Septiņi gadi novados

2016. gada 15. septembris 07:00

241

Cipars “7“ latviešiem ir simbolisks, un visbiežāk to izmanto laika izteiksmē, kad varot novērtēt kādas pārmaiņas. Šogad septiņi gadi aprit, kopš bijušo rajonu īpašnieki dzīvo pagastu apvienotajos novados. Kā novados dzīvojošie vērtē novadu reformu – kas no tās labs, vai tālāk no centriem dzīvojošie nejūtas atstumti maliņā?

Bijušais Liepājas rajons līdz 2009. gada otrajai pusei bija sadalīts 23 pagastos, četrās pilsētās un līdz tam jau bija izveidojies viens novads – Durbes novads. Bet pēc 2009. gada pašvaldību vēlēšanām stājās spēkā administratīvi teritoriālā reforma. Tika likvidēti līdz tam pastāvošie 26 rajoni, un līdz 2011. gada sākumam Latvijā izveidoja 119 pašvaldības. Notika pāreja no divu līmeņu uz viena līmeņa pašvaldībām: tika likvidētas 26 rajonu padomes, bet pilsētas, to lauku teritorijas un pagastus apvienoja novados.

Vairs nejūtas atstumti
Teritoriālā reforma paredzēja, ka Vaiņodes novadu veidos, Vaiņodes un Embūtes pagastam apvienojoties. “Jebkurā gadījumā dzīvot atsevišķi ir labāk nekā rajonā,” laikrakstam atbildi uz jautājumu, kā vērtē dzīvi pašreizējās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, sniedza Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons. “Rajonā dzīvojot, pagastiem vienmēr pietrūka līdzekļu, tādēļ tajos laikos nevarējām izdarīt, ko esam izdarījuši tagad. Tagad paši varam izmantot savu naudu, piemēram, esam sakārtojuši savas izglītības iestādes, iesaistījušies attīstības projektos,“ uzsver V. Jansons. “Rajona laikos gan bija izteiktākas nomales – attīstījās pašvaldības, kas bija tuvāk Liepājai, mazpilsētām – Grobiņai, Aizputei. Lielo labumu dabūja lielās pašvaldības. Ja vēl tika kaut kas, piemēram, Priekulei, tad jau bija labi, bet parasti tad jau nauda bija beigusies,” atceras novada priekšsēdētājs. “Agrāk mēs tiešām jutāmies maziņi un melni, bet šajos septiņos gados mums ir izdevies panākt, ka mūs sāk pamanīt – mums ir izdevies panākt, ka šeit atgriežas dzīvība!” viņš priecājas. “Vaiņodes un Embūtes pagastam kopā dzīvot ir ļoti labi. Mēs tagad jūtamies vienlīdzīgi, jo cenšamies, lai arī darbi un nauda kā vienā, tā otrā pagastā būtu ieguldīti. Es domāju, ka arī iedzīvotāji kopumā nejūtas abižoti,” savu viedokli pauž V. Jansons.
“Embūtē skola vairs nevarēja būt, bet uz skolu bērni Vaiņodē var tikt – transports tiek nodrošināts. Tāpat jebkuram citam iedzīvotājam cenšamies novada centru padarīt sasniedzamu – neatsakām palīdzību, ja iedzīvotājs prasa,” teic novada priekšnieks. Vienlaikus viņš norāda uz tendenci, ka iedzīvotāji pārāk tālu no novada centra nevēlas iet dzīvot. “Piemēram, Mālkalnē. Tur ir vairāki tukši pašvaldības dzīvokļi, sabiedriskais transports uz turieni nekursē,” norāda V. Jansons.
Savukārt Rucavas novada domes vadītājs Jānis Veits laikrakstam jau iepriekš sacījis, ka, izvēloties jauno priekšsēdētāja vietnieku, svarīgākais kritērijs būs, lai viņš būtu ieinteresēts un darbu darītājs Dunikas pagastā. “Es kā pašvaldības vadītājs esmu kā rucavnieku interešu aizstāvis, vietnieku redzu kā dunicnieku pārstāvi. Negribu, ka kāds būtu abižots – lai būtu kā kādreiz, kad bija Rucavas pagasts un Dunikas pagasts,” tā rucavnieks.

