Tic tūrisma uzplaukumam Liepājā

2016. gada 1. septembris 07:00

441

Ārzemēs gūta ierosme un tehniski radošs prāts ļāvis radīt jaunu, vismaz lokāli nepieredzētu produktu. Zigmāra un Ingusa Kaprānovu uzbūvētais vilcieniņš “Libau train” paredzēts tūristu izvadāšanai pa Liepājas jaukākajām vietām. Zaļo lokomotīvi un vagoniņu rotā numurzīme, ko izdevusi Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūra “Liepājas sabiedriskais transports”.
“Latvijā ir likums par speciālo tūristu transportu. Ja būtu jāreģistrē CSDD, pakalpojums nebūtu iespējams. Francijā gan, jo tur likumā ir paredzēti izņēmumi,” skaidro grobiņnieks Z. Kaprānovs, kuru satiekam vilcieniņa galapunktā – Peldu ielas galā. Turpat var iepazīties ar trīs maršrutiem, atiešanas laiku un brauciena maksu.

Izvēlas “paēdušie”
Neparastais transportlīdzeklis var uzņemt līdz trīsdesmit pieciem cilvēkiem, vagoniņa aizmugurē ir pielāgojama uzbrauktuve bērnu un invalīdu ratiņiem, taču piektdienas pusdienlaikā interesentu ir vairāk nekā reālu braucēju. Trīs tūristi, nesagaidījuši startu, dodas papusdienot.
“Bez pieciem pasažieriem brauciens neatmaksājas: nav jēgas “dedzināt dīzeli”,” teic SIA “CR Limited” valdes priekšsēdētājs Z. Kaprānovs. “Bet atsaucība ir pat lielāka, nekā cerējām. Ieradies atpūsties, cilvēks taču nestaigās tikai pa parku vai pludmali. Piedāvājam atrakciju un stāstu par Liepāju.”
Vairāk braukt gribētāju ir vējainās dienās, kad jūrmalā ilgi nevar uzturēties, novērojis lokomotīves vadītājs Vilnis Urkauskis. Viņa uzdevums ir arī pārdot biļeti un sekot, lai datora, kurš strādā pēc GPS koordinātām, programma stāsta un rāda video par katru maršruta punktu. Tekstu latviešu valodā papildina titri krievu vai angļu valodā. Gudro sistēmu, kam gadās pa niķim, pieskata speciālists Dāvids Siksna. Mēneša laikā pakalpojumu nācies pilnveidot, piemēram, programmai traucējuši koki, augstceltnes un slikti laikapstākļi.
Z. Kaprānovs spriež, ka liepājnieki ir diezgan trūcīgi. “Aptuveni puse pasažieru ir iebraucēji, puse no tiem liepājnieku draugi, pārējie – pārsvarā lietuvieši, pa retam kāds dānis, zviedrs. Pirmajā nedēļā deviņdesmit procenti braucēju bija krievi. Pludmales festivāla laikā gāja čābīgāk nekā ikdienā, turpretī pirms un pēc “Prāta Vētras” koncerta mūs gāza riņķī, jo bija atbraukusi kulturāla un daudzmaz “paēdusi” publika.”
Uzņēmējs ir nobažījies par iespējamām sociālā nodokļa izmaiņām: “Pagaidām nekur nemuksim, bet, ja arī pa ziemu, kamēr vilcieniņš stāv, nāksies maksāt pāri par simts eiro…”

