Hobijs ar dzīvnieku motīvu

2016. gada 8. septembris 07:00

916

Pirmā Latvijas čempione minigolfā liepājniece Dace Kupce-Krieviņa nu jau piecus gadus ar šo sporta veidu nenodarbojas. Tā vietā brīvo laiku kopā ar bērniem velta nodarbei, kas prasa smalku ķimerēšanos ar rokām, krāsu pasaules izzināšanu.
Divu bērnu māmiņa savu dzīvesprieku rod zīmēšanā, filcēšanā un plastikas darbu veidošanā. “Varbūt kādreiz nākotnē, kad cilvēki pratīs novērtēt roku darbu un būs liels pieprasījums pēc maniem darinājumiem, savu hobiju pārvērtīšu biznesā,” viņa dalās savā sapnī.

Zīmējumi kā fotogrāfijas
Dace ir dzimusi Rīgā, bet visu savu mūžu sauc sevi par liepājnieci. “Man zirgu nekad nav bijis, bet ļoti vienmēr patikuši. Kad man bija 11 gadi, es sāku veidot kolekciju ar zirgiem – bildītes, figūriņas. 15 gadu vecumā ķēros klāt zīmulim un izdomāju, ka gribu kaut ko uzzīmēt. Toreiz pārņēma sajūta – cik man tas viss ļoti patīk, mani apbūra grafīta smarža,” viņa atceras. Par skolotāju kalpojusi grāmata, kurā pamācīts, kā zīmēt šo cēlo dzīvnieku. To pētot, Dace pašmācības ceļā turpinājusi pilnveidoties.
Tā kā zīmēšanas talants bija atklāts, tolaik meitene iestājusies Bērnu mākslas skolā. “Tur gan man zirgus neļāva zīmēt.” Bijis jāzīmē viss cits, pārsvarā kompozīcijas. “Bet šī skola man noteikti deva visu ko vērtīgu.” Daces zīmējumi atgādina fotogrāfijas, jo zīmētie dzīvnieki izskatās kā dzīvi. “Viss sāls ir zīmēšanas tehnikā!” atklāj māksliniece.
Jautāta par to, vai ģimenē un rados ir kādi mākslinieki, viņa apdomā un saka: “Manas mammas vectētiņš ļoti prasmīgi prata pārzīmēt gleznas. Mums kādreiz tādas bildes karājās pie sienām.”
20 gados, kopš Dace atklājusi sevī talantu, tapuši neskaitāmi zīmējumi, kuru galvenais varonis ir zirgs. “Kādreiz zīmēju zirgus no kartītēm, bildēm, taču tagad ātri vien var iznākt pārpratumi ar autortiesībām, ja ņem attēlus no interneta un pēc tam mans zīmējums nonāk apritē.”
Zīmēti tiek arī suņi un kaķi. “Man pajautāja, vai zīmēju suņus arī. Palicis prātā 2008. gads, kad kolliju portāla īpašniekam uzzīmēju divus šīs šķirnes suņus. Kad zīmējums bija gatavs, pasūtītājs palika mēms, cik ļoti viņam patika!” priecājas Dace. Vēl jo vairāk – šis zīmējums rotā minētā portāla titullapu kā vizītkarte.
Cilvēkus Dace zīmēt ne pārāk gribot, lai gan ieprovēts arī tas.

Gribētu izstādi galerijā
Zīmējumi apkopoti pabiezā mapē, daudzus apstrādājusi datorā un izveidojusi divus zīmējumu apkopojumus grāmatās. “Es nepretendēju uz mākslinieces nosaukumu vai statusu, bet kādreiz noteikti nebūtu slikti izlikt savus darbus kādā galerijā. Tikai daudziem uz to laiku būtu jāprasa atpakaļ darbi, kas man tik ļoti pašai patika!”
Cilvēkiem par Daces hobiju interese ir: daudzi speciāli pasūta zīmējumus ar saviem mīluļiem, citiem viņa sagatavo pārsteigumu tāpat, uzzīmējot vai nu paša mīluli, vai vienkārši skaistu bildi. “Pirms dažiem gadiem mammai uzzīmēju divus zirgus. Viņai pašai gan šo dzīvnieku nav, bet, vienalga, patika, jo es tos biju zīmējusi!” viņa jūtas gandarīta.
“Man ļoti patīk zīmēt ar grafīta zīmuli, bet tagad arvien vairāk cenšos izzināt pasteļzīmuļu un akrila krāsu pasauli. Turpinu pilnveidoties zīmēšanas jomā. Tas ir tāds kaifs, ka atklāj kaut ko jaunu! Tāpat kā ar zīmējumiem – es pati savā redzu, ka kaut kas nav tā, neviens mans darbs līdz šim nav bijis perfekts,” vērtē autore. Tādēļ sev izvirzījusi mērķi – katru dienu kaut ko uzzīmēt, lai kļūtu arvien labāk un pati būtu apmierināta.
Uz kanvas auduma tapusi miniatūra glezniņa ar mopsīti. Tā arī būs dāvana, tikai šā attēlotā suņa īpašniece vēl par to neko nezinot.

