Vai mūsdienās ir izdevīgi taupīt?

2016. gada 8. septembris 07:00

635

Senākos laikos mūsu vecāki un vecvecāki bija pieraduši taupīt. Taupīja un rūpīgi glabāja visu – no dzimtas īpašumā esošām ēdamkarotēm līdz pat ikdienas blūzei, ar ko iet uz darbu. Taču šajā laikmetā, kad cilvēki ir kļuvuši par patērētājiem un ražotājs spēj vienas darbdienas laikā saražot tik daudz zeķu, ka pircējs ik pāris minūtes var vilkt jaunu pāri, nevienam vairs nav gribēšana taupīt. Caurās zeķes mēs metam ārā un ielāpus likt vairs neprotam. Bet vai lāpīt un taupīt vairs maz ir izdevīgi?

Pārspīlēt nevajag
Laikā, kad valstī mainījās vara un sabiedrībā nebija skaidrības par nākamo dienu, viss, kas cilvēkam piederēja, bija vērtīgs. Ja pirka ziemas mēteli, to lietoja desmit gadus; ja pirka automašīnu, to brauca līdz pēdējai skrūvītei.
Diemžēl šāds dzīvesstila modelis vairs īsti nestrādā un cilvēks ar savām lietām vairs neapietas tik uzmanīgi. Arī Ainārs Cīrulis atzīst, ka ir lietas, ko vairs nav vērts taupīt tik uzmanīgi: “Apģērbu nav vērts taupīt, jo tas šobrīd ir lēti nopērkams, taču, piemēram, elektrību vai ūdeni gan ir vērts pataupīt.” Arī pārspīlēt nevajagot – ja iziet no istabas, tad gaismu labāk izslēgt, lai lieki nedegtu, bet, ja gribas mazgāties, tad ūdens arī jāizmanto tik, cik nepieciešams. Vidēji, ja cilvēks iet vannā, tiek patērēti no 120 līdz 250 litriem ūdens, taču dušā iztek aptuveni 100 litri. Katrai mājsaimniecībai pašai būtu jāapdomājas par to, kas ir izdevīgāk maciņam – ātrā duša vai vanna.

Krāj kam lielākam
Šķiet, jebkurš piekritīs, ka visizdevīgāk ir taupīt naudu, jo no tās pārpalikuma var nokārtot daudz citu vajadzību. To apstiprināja arī Inta Oša, kura cenšas ietaupīt galvenokārt lieliem pirkumiem. “Es daudz taupu naudu. Man, piemēram, ir māja, kam nepieciešams jauns jumts. Lai to nomainītu, es cenšos iekrāt, taupot gan uz ēšanu, gan citiem izdevumiem.” Līdzīgi uzskata arī Agris Bergs: pārāk daudz taupīt nevajagot, pietiek, ja ietaupa, piemēram, elektrību, izmantojot saules baterijas vai ekonomiskās spuldzes, un nevajag taisīt liekus tēriņus, iegādājoties nevajadzīgas lietas. “Par pārtiku runājot – pērkam to, ko vajag, bet neko lieku, lai vēlāk nav jāmet ārā,” skaidro A. Bergs.
Izrādās, ka pārtikas taupīšana ir problēma ne tikai pasaules mērogā, bet arī Latvijā, jo, spriežot pēc Zemkopības ministrijas un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) aprēķiniem, Latvijā gada laikā viens iedzīvotājs atkritumos izmet vismaz 113 kilogramus pārtikas produktu. Ja paskatītos, cik šī pārtika ir naudas izteiksmē, daļa no pircējiem pārdomātu lēmumu iegādāties ēdienu, ja zinātu, ka tas vēlāk jāizmet miskastē, jo nav laikus notiesāts.
Jūtas aplaupīts
Aizputē sastaptais tirgotājs Andris Kārkliņš stāsta, ka savā vecumā taupot visu, tikai ne apģērbu, jo to visu, kas skapī, nevarot paspēt nonēsāt. Visvairāk tiekot taupīta elektrība, pat iepirktas ekonomiskās spuldzes. Sākumā kungs priecājies par ietaupīto naudu, taču vēlāk elektrības piegādātājs “Latvenergo” mainījis spēles noteikumus un taupītājiem liek maksāt par pieticīgo dzīvošanu. Kungam, kurš nodarbojas ar savu izaudzēto dārzeņu un augļu tirdzniecību, pieder mazdārziņš, kurā saimniekošana notiek tikai pavasarī un vasarā. Pēc jaunajiem noteikumiem, viņam visu cauru gadu jāmaksā par elektrības pieslēgumu – vienalga, vai elektrība tiek patērēta vai ne. Tāpat esot ar mājā iztērēto elektrību, kur jāmaksā gan par pieslēgumu, gan par notērēto. Taču, ja mēneša patēriņš nesasniedz 85 kilovatus, pie rēķina tiek pieskaitīta fiksētā maksa. “Tad kāda man jēga taupīt,” jautā A. Kārkliņš, “ja viss, ko es ietaupu un rūpīgi glabāju, pēc tam jāatmaksā ar kaut kādiem dīvainiem noteikumiem?”
Ņemot vērā “Latvenergo” statistiku, tad aptuveni 750 tūkstoši mājsaimniecību taupa savu elektrību un patērē mazāk par 85 kilovatiem, līdz ar to visi šie iedzīvotāji maksā fiksēto summu. A. Kārkliņš to uzskata par deputātu atbildību un ir tik saniknots, ka piebilst: “Ja satiktu kādu deputātu, es, godīgi sakot, iespļautu acīs!”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vai mūsdienās ir izdevīgi taupīt?

Kategorijas