Rekurzeme.lv ARHĪVS

Būt ziedu paradīzē

ZANE GVOZDE

2016. gada 1. septembris 07:00

1072
Būt ziedu paradīzē

Mūsdienās ziedu veikalos pircēju netrūkst, un pēdējo gadu laikā ir audzis tieši individuālo pasūtījumu skaits. Cilvēki arvien biežāk vēlas cits citu pārsteigt ar ko oriģinālu. Šīs vēlmes cilvēkiem palīdz īstenot ziedu veikala “Liepājas orhideja” floriste un darbiniece Agnese Eihena.

Iet ģimenes pēdās
Agnese nonākusi ziedu veikalā daļēji nejaušu un daļēji jaušu apstākļu sakritības rezultātā. “Es sāku mācīties universitātē un tad sapratu, ka tas īsti nav man. Skatījos, kā mana māsa strādā, un laikam, ka viņa mani iedvesmoja – es redzēju, cik viņa ir laimīga. Principā es ar puķēm esmu uzaugusi jau no bērnības,” par savu izvēli pastāsta liepājniece. Viņa atklāj, ka pirmā ar ziediem un to tirdzniecību sākusi nodarboties mamma, un, tā kā abas māsas bērnībā aktīvi sekojušas līdzi mammas rosībai, darbs ar ziediem Agneses tuviniekiem vairs nav pārsteigums. “Man vienmēr ir paticis darbs ar cilvēkiem, universitātē īsti nebija tas – laikam profesija nebija mana,” par to, kāpēc pametusi studijas Liepājas Universitātē stāsta Agnese.
Profesionālās iemaņas Agnese apguvusi apmaiņas braucienā uz Holandi, kur mācījusies floristikas pamatus. “Apguvu pušķu veidus, kompozīcijas, bet es joprojām ne visu māku, joprojām mācos,” atklāj liepājniece. Tomēr par ziediem Agnese zina daudz. Viņa zina, kā tie pareizi jākopj, kā tos ilgāk saglabāt svaigus un kādos apstākļos tie jāaudzē. Dažādas jaunas lietas tiek apgūtas kursos, kuri notiek diezgan regulāri, kā arī pētot specializēto literatūru. Taču Agnese atklāj, ka retos gadījumos viens meistars vienādi labi spēs paveikt visus darbus: “Tā kā mēs esam vairākas, tad katra kaut ko savu taisa. Es vairāk taisu apsveikumu pušķus, māsa – kāzu, un cita meitene – bēru.”

Par klientu trūkumu nesūdzas
Jautāta, kā veidojas sadarbība ar klientiem, Agnese stāsta: “Katrs cilvēks ir dažāds, bet ar visiem atrodam kopīgu valodu. Visiem, protams, labs nekad nebūsi, bet klienti ir apmierināti.” Liepājniecei patīk klientu dotā brīvība izpausties, jo bieži vien viņa pati var izlemt, kādu pušķi un no kādiem ziediem taisīt – klients nosaka vien ieteicamos toņus un ziedus, no kuriem labāk izvairīties. Agnese smej, ka par gala rezultātu sliktu atsauksmju vēl nav bijis – par to viņai liels prieks. Klienti – vīrieši –, kuri apmeklē veikalu “Liepājas orhideja”, zina ne tikai, kā izskatās rozes, bet prot atpazīt arī citus ziedus, ko redz veikalā, jo klienti tiek “audzināti” un izglītoti puķu jomā.
Iespējams, viens no iemesliem, kāpēc klienti arvien atgriežas ziedu veikalā “Liepājas orhideja”, ir tā darbalaiks. Tas darbadienās atvērts no pusastoņiem rītā līdz astoņiem vakarā. Taujāta, vai tiešām tik agri no rīta un tik vēlu vakarā veikalā vēl sastopami apmeklētāji, Agnese atbild: “Pēc sešiem ir lielākais cilvēku pieplūdums, jo tirgus jau ir ciet – tik vēlu vairs nestrādā. Principā līdz bez divdesmit astoņiem cilvēki ir vienmēr. Puķes jau visu laiku vajag – tā tik liekas, ka var iztikt, bet katru dienu jau kādam ir svētki.” Agnese smej, ka rītos gadās tā, ka cilvēki jau pie veikala durvīm gaida atvēršanu. “Cilvēki, kuri nāk pie mums, neies citur, jo uz pušķiem katram meistaram ir savs rokraksts – tur uzreiz var pateikt, no kuras vietas tas ir nācis,” novērojumos dalās veikala darbiniece.

