Himna svētī Priekules mūzikas skolas koncertzāli

Ar pamatīgu balonu spridzināšanu un nupat atremontētām telpām, tostarp jaunu koncertzāli, mācību gadu 13. septembra pievakarē sāka Priekules Mūzikas un mākslas skolas bērni un skolotāji. “Jaunā koncertzāle noteikti kalpos visiem Priekules novada iedzīvotājiem. Jau šobrīd iecerēti koncerti, uz kuriem varēs nākt visi,” tā skolas direktore Inita Rubeze.
Prieks ne tikai par jauno koncertzāli, bet arī par priekulniekiem. Latvijas valsts himna “Dievs, svētī Latviju!” tajā skanēja ne tikai no koncertmeistares Līgas Taurēnas spēlētā flīģeļa, bet arī simtbalsīgā korī gan vecāku, gan skolotāju, gan bērnu balsīm, pārliecinājās “Kursas Laiks”. Skolā šogad mācības uzsāk 158 bērni. Mācību gada atklāšanā jaunajās telpās koncertzāle bija pārpildīta.
Remonts par pašvaldības naudu
“Vecajā krievu plūsmas pamatskolā ievācāmies 2008. gadā. Kopš tā laika esam veikuši gan jumta, gan klašu remontu, gan nomainījuši apkures sistēmu. Ikgadējos darbus skola veica saviem spēkiem, tomēr šis bija ļoti vērienīgs remonts un to finansēja Priekules novada pašvaldība,” stāsta I. Rubeze.
Iztērēti 120 tūkstoši eiro, remontēta ne tikai koncertzāle, bet arī vestibili un kāpņu telpas. Visa skola kļuvusi gaišāka un pievilcīgāka. Koncertzālē ierīkotas īpašas akustiskās sienas. Akustikas speciālists Andris Veinbergs jau atzinīgi novērtējis Saldus firmas “Skorpions” paveikto, teic, ka skanēšot. “Zāles atklāšanas koncerts būs 29. septembrī, tad jau redzēsim pa īstam, kā ir,” paskaidro I. Rubeze, jo tukšā un pilnā zālē skaņa mazliet atšķiras. Spriežot pēc 13. septembra valsts himnas priekulnieku kopizpildījumā, skan labi.
Darbu sāk jauni pedagogi
Krietns pulks bērnu šogad uzsāka mācības Priekules Mūzikas un mākslas skolā. Visi kopā iepazinās ar saviem izglītotājiem. “Daudz mūzikas skolotāju brauc no Liepājas. Tajā laikā, kad viņi ir šeit, tad ir pilnībā noslogoti. Mākslā spējam paši sevi nodrošināt ar pedagogiem,” tā skolas direktore.
Šogad skolā darbu sāk divas jaunas skolotājas – mākslas pedagoģe Dace Retējuma un solfedžo un dziedāšanas skolotāja Madara Ivane. Viņas dziedājums mācību gada atklāšanā bija kā iepazīšanās, bet aplausi – kā atzinība, ka izvēlēta īstā skolotāja.
Iesācējiem bija tas gods iet zāles priekšā un iepazīties ar skolotājiem, kā arī pirmajiem pasniegt ziedus, bet vecākie savu kārtu gaidīja pat vestibilā, jo zālē izrādījās par šauru. Ar skaistu saulespuķi savu skolotāju sveikt bija atnākusi Marta Zeiburliņa. Jautāta, kam tāds saulains sveiciens, meitene sacīja, ka “skolotājai Daigai”. Daudzu bērnu acīs varēja redzēt vēlmi atkal satikt savus skolotājus, un tā ir lielākā balva par darīto.
Skolā strādā visu mūžu
Klavierspēles skolotāja Tatjana Juškina Priekulē mūziku māca jau no 1968. gada, kad skola atradusies armijas veikala otrajā stāvā. “Saucās vojentorg. Tur pat apsardze bija naktīs,” smejas T. Juškina. Viņa atbraukusi no Krimas, beigusi Liepājas mūzikas vidusskolu un pēc norīkojuma atnākusi strādāt Priekules pusē. “Sākumā strādāju Paplakas filiālē, bet tad jau Priekulē. Toreiz bija ļoti daudz krievu bērnu, bet bija arī latvieši. Skolā bija nopietns konkurss un ne visi tika mācīties mūziku. Konkurence bija arī starp krieviem un latviešiem. Tagad jau nāk visi bērni un mācās, nekādu ierobežojumu,” salīdzina T. Juškina.
Viņa jau pensijā, bet klavierspēli turpina mācīt. Atceras, kad pārvākušies uz citu ēku 70. gadu sākumā, tad arī nopirkts lielais melnais flīģelis. Tas uz skatuves stāvēja arī 13. septembrī. Agrāk skolā bijušas pūtēju, klavierspēles un vijoles klase. Šobrīd skolas direktore no skolēniem, absolventiem un skolotājiem izveidojusi kārtīgu kamerorķestri, kas var priecēt novadniekus ar klasisko mūziku. “Es apbrīnoju mūsu direktores paveikto. Mūsu skolas tagadējā ēka ir celta pirms Brežņeva nākšanas pie varas PSRS. Šeit ir daudz kas izdarīts un iekštelpās tā šobrīd ir moderna ēka. Man ir prieks, ka varu strādāt šādā skolā,” saka T. Juškina. Jautāta par pedagoģijas materiālo pusi, viņa nesūdzas: “Skolotāja darbs jau nav profesija. Tā ir misija. Tieši izglītība var būt iemesls, kādēļ atgriezīsies mūsu cilvēki no ārzemēm, arī mans dēls no Kanādas. Meita dzīvo šeit, bet dēls Kanādā. Sākot domāt par bērnu izglītošanu, viņš apsver domu braukt uz Latviju.” Pedagoģe uzskata, ka atvieglot prasības izglītībā ir aplamība un ka spēlēt instrumentu būtu jāmāca obligāti visiem, kā tas ir Japānā vai Zviedrijā. “Klavierēs ir motorika, loģika, matemātika, estētika. Viss vienā,” par savu instrumentu saka T. Juškina.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām