Ļauj iepazīt Liepājas teātra aizskatuvi

2016. gada 8. septembris 07:00

179

Jau trešo gadu Liepājas teātris, sākoties jaunajai sezonai, piedāvā ielūkoties savās aizkulisēs un apmeklēt Liepājas Teātra dienu. Šajā reizē apmeklētājiem bija iespēja iepazīt aizskatuvi, apskatot, kā tiek darināti tērpi, veidotas skatuves dekorācijas un izgaismota skatuve. Lai pasākumu padarītu aizraujošāku, tika pieminēts arī teātrī sastopamais rēgs – Baltā dāma.

Griež ratu un meklē spoku
Līdzko teātra nams atvēra savas durvis, apmeklētāji strauji piepildīja telpas. Uz pasākumu bija ieradušies gan lieli, gan mazi, jo šogad teātris bija sarūpējis dažādās aktivitātes visa vecuma cilvēkiem. Liela apmeklētāju rinda izveidojās turpat pie ieejas durvīm, kur bija novietots Laimes rats. Tajā bija iespējams izlozēt atlaidi biļetēm uz jauno teātra sezonu. Cilvēki labprāt tās iegādājās, jo, kā zināms, uzticīgākajiem teātra mīļotājiem bieži vien sezonas laikā nav tik viegli tikt pie kārotajām biļetēm uz populārajiem uzvedumiem.
Interesenti varēja ielūkoties arī galdnieka darbnīcā, kurā top visas Liepājas teātra izrādēm paredzētās butaforijas un dekorācijas. Turpat pie darbnīcas bērni piedalījās jautrajās sacensībās “Fiksā āmurēšana”, kur, sacenšoties savā starpā, bija nepieciešams pēc iespējas ātrāk iedzīt naglu koka bluķī.
Kopā ar gidu apmeklētāji varēja izstaigāt visus teātra gaiteņus un telpas, paviesojoties arī uz skatuves. Spocīgus brīžus sagādāja gaismu meistars, kurš izslēdza skatuves gaismas un ļāva viesiem saskatīt Liepājas teātra Balto dāmu, kura lēni slīdēja pa galerijas sēdvietām.

Izrādi sagatavo desmit dienās
Vakara gaitā teātra kafejnīcā skatītāji varēja satikt iemīļotos aktierus un uzdot viņiem dažādus jautājumus par darbu un ikdienu teātrī. Ņemot vērā, ka teātra kafejnīca nav plaša, tad sanākušajiem cilvēkiem nācās draudzīgi saspiesties, jo aprunāties gribēja daudzi. Aktieri Anda Albuže un Pēteris Lapiņš pastāstīja par savu darba ikdienu. Izrādās, ka jaunu izrādi var sagatavot vidēji divu līdz trīs mēnešu laikā, taču ir bijis gadījums, kad loma jāiemācās un jāsagatavo pat desmit dienu laikā. A. Albuže atzina, ka reizēm ir gadījies mēģinājumos aizkavēties visu nakti un gulēt ģērbtuvēs, lai agri no rīta atkal dotos uz mēģinājumu.
Sanākušie apmeklētāji vēlējās zināt, kā norit aktieru skolas eksāmeni un kādas ir aktieru mīļākās izrādes un lomas. Par mīļākajām izrādēm aktieri nesniedza viennozīmīgās atbildes, sakot, ka svarīgi ir, lai patiktu gan aktieriem, gan skatītājiem.
P. Lapiņš pastāstīja, ka senos laikos kafejnīcas vietā bijusi tā dēvētā gaisa rūme, kas apsildījusi skatuvi, un caur to kādreiz bijis iespējams izlīst cauri, nonākot tieši uz skatuves. Taču, laikam ejot, izveidota cita apkures sistēma un šeit izveidota kafejnīca.

Tērpā iešuj 500 metrus lentes
Spriežot pēc apmeklētāju plūsmas un rindām, vislielāko atzinību guva šuvēju darbnīcu apmeklēšana. Darbnīcā ieradās tik daudz apmeklētāju, ka ekskursijas vadītājai nācās lūgt daļai no interesentiem uzgaidīt ārā un ļaut pārējiem izkļūt no telpām.
Ekskursanti varēja iepazīties ar šuvēju darbu, pavērot, kā rodas skices ar jaunajiem tērpiem, kādi ir audumi, kādus materiālus pielāgo tērpiem un kādas šujmašīnas tiek izmantotas, lai radītu skaistos ietērpus. Pašas šuvējas atzīst, ka vislabāk varot šūt ar šujmašīnām, kuras sen, sen teātrim uzdāvinājusi tekstilrūpnīca “Lauma”. Tās šuj jebkādus materiālus, un, ja kādreiz saniķojas, tad palīgā steidzas meistars ar skrūvgriezi un āmuru.
Veidojot skices, mākslinieces sadarbojas ar režisoru un kopīgi nonāk pie aktieru vēlamā izskata. Ja kādam no aktieriem pēcāk tērps nepatīk, tad ar sen zināmo pilināšanas metodi tiekot iegalvots, ka tieši ar šo tērpu loma sader vislabāk.
Teātra kostīmu mākslinieces visaktīvāk strādā tajā laikā, kad aktieri atpūšas, jo tērpu piemērīšana sākas līdz ar pirmajiem mēģinājumiem. Kādreiz katra no meitenēm darījusi savu darbu – viena piegriezusi, otra sadiegusi un trešā sašuvusi, tagad katra šuvēja ar lozēšanas palīdzību izvēlas savu tērpu un veido to viena pati. Vairs netiek šķiroti vīriešu un sieviešu apģērbi, tos prot uzšūt jebkura no meistarēm. Teātra šuvēju darbnīcas meistares īpaši lepojas ar izrādes “Pūt, vējiņi!” vienu no tērpiem – līdz zemei garu kleitu zelta krāsā. Šīs kleitas pagatavošanai bijuši nepieciešami aptuveni 500 metri lentes, kas sašūta tīkla veidā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ļauj iepazīt Liepājas teātra aizskatuvi

Kategorijas