Reformai izglītībā sperts pirmais solis

2016. gada 8. septembris 07:00

532

“Izglītības reforma ir tikai sākusies. Šobrīd ir sperts pirmais solis, kas liks saprast, ka dzīvojam bardakā un ir jāizdomā, kā lietas sakārtot,” tā Lažas internātpamatskolas direktors un Aizputes novada pašvaldības deputāts Linards Tiļugs, kurš vada arī novada Izglītības un sporta komiteju.

“Kursas Laiks” L. Tiļugu uz sarunu aicināja vairāku apsvērumu dēļ. Pirmkārt, jau tāpēc, ka vasaras vidū, saņēmis pirmos aprēķinus, L. Tiļugs dusmīgi “Kursas Laikam” komentēja izglītības reformas pirmos paziņojumus. Otrkārt, katrā novadā ir kāda skola, kurā skolēnu ir ap 40 un pašvaldībai ir viela pārdomām – Gramzdas pamatskola Priekules novadā, Bārtas pamatskola Grobiņas novadā, Apriķu pamatskola Aizputes novadā. Treškārt L. Tiļugs vada Izglītības komiteju Aizputes novada domē, tādēļ arī interesants ir viņa redzējums uz notiekošo.

Dāvana Skolotāju dienā
Jautāts gan par novada skolām, gan paša vadīto speciālo internātskolu, L. Tiļugs “Kursas Laikam” uzsvēra, ka skolotāju līmenī vēl neviens īsti nesaprot, cik tieši saņems. “Īstās atsauksmes varēs dzirdēt Skolotāju dienā. Algas būs, un strādāt varēs, bet būs noteikti arī dažādi viedokļi par saņemto atlīdzību. Ja lūkojas no malas, kopumā nekas daudz nav mainījies, jo nav daudz mainījušies nedz izejas dati – izglītības budžets, nedz arī skolotāju skaits kopumā,” skaidro direktors.
Lažas internātpamatskolas mūzikas kabinetā “Kursas Laiks” sastapa skolotājus Mārtiņu Pētersonu un Ģirtu Brumsonu. Abi, spēlējot ģitāras, kopā ar bērniem dziedāja dziesmas. Neesot vērts kreņķēties par to, ko īsti nevar mainīt. Viens ir skaidrs – abi šie skolotāji savos svētkos dāvanā noteikti saņems bērnu cieņu un mīlestību.

Domājam aplami
L. Tiļugs sarunu ar “Kursas Laiku” iesāka ar stāstu par ceļojumu uz kādu Šveices ciemu. “Ciemā ar 300 iedzīvotājiem nupat bija uzcelta jauna skola 30 bērniem. Tas bija drošības dēļ. Par veco skolu baiļojās nogruvumu dēļ, kas tur kļuva aizvien biežāki. Pašai skolas ēkai vēl nekas nekaitēja. Teicu, ka viņi ir bagāti, tādēļ tā var darīt, un šveicietis man, mirkli padomājis, atbildēja, ka viņi ir tik bagāti tādēļ, ka tā dara,” atceras L. Tiļugs. Šveicieša paskaidrojumu viņš gribēja izcelt, jo saprot, ka jau saknē iesāk domāt aplami un tā dara daudzi. “Nevar sākt domāt no skaitļiem un cipariem, runājot par fundamentālo sabiedrībā. Izglītība nav nozare, kura ir atkarīga no ražotāju samaksātajiem nodokļiem, strādnieku radītajām vērtībām. Ir otrādi – radīto vērtību kvalitāte un daudzums ir tieši atkarīgs no izglītības. Es izglītību gribu dēvēt par Latvijas tautsaimniecības pamatnozari. No investīcijām izglītībā ir atkarīgs, kāda jau pēc dažiem gadu desmitiem izskatīsies mūsu valsts,” tā pedagogs.

