Rekurzeme.lv ARHĪVS

Līdz Latvijas simtgadei – katram pa dzintaram

ANITA KANTĀNE

2016. gada 8. septembris 07:00

128
Līdz Latvijas simtgadei – katram pa dzintaram

Aktīvā tūrisma sezona noslēdzas, bet dzintara ķeršana sākas – šāds bija viens no iemesliem Dzintara dienas svinībām Rucavas novada “Mikjāņos”. Uz jautājumu, kāpēc svinēšana notiek 4. septembrī, atbildi var atrast kalendārā – šajā dienā vārda dienas svin Dzintras un Dzintari. Dzintara dienas ideju līdz Rucavai aizveda liepājniece Ilze Vainovska, zīmola “Noķerts Liepājā” saimniece. Viņas ideja – panākt, lai līdz valsts simtgadei katram būtu pa dzintaram un tauta atgūtu pašapziņu.
Rucavas novada pašvaldība iecerei atsaucās, un pagājušajā svētdienā “Mikjāņu” sētā sabrauca vārda dienas svinētāji, notika dzintara kūku konkurss, dzintara degvīna degustēšana, dzintara zupas ēšana un dalīšanās ar stāstiem par dzintaru.

Uzvar divās sacensībās
Dzintara diena Rucavā nebija plānota kā mērīšanās ar dzintariem, taču “Kursas Laiks” kļuva par liecinieku, kā ar saviem dzintariem dižojās rucavniece Sandra Roze un pašvaldības vadītājs Jānis Veits. Akmeņus nosverot, lielāks izrādījās S. Rozes dzintars – ar 125 gramiem pret 75. Ģimenes īpašumā tas nonācis 2005. gada janvārī Nidas pludmalē. “Pirmo reizi redzēju, ka jūra met dzintaru. Ieraudzīju, ka tālumā jūras sūdos mutuļo,” pārsteigumu atceras rucavniece. Pēc dzintara bridis dzīvesbiedrs, kuram uz pleciem sēdējusi meita. Līdzīgs stāsts ir arī J. Veitam. Lielais dzintars atrasts 2007. gada augustā, pastaigājoties Papes pludmalē. Pašvaldības vadītājs citus dzintara meklētājus aicina būt uzmanīgiem un skaistā saules akmens vietā nepaņemt fosforu, kas kā padomju armijas sliktais mantojums ik pa laikam izpeld krastā.
S. Roze uzvarēja ne tikai sacensībā ar J. Veitu, bet arī Dzintara dienas kūku konkursā. Pēc visu saldo brīnumu degustēšanas viņas kūka ieguva visvairāk skatītāju balsu.

Vārds – joprojām populārs
Īpašais nosacījums svētkos bija tērpšanās stils – dzintara krāsās. To bija īstenojuši maz viesu. Taču dzintara rotas bija gandrīz visām dāmām.
Ja kāds bija uzvilcis zaļas krāsas apģērbu, domājot, ka ir pieskaņojies dzintaram, tad viņa apņemšanos apgāza dzintara rotaslietu izgatavošanas studijas “Zītars” vadītāja Austra Ziemele. Viņa paziņoja, ka zaļā krāsā dzintars nemēdz būt. Meistare rēķina, ka savā mūžā ir pārstrādājusi vienu smagās mašīnas kravu ar dzintariem, tātad pieredze ar saules akmeni viņai ir. Taču pasākumā nebija strīdu par to, kas ir īsts dzintars, bet kuram nav tiesību šādi saukties. Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja Lia Mona Ģibiete, daloties stāstos atzina, ka dzintars ir atgriezies, nevis, pateicoties modei, bet dziļākai un senākai kustībai. Tas ļauj cerēt, ka svētku idejas iecere par dzintaru katram var īstenoties. Par to liecina arī lielais 4. septembra gaviļnieku skaits. Latvijā dzīvo 5947 Dzintras un 3986 Dzintari.