Nevar apturēt
“Vilcieniņa ideju Inguss noskatīja Francijā, kur pašlaik nodarbojas ar maniem velosipēdiem. Piecus gadus taisīju arī dizaina velosipēdus, kad apnika, pārdevām Anglijas turkiem, kuri ar “Glow Taxi” pasažieru trīsriteņiem pārvadā tūristus. Izdomāju dažus šogad palaist arī pa Liepāju. Vizinām pa parku māmiņas ar bērniem, dažu “pārgurušu” atpūtnieku rīta pusē nogādājam mājās. Varbūt kādreiz turpināšu tos ražot, bet tagad ir doma taisīt elektriskos velosipēdus.”
Vilcieniņa būvi brāļi Kaprānovi pagājušā gada vasarā nolēmuši uzsākt līdz ar pirmo sniegu. “Sapratu, ka labāk izdarīt pašiem. Lēnāk, bet bez brāķiem. Nācās strādāt pa sešpadsmit stundām diennaktī, gandrīz bez brīvdienām.”
Tomēr garie ziemas vakari darbnīcā Grobiņā paskrējuši nemanot, un šis tas palicis gribēšanas līmenī.
“Mani ir grūti pierunāt, bet, kad pierunā, nevar apturēt,” nosmej uzņēmējs.
Pirmajos reisos viņš vizinājies “līdz sliktai dūšai” un nu audio vēstījumu zina vārds vārdā.
“Pieaugušajiem biļete maksā piecus, bērniem līdz septiņu gadu vecumam – trīs eiro. Francijā, Nicā un Kannās brauciens pusstundas garumā maksā sešpadsmit eiro, Monako divdesmit divi eiro,” norāda uzņēmējs.
Pašlaik brauciens pa 1. maršrutu ir nedaudz pagarināts un ilgst aptuveni četrdesmit minūtes. Pagarināt braucienu projekta attīstītāji pagaidām negrasās: maršrutu uz Karostu, kas ieilgst pusotru stundu, izvēloties reti kurš. Vairāk informācijas par trīs maršrutiem un apskates punktiem pieejama sociālajos tīklos, ko dienā apskatot līdz četrsimt cilvēku. “Paredzu, ka nākotnē mājaslapas lielākoties būs sociālajos tīklos. Atsevišķas mājaslapas izveidi un uzturēšanu var atļauties ļoti populāri uzņēmumi.”

Rokas un galva pareizajā vietā
“Jaunākais brālis ir kā mana kopija, tikai prātīgāks pēc dabas. Rokas un galvas mums ir pareizā vietā. Motociklu “Harley-Davidson” priekš sevis pārbūvēju, ir arī vairākas pašbūvētas, datorizētas iekārtas, kas “nesaslimst” un vienmēr ir laikus darbavietā.”
Jautāts, vai bez tehniskās jaunrades strādā arī kādu algotu darbu, Z. Kaprānovs atbild: “Latvijā esmu strādājis vienīgi praksē pēc skolas. Man ar draugu uz pusēm ir transporta firma, kas pārvadā beramkravas. Deviņpadsmit gadu vecumā aizbraucu strādāt uz Vāciju un kopumā ārzemēs nodzīvoju divpadsmit gadus. Tāpēc pasauli redzu citādāk – ieraugu, ko var pilnveidot, kur var nopelnīt.”
Tehnikas mīlestība mantota no tēva Ziedoņa Kaprānova, kurš mašīnas remontējis. Pēc Kapsēdes pamatskolas un Liepājas 1. vidusskolas beigšanas Zigmārs mācījies RTU, tehnikumu nepabeidzis. “Inguss to pašu RTU pabeidza kā auto mehāniķis, bet man uz reālām lietām gaišāka galva, fizikā bija desmit. Būs jau vēl kāds vilcieniņš jāuzbūvē, tikai vēl nezinu, kur to palaidīs. Divatā ražot sērijveidā nevar, vajag rūpnīcu. Latvijā tas nav reāli: te ir burta kalpi, līdz ar to izmaksas sanāk dārgas.”
Nākamajā sezonā tiks pilnveidots audio gids: stāstu latviešu, krievu, angļu un, iespējams, arī lietuviešu valodā “ieliks austiņās”, jo tālāk sēdošajiem titrus grūti saskatīt.
“Paplašināsim stāstījuma saturu, jo mana dzīvesbiedre Sarmīte ir izlasījusi četras grāmatas par Liepājas vēsturi. Pēc sešu gadu darbošanās tūrisma biznesā redzu, ka Liepājā ierodas arvien vairāk ceļotāju. Tikko radi kvalitatīvu un interesantu pakalpojumu, rodas arī pieprasījums. Otrādi tūrisma biznesā nenotiek.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Tic tūrisma uzplaukumam Liepājā

Kategorijas