“Rīga nav īstā Latvija”
Runājot par mazo lauku skoliņu likteni, kas šobrīd iestrēdzis kaut kur starp valdības rīkojumiem un pašvaldību liesajiem maciņiem, L. Tiļugs atzīst, ka pēc pašreizējā attīstības scenārija daudzām pašvaldībām radīsies doma par mazo skolu slēgšanu. “Mēs paturēsim mazās skolas, jo te ir īstā Latvija. Rīga tā nav. Tā ir internacionāla metropole, kur darbojas pavisam citi ekonomikas likumi. Ja uzskatīsim, ka jādzīvo kā Rīgā, tad Latvijā paliks piecas pilsētas un Rīga. Būtiskas ir ne tikai investīcijas izglītībā, bet arī valstiska lauku nodarbinātības programma ar atbilstošām nodokļu atlaidēm. Tajā pašā Šveicē pie katra mazā ciema ir kāda ražotne. Cilvēkiem ir darbs,” stāsta sarunbiedrs. Jautāts, kāda ir reālā situācija – cik bērnu skolā vajadzīgs, lai tā pilnvērtīgi pastāvētu, L. Tiļugs nosauc – 130. “Tas ir skaitlis, kad direktoram visi gali iet kopā. Ja ir mazāk, tad uz kaut kā rēķina iznāk knapināšanās.”

“Šadurskis ir traks!”
“Šobrīd es jau apbrīnoju ministru. Šadurskis ir traks! Uzdrīkstējās ķerties pie kaut kā tik vērienīga, bet, kā jau teicu, ir sperts tikai pirmais solis,” uzsver L. Tiļugs. Ir vesela rinda lietu, par kurām vērts domāt, Pirmkārt, skolotāju dalīšana lauku un pilsētu skolotājos. “Nav nozīmes, cik cilvēkiem zupa ir jāizvāra, tā tik un tā ir jāvāra vienlīdz ilgi un labi. Tas pats ir izglītībā. Jau šobrīd lauku skolās nav jaunās paaudzes, un ar laiku parādīsies problēma skolotājus uz laukiem dabūt, jo maksā mazāk,” uzskata mācībiestādes vadītājs. Kā bēdīgu piemēru viņš min veselības aprūpes sistēmu. “Likvidēja slimnīcas, bet vai naudas kļuva vairāk, vai cilvēki saņem labāku aprūpi? Likvidēja, piemēram, skolu Jūrkalnē – vai kāds no tā ir ieguvējs? Vai kaut kur izveidojās divreiz lielāka skola? Ieguvumu no likvidācijām nav, toties ir pamatīgi zaudējumi ilgtermiņā. Tukšas paliek apdzīvotas vietas.”
Viņš uzskata, ka pašreizējā algu reforma tikai atklās patiesās aplamības izglītībā un reformai ir jāturpinās, lai izbeigtu lauku noplicināšanu. “Kad beidzot izbeigsim noplicināt Latvijas laukus? To tieši pirms 1. septembra pateica Aldermane, rīdziniece,” atceras L. Tiļugs.
Bez lielām lietām ir ikdiena. Piemēram, fizikas un ķīmijas skolotāji. “Viens variants – ir braukājošais skolotājs, kurš ik dienu māca citā skolā. Ir variants – sporta skolotājs māca fiziku. Ir tāda iespēja nokārtot B kursus un mācīt. Visos gadījumos paliek jautājums par izglītības kvalitāti. Un šādu piemēru, par ko direktoriem jālauza galva, ir ne mazums. Starp citu, arī mazās skolas direktors tiek apcelts. Viņš saņem kādus 500 vai 600 eiro uz papīra, strādā bez vietniekiem, bet jāizdara tas pats, kas Rīgas skolas direktoram ar 1200 skolēniem, četriem vietniekiem un normālu algu,” izglītības problēmu kamolītim diega galu rausta L. Tiļugs.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Reformai izglītībā sperts pirmais solis

Kategorijas