Interjera priekšmeti un rotas
Šogad Dace nopietnāk pievērsusies filcēšanai. Tas noticis pašmācības ceļā. “Man jau tā ir – ieraugu, gribu apgūt, nopērku. Man patīk darbošanās ar rokām, bet klasiskie rokdarbi – adīšana, izšūšana, tamborēšana – ne pārāk aizrauj,” atzīstas sieviete. “Biju mājās ar bērnu un brīvā brīdī negribēju darīt neko, bet kaut ko skaistu un vērtīgu,” viņa paskaidro jaunā hobija rašanos.
“Pirmais darbiņš bija suns, ko uztaisīju kā dāvanu. Zirgu gan līdz šim neesmu izfilcējusi,” viņa smejoties saka. Tapuši gan suņi, gan kaķi. “To daru pašas priekam, iznāk arī oriģinālas dāvanas. Šis, piemēram, ir tapis maniem bērniem Karmenai un Kristoferam – tas ir mūsu Burmas šķirnes kaķis Finis,” viņa rāda veikumu. “Vienu uzreiz gan es pasaku, ka tās nav rotaļlietas, drīzāk dizaina, interjera priekšmeti.”
“Zinu, ka populāra ir slapjā filcēšanas tehnika, bet es to daru tikai ar sausu nekārstu, krāsotu aitas dziju un speciālu filcēšanas adatu,” Dace nedaudz parāda šo rokdarbu tehniku. “Galvenais ir, durstot dziju, to velt, veidot formu un lai tā ir pēc iespējas stingrāka, nejūk ārā. Bet pats svarīgākais moments ir izveidot izteiksmīgas dzīvnieka acis – tās, manuprāt, ir pašas galvenās detaļas, tāpat kā zīmējumā, fotogrāfijās, jebkurā mākslas darbā,” uzsver iesācēja šajā rokdarbā.
“Kādreiz taisīju arī rotas – no speciālā plastikas materiāla cepu pērlītes. Tas ir līdzīgs plastilīnam, taču, kad izcep, paliek ciets un atgādina plastmasas rotaļlietas. Šad un tad kādai draudzenei vai paziņai top dāvana, piemēram, auskari ar dzīvnieku motīvu,” saka meistare.
Daces rokdarbu kontā ir arī tā saucamie kaķu koki, kur dzīvniekiem kāpelēt un spēlēties, tāpat apzīmējusi pulksteņus, attēlojot uz tiem dzīvniekus.

Biznesam pagaidām “nē!”
Minigolfa sacensībās, kur savulaik gūti augsti panākumi, Dace pēdējo reizi piedalījās 2011. gadā. “Treniņi un sacensības prasīja daudz laika, īpaši nedēļas nogales. Kad piedzima bērni, sapratu, ka tā vairs nevar, bet rokas klēpī salikusi sēdēt – to gan negribēju. Tādēļ pievērsos rokdarbiem: kamēr vaktē bērnus, tikmēr varu darīt to, kas sagādā prieku. Man nepatīk vienveidība un garlaicība.”
Dacei ir arī sava mājaslapa, kurā viņa atskaitās par saviem paveiktajiem darbiem, tāpat savus rokdarbus ievietojusi apskatei kādā starptautiskā interneta vietnē. Šad un tad kāds uzraksta, painteresējas, taču ar esošo interesi un maksātspēju pagaidām vēl nopelnīt nevarot. “Protams, es jau sapņoju par savu biznesu, bet pagaidām to nevaru īstenot,” rokdarbniece nopūšas. “Pirmkārt, tas saistīts ar birokrātiju. Ja ienākumi man ir neregulāri laikā un naudas vērtībā un daļa jāsamaksā nodokļos – nav vērts. Nav jau arī vēl pagaidām tāds pieprasījums. Otrkārt, cilvēki neprot novērtēt roku darbu. Pasaku, cik varētu maksāt, ierēķinot materiālus, un tad savs darbs jānovērtē, interese noplok.”

+ 5

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Hobijs ar dzīvnieku motīvu

Kategorijas