada pagrabā un tad parādīsies, kad būs gatavas. G. Purgailis uzsver, ka ļoti svarīga ir pirmā dziesma, kas grupai uzliks zināmu rāmi. Daudziem vēl nav spilgts pirmais grāvējs, tāpēc viņi sabiedrībā vēl nerādās.

Jāatšķiras no pārējiem
“Liepāja nemaz nevar būt bez labas rokmūzikas. Tā ir, jo Liepājā to spēlē un klausās daudzās paaudzēs. Saknes rokmūzikai šeit ir un tās neiznīkst. Liepājā ir mūzikas skola ar senām tradīcijām, burvīgs simfoniskais orķestris, arī POP/ROK skola. Man vienmēr ir bijusi sajūta, ka Liepājā viss notiek. Nemaz citādāk nevaru iedomāties,” saka festivāla “Bildes” veidotāja Tija Auziņa. Viņa norāda, ka “Līvi” un “Credo” izveidojās laikā, kad nebija pārāk daudz muzikālo grupu. Bet tie, kuri mācījās, muzicēja, klausījās labu ārzemju rokmūziku, daudz mēģināja, kļuva atpazīstami un ieguva pat elku statusu. Šobrīd daudziem jaunajiem mūziķiem ir bagāti vecāki, kuri var finansiāli atbalstīt gan studijas, gan instrumentu iegādi, bet, tā kā jauno grupu šobrīd ir ļoti daudz, sevi pieteikt ir daudz, daudz grūtāk. Un varbūt pacietības nepietiek.
“Kā var sevi pierādīt? Noteikti savs ceļš jāatrod. Vajadzētu meklēt ne tikai muzikālo formu, bet arī saturu. Mūziķis un dziesminieks ir arī problēmu risinātājs, vēstītājs. Bez laba teksta to ir grūti izdarīt. Var spēlēt angļu, japāņu vai igauņu valodā, bet nedrīkst aizmirst dzimto valodu, lai uzrunātu tos, kuri ir blakus,” atgādina T. Auziņa.
“Bilžu” veidotāja norāda, ka jaunajām grupām vienmēr vajag nospraust kādu konkrētu mērķi un termiņu, kam gatavoties festivālam, prezentācijai u. c. Citādi var spēlēt pagrabā un ilgi var skaitīties jaunā grupa. Jāiet tautās!
Starp citu, jaunās grupas vēl līdz 10. septembrim var paspēt pieteikties mūzikas un mākslas festivāla“Bildes” Jauno dziesminieku koncertam un Jauno grupu un “Bilžu” veterānu kopprojektu koncertam.

Tiecas uz Virgas festivālu
Savu mērķi izvirzījusi arī Liepājas meiteņu – Annas Marijas Sietiņas, Izabellas Džeriņas, Annas Cimmeres un Annijas Drungilas – grupa “Zeme”. Viņas nākamvasar grib tikt uz “VIRGAfest Virgā”. Meitenes savu pirmo uzstāšanos piedzīvoja pagājušajā nedēļā Jauniešu mājas rīkotajā “Gaismu un krāsu festivālā”, bet pirmo reizi kopā sanāca pirms gada – septembrī. “Sākām no nulles. Neviena neko nemācējām. Man tētis vienu dienu iedeva ģitāru. Joka pēc teicu: “Varbūt uztaisām grupu?” Aizgājām pie Tomasa Kleina pieteikties,” par grupas rašanos stāsta A. Sietiņa. Meitenes uz mēģinājumiem iet divas reizes nedēļā, bet mājās spēlē katru dienu. Grupas repertuārā ir “Līvu” dziesmas. “Tagad sāksim nopietnāk un mēģināsim vēl biežāk,” pēc pirmās uzstāšanās sola meitenes. “Bija bail, bet labi, ka bija atbalstītāji, tas palīdzēja. Visvairāk bija bail, ka kaut ko sajauksim. Nezinājām, kā jāizturas uz skatuves,” par pirmo uzstāšanos saka I. Džeriņa.
Savs vokāli instrumentālais ansamblis “The Spirit” jau vairāku gadu garumā ir Nīcas novadam. Tā viens no dalībniekiem Miks Ritvars Kļaviņš atklāj, ka mērķis ir tikt arvien tālāk, uz aizvien lielākām skatuvēm. Arī viņš pats individuāli cenšas kļūt pamanāms. Puisis izmantoja iespēju uzstāties arī Jauniešu mājas grupu konkursā. “Galvenais ir piedalīties visur, darboties, tad viss notiksies,” pārliecināts ir M. Kļaviņš. Viņu rakstīt dziesmas iedrošinājis K. Sudmalis. Pirmā sanāca laba, kas deva pārliecību sacerēt jaunas kompozīcijas.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vai rokmūzikas tradīcijām būs turpinājums?

Kategorijas