Ekonomisko ieguvumu nemana
Kalētu pagasts 2009. gadā kopā ar Virgas, Bunkas, Gramzdas un Priekules pagastu tika apvienots Priekules novadā. Kalētu pagasta pārvaldes vadītāja Agrita Driviņa “Kursas Laikam” atzina: tā kā pa šiem gadiem ir ļoti mainījies iedzīvotāju skaits pagastu teritorijās, apvienošana novadā ir labākais variants turpmākai pastāvēšanai. “Pagastiem ir labāk, ka viņi ir vienā novadā,” atzīst pārvaldniece. “Agrāk gan pagastos paši varēja daudzas pagasta sadzīviskās lietas uz vietas atrisināt, tagad par katru problēmu, risināmo jautājumu jāpārrunā ar novada atbildīgajiem vadītājiem,” salīdzina A. Driviņa. “Varbūt tādā ziņā agrāk bija nedaudz vienkāršāk. Agrāk, kad pagastiem bija pašiem savi deputāti, tad arī izlemt jautājumus bija ātrāk un vienkāršāk,” secina pārvaldniece.
Tāpat A. Driviņa uzskata, ka valsts uzsvērtais ekonomiskais ieguvums no teritoriālās reformas tomēr nav īsti saprotams un redzams. “Cik darbinieku bija agrāk un cik ir tagad pašvaldībās? Daudz vairāk. Agrāk, manuprāt, tādā ziņā dzīvojām ekonomiskāk,” viņa saka. Taču kā nomale Kalētu pagasts nejūtoties. “Kalēti vienmēr pratuši savu vārdu aizstāvēt!” uzsver pārvaldniece. “Arī novadu centriem reforma nākusi par labu. Ja salīdzina, kāda bija Priekule agrāk un tagad, tad izmaiņas notikušas uz labo pusi,” pauž A. Driviņa.

Nomales – pievilcīgas dzīvošanai
Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons teic, ka ar novada iedzīvotājiem daudz runājis par novadu reformu un tās ietekmi. “Iedzīvotāji pārāk neizjūt to, ka Vērgalē, Sakā un Pāvilostā būtu kaut kas mainījies. Vajadzīgie pakalpojumi joprojām iedzīvotājiem tiek nodrošināti. Vienīgi dokumentu aprite ir kļuvusi par mazliet smagāku procesu. Novadu reforma mums ir ļāvusi uzaudzēt muskuļus un attīstīties, esam daudz naudas piesaistījuši. Mums arī ir ar katru gadu aizvien lielāks budžets, kas ir, pateicoties attīstībai – novadā dzīvo daudz vasarnieku, ir lieliska tūristu aprite. Tāpat mazinājies bezdarbs un esam sasnieguši zemāko tā līmeni visā Kurzemē – tie ir tikai četri procenti! Grēks būtu raudāt. Iespējams, ka Ulmales, Rīvas iedzīvotāji emocionāli jūtas apdalīti, jo viņi ir tik tālu no centra, bet par viņiem arī domājam – Ulmalē ir uztaisīta bibliotēka, Rīvā – salaboti jumti. Agrāk to nevarējām atļauties,” vērtē U. Kristapsons.
“Taču no Pāvilostas centra attālākās vietas sāk kļūt iecienītas ne tikai atpūtai, bet arī dzīvošanai – uz novadu pārceļas dzīvot ģimenes no pilsētām, tā ka drīz laukos dzīvot būs prestiži – tālu nost no burzmas,” tā Pāvilostas novada vadītājs.

Valsts attālinās no iedzīvotājiem
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš, lūgts izvērtēt administratīvi teritoriālo reformu, atsaucās uz 2013. gada informatīvo ziņojumu “Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējums”. Tajā ticis minēts, ka atsevišķi risināmie jautājumi reformas procesā tomēr nav izpildīti. “Proti, pirmkārt, tas attiecas uz likumā noteikto iedzīvotāju skaita kritēriju novadā. Šobrīd Latvijā ir jau 39 novadu pašvaldības, kurās ir mazāk par 4000 iedzīvotāju. Tāpat tas attiecas uz spēcīgu attīstības centru esamību katrā novadā, spēju novada pašvaldībām pamatā autonomi izpildīt tām noteiktās funkcijas. Ziņojumā tika parādītas salīdzinoši augstās administratīvās izmaksas mazo novadu pašvaldību grupā,” uzskaita VARAM amatpersona. Tāpat pēc ziņojuma var secināt, ka dažādais iedzīvotāju skaits pašvaldībās apgrūtina pilnveidot visu publisko pārvaldi. Ministru Kabinets aktualizējis Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, lai atrisinātu reformas nesasniegtos mērķus.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks reģionālās attīstības jautājumos Jānis Piešiņš “Kursas Laikam” sacīja, ka par reformu izskan tikai subjektīvie viedokļi, bet nepieciešams ir objektīvs skatījums. “Tagad ir tā: aizbrauc uz vienu pašvaldību, tur saka, ka kaimiņi dzīvo tik labi, bet mums ir slikti. Aizbrauc uz kaimiņu pašvaldību, tur saka tieši tāpat,” teic LPS pārstāvis. Viņaprāt, rajonu padomes darīja daudz vairāk, nekā bija noteikts likumā, vismaz trīs līdz piecas reizes vairāk. Novados funkciju ir daudz vairāk, padarīts tiek mazāk.
J. Piešiņš uzsver, ka līdz ar novadu reformu notikušas pārmaiņas “valsts pusē”. “Kad nolikvidējās rajoni, valsts no tā brīža ir attālinājusies no iedzīvotājiem,” secinājumos dalās eksperts. “Pašvaldības līdz galam tomēr savas funkcijas neizpilda. Mazās pašvaldības to spēj labāk par lielām pašvaldībām. Ja saliktu visas pašvaldības rindā pēc darbības efektivitātes, tad mēs redzētu, ka vairākas mazās pašvaldības būtu apsteigušas pat lielos novadus, arī pilsētas.”
“Neviens līdz šim nav izpētījis reālo apdzīvojumu, jo uz vietas pašvaldībās nav bijis. Ir ministrijas, kas nezina, kas notiek ārpus lielajiem centriem,” norāda LPS pārstāvis.

