Ceļš, kas ievelk

2016. gada 8. septembris 07:00

217

Antra ir pedagoģijas maģistre un strādā par lektori Liepājas Universitātes Sporta katedrā, sagatavo sporta un deju skolotājus. Pēc Sporta akadēmijas beigšanas 1998. gadā strādājusi skolā, tad uzaicināta uz toreizējo pedagoģisko institūtu par laboranti. Katedras vadītājs Jānis Pērkons novērtējis jaunās speciālistes dedzīgumu un pamazām iekļāvis viņu pasniedzēju komandā. “Sākumā domāju, kā ar lielajiem varēšu, man vairāk patīk bērni. Bet, ja cilvēks dara no sirds, tad sanāk.”

Uzzina, skrienot krosu
Ticības lietas Antru interesējušas jau bērnībā. “Katram bērnam kādā brīdī atnāk šis jautājums – kas tur, debesīs, dzīvo?” Vērojusi mākoņu bildes un mēģinājusi ko saskatīt. Omītes māsa teikusi, ka tur dzīvo eņģeļi – tas šķitis interesanti. Kad precējusies, rosinājusi vīru abiem nokristīties un salaulāties baznīcā, ko arī izdarījuši. Tas bijis iekšējs aicinājums, bez ārišķības.
“Parasti cilvēks pie Dieva atgriežas tad, kad ar viņu notiek kaut kas ne īpaši patīkams un nesaprotams,” Antra saka par krasāku pavērsienu dzīvē. 2004. gadā, veicot ierasto krosa distanci, pie katoļu baznīcas ieraudzījusi sludinājumu par svētceļojumu uz Aglonu. “Teicu sev: “Kāpēc ne tagad? Kas man var liegt? Es jau sen ko tādu esmu gribējusi. Nezinu, kas tas ir, bet iešu.””
“Šis ceļš ievelk”, un šogad bijusi jau devītā reize. Tuvojoties 27. jūlijam, kad parasti gājiens sākas, iekšēji kaut kas sarosās. Gados, kad citu pasākumu dēļ nav sanācis doties uz Aglonu, bijis žēl. Rutīna neiestājas, jo katru gadu viss ir citādāks – jauni dalībnieki, laika apstākļi, ceļā piedzīvotais, pašas fiziskais un sajūtu stāvoklis. Šogad no Liepājas ceļā devušies daudz jauniešu. Citi pievienojušies uz atsevišķām dienām. Interesanti esot vērot, kā mainās dzīve mājās, kurās tradicionāli ir nakšņošana. Kādā pieturas vietā saimniece pamodušos svētceļniekus sagaidījusi uzposusies, jo iepriekšējā vakarā bijusi uz balli. Agrāk vienmēr viņa redzēta ikdienas apģērbā.
Ceļinieki vēro dabu, uzzina patieso informāciju, kas notiek Latvijas laukos, ko cilvēki domā. Tā ir gājiena pievienotā vērtība, atzīst svētceļniece.

Vājumu pārvar ar grēksūdzi
Izbaudīta lauku cilvēku sirsnība un vēlme ceļa gājējus pamielot. Cienastā – pašcepta maize, piens, biezpiens, rūgušpiens, medus. Elejā allaž sagaidot skolotājas ar dažāda veida pankūkām. “Vienmēr brīnos, kā tas var būt – pabaro visu lielo svētceļnieku baru un vēl līdzi iedod.” Sirdij notrīsēt licis vecs vīrs, kurš, balstoties uz divām zaru nūjām, atnesis spainīti ar plūmēm. Antra iztēlojusies, ka tās salasīt viņš varējis tikai četrrāpus.
Vietā, kur gājēji agrāk apmētāti ar āboliem, tagad pašvaldība noorganizējusi nakšņošanu skolā.
Priesteris ceļā stāsta, skaidro Dieva vārdu, atbild uz dažādiem jautājumiem. “Tas ir ļoti labs laiks, kad domāt par sevi. Nabassaite ar ārpasauli ir pārgriezta.”
Šoreiz pirms ceļa bijis nedaudz bail laikapstākļu dēļ. “Esmu saules mīle. Bet izrādās, ka bailes, skatoties pa logu, ir daudzkārt lielākas par realitāti.” Ceļā lietus mijies ar vēju un sauli, kas nožāvēja un sasildīja. “Tādi mākoņi pie debesīm ir tikai svētceļojumā!” Neviena diena nav bijusi tāda, ka līst nepārtraukti.
Un tieši šogad septītajā gājiena dienā Antra pirmo reizi piedzīvojusi tādu iekšēju nespēku, ka gribējies tālāk braukt ar mašīnu. Bet bijis kauns no sevis un citiem, jo fiziski ne tulznu, ne citas vainas. Devusies pie priestera uz grēksūdzi, un pēc tās palicis vieglāk. “Izbaudīju, ka varu būt arī vāja, paraudāt un iet tālāk.” Tiem, kuriem kas sāp vai pietrūkst fiziskā spēka, nav sevi jāmoka. Var piedalīties kalpošanā, palīdzot virtuvē vai citos darbos.
Ceļā pavadītas 18 dienas, no tām divas veltītas atpūtai. Ieteicamā kustību aktivitāte dienā ir 10 tūkstoši soļu, un Antrai kā sporta skolotājai bijis interesanti piefiksēt dažus skaitļus. Soļu skaitītājs vēstījis, ka svētceļnieki pirmajā dienā veikuši 22 tūkstošus, otrajā – 29 tūkstošus, trešajā – 40 tūkstošus, piektajā – 45 tūkstošus soļu. Kāda meitene pirms iešanas īpaši atpūtusies, bet Antra teic, ka tā ir aplama rīcība. Jādara otrādi – vairāk jāpakustas, jāvingro, jāpaskrien.
Ierodoties Aglonā, Antra jūtas fiziski nogurusi, bet iekšēji ļoti piepildīta. Piedalās nakts Svētajā misē, vienatnē iziet Krusta ceļu un rīta agrumā dodas atpakaļceļā uz Rīgu. Svētku kulmināciju nosvin jau Liepājā un jūtas labi.