Arī ziediem sava mode
Agnese pastāsta, ka arī ziediem tāpat kā apģērbam ir sava mode – tas, kas iepriekš bijis modē, nu vairs cilvēkiem nav tik aktuāls. Tā esot, piemēram, ar neļķēm. “Neļķes, manuprāt, vairs nav aktuālas. Tik bieži vairs nedāvina, kā tas bija senāk.” Ar ko tieši tas skaidrojams, Agnesei vienas atbildes nav. Viņasprāt, viens no iemesliem varētu būt šobrīd pieejamā plašā ziedu izvēle. Pēdējā laikā pircēji visbiežāk sliecas par labu rozēm, lizantēm un frēzijām. Agnese atklāj, ka šobrīd visas puķes ir pieejamas visu gadu, neskatoties uz sezonalitāti. “Vairs jau nav tie laiki, kad nekas nav pieejams. Ja zina, kur pasūtīt, var dabūt jebkurus ziedus. Protams, cenas būs nedaudz augstākas, ja nav sezonas, bet tā kā senos laikos vairs nav.”
No ziedu popularitātes kalngala ilgstoši neatkāpjas rozes. Arvien tās pieskaitāmas visbiežāk pirktajiem ziediem. “Roze ir cēla puķe, gracioza, karaliska, ar viņu reti kad var “nošaut greizi”, kalla ir tāda “slidena” puķe – citiem viņa asociējas ar kāzām, citiem – ar sērām. Bet ar rozēm – rozes pat vīrieši zina,” smejot stāsta puķu zinātāja.
Dienā tiekot veidoti vismaz trīs “giganti”, kā tos dēvē Agnese – ļoti lieli un krāšņi pušķi, kurus vīrieši pasūta savām mīļotajām sievietēm. “Krāsainie pušķi tagad visiem patīk vai arī ziedu kastītes – tās tagad ir ļoti aktuālas,” savos novērojumos dalās Agnese.

Patīk strādāt svētkos
Kā vienu no sava darba pozitīvajiem aspektiem Agnese nosauc iespēju iegūt jaunus kontaktus un paziņas, jo tas viņas darba ikdienā notiekot diezgan bieži, pateicoties pastāvīgajam klientu lokam, kuri arvien savam pulkam piepulcē jaunus klientus un ziedu mīļotājus. Prieks šajā darbā Agnesei ir arī par vidi, kurā atrodas. “Es esmu ziedu paradīzē – ne katrai meitenei tā ir ļauts,” smaidot saka liepājniece. Tāpat viņai svarīgi, ka šis darbs sniedz iespēju sevi attīstīt un arvien pilnveidoties: “Es varu pilnveidot sevi mācoties, taisot pušķus, redzot, ko es varu un ko es nevaru. Es ļoti bieži laužu sevi – man liekas, ka es to nevaru, bet es daru, un tad sanāk. Es šeit cīnos ar sevi visvairāk.”
“Tas ir visur, kur strādā ar cilvēkiem – klients savu negatīvismu izgāž uz pārdevēju. Mēs neesam vainīgi, ka viņam ir slikts garastāvoklis,” situāciju, ko varētu uzskatīt par šī darba mīnusu raksturo Agnese, piebilstot, ka citus mīnusus savā ikdienas darbā nesaskata. Arī lielā slodze, kas nereti vērojama nozīmīgu svētku laikā vai vasaras mēnešos, kad klāt ikdienas pasūtījumiem vēl ir arī kāzu pušķu veidošana un kāzu norises vietu dekorēšana, liepājnieci neuztrauc. Viņai pat patīk rosīgais svētku laiks. “Man ļoti patīk strādāt svētkos – varētu būt tikai svētku dienas! Pozitīva gaisotne, priecīgi cilvēki,” stāsta Agnese. Viņa gan uzsver, ka cilvēkiem, kuri saspringtajā svētku laikā vēlas saviem mīļajiem sarūpēt ko īpašu, ir laicīgi jāpiesaka pasūtījums, jo pagatavot pušķi uz vietas piecu minūšu laikā svētkos nav iespējams lielā pieprasījuma dēļ, tomēr, pabrīdinot par savu vēlmi vismaz stundu iepriekš, var cerēt uz iespēju tikt pie sava īpašā pušķa.
Zane Gvozde