Varēs apvienoties brīvprātīgi
VARAM līdz 2021. gadam plānojusi ieviest pārmaiņas administratīvi teritoriālajā iedalījumā. “Sākotnēji VARAM piedāvāja divus variantus administratīvi teritoriālo iedalījumu uzlabošanai. Viens paredzēja 63 pašvaldību izveidi līdz 2021. gadam. Otrs – noteikt sadarbības teritorijas, kuru ietvaros pašvaldībām likumā noteiktu funkciju izpildei būtu jāsadarbojas vai tās varētu brīvprātīgi apvienoties. 2015. gada 1. decembrī visu koalīcijas partiju pārstāvji vienojās atbalstīt koncepcijas otro variantu – par sadarbības teritoriju noteikšanu, kas paredz pašvaldībām iespējas brīvprātīgi apvienoties,” klāsta A. Draudiņš. Viņš skaidro: “VARAM sagatavoto priekšlikumu par jaunā administratīvi teritoriālā iedalījuma pilnveidošanu mērķis ir izveidot vienlīdzīgas un ekonomiski spēcīgas pašvaldības.” Jaunās reformas izstrādātāji paredz, ka pašvaldības spēs novirzīt lielākus finanšu resursus attīstībai, uzņēmējdarbības veicināšanai, jaunu darba vietu radīšanai un teritoriju sakārtošanai.
“Vienlaikus jāatzīmē, ka pēc 2021. gada Eiropas Savienības fondu nauda būs pieejama konkurences apstākļos. Tas nozīmēs, ka pašvaldībām, kuras sagatavos projektus, būs jākonkurē Eiropas mērogā. Līdzšinējā pieredze liecina, ka mazajām pašvaldībām nav pietiekošas kapacitātes sagatavot apjomīgus projektus, kas savukārt svarīgi novadu attīstībai. Arī uzņēmējiem reģionos nepieciešamas stiprākas pašvaldības, kas varētu radīt komercdarbībai pievilcīgu vidi, lai izveidotu jaunas darba vietas un Latvijas reģionu attīstība notiktu vienmērīgi,” tā par ieguvumiem no jaunās reformas saka A. Draudiņš.
Aptaujātie pašvaldību vadītāji teic, ka jaunajai reformai pagaidām jēgu neredz. Pāvilostas pašvaldības vadītājs U. Kristapsons vērtē, ka cilvēki pie esošajiem apstākļiem ir pieraduši: “Cilvēki ir kļuvuši draudzīgāki, viens otru pazīstam un sveicinām. Jaunas reformas mums nav vajadzīgas.”
Vaiņodes novada vadītājs V. Jansons par šādas reformas vajadzību izteicās: “Līdz tam vēl jānodzīvo!”
Kā informē VARAM, jaunās reformas ieviešana notiks vairākos soļos. Sadarbības teritoriju izvērtēšana un lemšana par tālākajām darbībām administratīvi teritoriālajā iedalījumā jāveic līdz 2019. gadam.
LPS pārstāvis J. Piešiņš “Kursas Laikam“ paskaidroja, ka “vismaz publiski jaunā reforma pagaidām ir tikai ideju līmenī”.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Septiņi gadi novados

Kategorijas