Tiecas pēc dziļuma
Lai izlemtu doties svētceļojumā, pamatu pamats ir iekšējā motivācija. Ceļā – garīgs process, cīņa ar savu varēšanu un nevarēšanu, kurā cilvēks nav viens pats. “Dievs parāda: tu vari, nebaidies!”
Antra lasījusi, ka cilvēkam visgrūtāk ir skatīties “spogulī” – uz savām īpašībām citos cilvēkos. “Šādus spoguļus mēs sastopam daudz.”
Svētceļojums ir brīnišķīgs un dabisks veids, lai ar citiem sadraudzētos, spētu viņus pieņemt un palīdzēt. Kāds līdzpaņemto šokolādi salauž sīkās drumstalās, lai pietiktu visiem, un pietiek ar brūno kārumu tikai nosmērēt pirkstus, nolaizīt, “un ir tik labi, it kā būtu apēdis lielu kūku”. Svētceļojums palīdz nolobīt no sevis pa kādai kārtai kā sīpolam.
Atbildes uz garīgajiem jautājumiem var meklēt visu dzīvi, un Antra to sauc par lielu priekšrocību. “Atbildes nāk arvien dziļākas un dziļākas. Kādu brīdi šķiet – nu man pietiek, bet paiet laiks un – nepietiek, gribas zināt vēl.” Viņa pieļauj arī iekšēju dumpi. Sieviete, kura agrāk aktīvi dziedājusi baznīcas korī, to atstājusi un teikusi: “Šī mana tvertne ir piepildīta, tagad jādara kas cits.” Antra to salīdzina ar mīlestību, kas jaunībā ir citādāka, bet ar gadiem paliek dziļāka, skaistāka.
Liepājniece labprāt lasa grāmatas, dzeju, pašlaik aktuāla ir pareizticīgo literatūra. Ar nepacietību gaida Jura Rubeņa grāmatu “Viņš un viņa”. Lasot grāmatu, esot paradums pasvītrot svarīgāko, kas uzrunā. Pēc laika, paņemot to pašu grāmatu, pasvītrotais vairs nesaista, bet uzrunā citi vārdi. “Tad šķiet, ka esmu paņēmusi pavisam citu grāmatu. Tā ir arī ar ticības lietām. Kāds jautājums ir uztverts, apsmadzeņots, nav vairs aktuāls un vietā nāk kāds cits.”
Antra piekrīt atziņai, ka periods “ātrāk, augstāk, tālāk” ir beidzies. Tagad svarīgāk – “dziļāk”. Arī darbā viņai svarīgi, lai tas dotu citiem prieku. “Sports, viennozīmīgi, prasa disciplīnu, bet ir svarīgi, lai ir šī prieka deva.” Antrai ļoti patīk paaudžu sadarbība, pieredzējuši kolēģi, ar kuriem dalīties. Ar siltu smaidu universitātes gaiteņos satiek studentus, kuri arī bijuši svētceļojumā.

Lido ar diviem spārniem
Kā Antra izjūt situāciju, ka ne viens vien no draudzes aiziet tāpēc, ka viļas tur notiekošajos procesos? “Baznīcai ir divas dabas – dievišķā un cilvēciskā. Jaunpienācējs no otrās var nobīties. It visiem ir dvēseles slimības – uz āru redzamas un neredzamas. Tāpēc jāpatur prātā dievišķā daba – tieši tā var palīdzēt.” Gribot darīt labu, cilvēkam bieži vien tas nesanāk, bet galvenais – kādas kustības notiek viņam iekšā.
Garīgās attīstības ceļš var būt dažāds – viļņveidīgs, kāpņveidīgs, ar tuksnesi pa vidu. Dzīvē var būt periodi, kad jāpiepilda kāda cita joma.
2006. gadā Antra pieņēmusi lēmumu pārkristīties pareizticīgo draudzē, bet praktiski to nav izdarījusi. Abu konfesiju – katoļu un pareizticīgo – devumu savā ticības dzīvē viņa sauc par diviem spārniem. “Ar vienu spārnu nepalidosi. Man vajadzīgi abi.” Abām konfesijām mācības dziļumā atšķirību neesot, Antra labprāt apmeklē abu baznīcas, kurās atrod labus draugus un paziņas.
Viņa piekrīt uzstādījumam, ka uz baznīcu no bērnības jāiet kopā ar vecākiem. Tad vēlāk nav bail, jo bērns redz, kas un kā tur notiek.
Viņai patīk parušināties pa zemi, jo “nesen pie manis atnāca dārzs”. Kustēties jau kļuvusi organiska nepieciešamība. Patīk zīmēt, bet tam vajag mierīgu brīdi. “Ja man nav puse dienas laika, tad nav ko sākt.” Patīk adīt un darinājumus dāvināt, iet uz teātri un uzpucēties. Savulaik dziedājusi korī “Atbalss”.
Antra iepriekš nospraudusi mērķi, ka ar deviņām svētceļojuma reizēm pietiks, bet tad sapratusi, ka tā nevajag plānot, un turpmāk rīkosies pēc savas iekšējās sajūtas. “Pasaulē viss ir mainīgs, jāskatās, kā dzīvot un izdzīvot, un tieši tāpēc nepieciešamas stabilas vērtības, ko var saņemt svētceļojumos. Tad mainīgās lietas tik ļoti neietekmē un nebiedē.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ceļš, kas ievelk

Kategorijas