Rekurzeme.lv ARHĪVS

Gramzdā taps “Vārti uz Latviju”

JĀNIS GOLDBERGS

2016. gada 15. septembris 07:00

2727
Gramzdā taps “Vārti uz Latviju”

Par Latvijas simtgadi domā ne tikai Rīgā. Kā padarīt dzimteni krāšņāku un jau pierobežā pateikt, ka cilvēki iebraukuši Latvijā, domā arī Priekules novada Gramzdas pagastā. “Vārti uz Latviju” būs laukums iepretī Gramzdas luterāņu baznīcai, kas vēstīs par Gramzdu, Priekules novadu un Latviju.
Iecere gan ir krietni plašāka, jo tālāk mežiņā Gramzdas pagasta pārvaldnieks Dzintars Kudums iecerējis plašas pastaigu takas ar tematiskām norādēm. “Gramzda ir pirmā apdzīvotā vieta, iebraucot Latvijā no Skodas puses caur Plūdoņu robežpunktu. Tas ir tikai loģiski, ka šeit vajadzētu būt plašam informācijas klāstam gan par Priekules novadu, gan Latviju,” uzskata Dz. Kudums.

Nepieciešami līdzekļi
“Projekta skices laukumam “Vārti uz Latviju”, kas atradīsies ceļa Skoda–Priekule malā, iepretī baznīcai, jau izstrādātas. Gatava arī pastaigu taku ideja, tomēr pirmais mēģinājums iegūt līdzekļus no Eiropas Savienības nesanāca. Palikām aiz strīpas. Tomēr padoties negrasāmies, jo ideja ir laba. Noteikti būs iespējas pieteikties citiem projektiem un līdzekļus iegūsim,” pārliecināts ir Dz. Kudums.
Viņu atbalsta arī Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska. “Tas ir projekts gan novadam, gan valstij, gan Gramzdas pagastam, un pie pirmajām grūtībām padoties nav vērts. Kopumā nepieciešama liela nauda un noteikti tie būs vairāki saistīti projekti, līdz vieta tiks iekārtota tā, kā tas iecerēts skicēs,” tā pašvaldības vadītāja.

Noteicošā – laivas tēma
“Kurši vienmēr bijuši kuģotāji, un šo Latvijas vārtu motīvs būs kuršu laiva. Senāk ļaudis nedzīvoja gluži pie jūras, jo tur bija bīstami. Pilskalni atradās iekšzemē. Tepat netālu var saskaitīt vismaz trīs pilskalnus,” stāsta Dz. Kudums. Laivas tēma dominēs ne tikai laukumā pie šosejas, bet arī laukumā aiz Gramz­das pamatskolas, kur plānots izveidot pieturvietu, atpūtas laukumu, kas lēnām ievīsies mežā un turpināsies ar pastaigu takām.
Skiču izskatu pārvaldnieks neizpauž, jo nevēlas, lai ideja parādītos kādā citā vietā. “Tas ir gan rūpīgs mākslinieka darbs, gan mums ļoti atbilstīga tēma. Kā tas ieplānots, noteikti iedzīvotāji uzzinās, līdzko varēsim projektu apspriest, kad būs parādījusies nauda,” pauž Dz. Kudums.

Darbus sāk iedzīvotāji
Tas, ka vēl nevienam netiek izrādīts idejas galējais izskats un nav iegūts finansējums, nenozīmē, ka nekas nenotiek. Laukums pie ceļa jau iztīrīts un izbrīvēta vieta divu ozolu iestādīšanai. To paveikuši pagasta darbinieki. Savukārt meža takas iztīrītas pēdējās talkas laikā.
“Faktiski pastaigu takas mežā jau ir gatavas staigāšanai. Tur, protams, nav uzbērtu celiņu un norāžu, bet tās ir iztīrītas un cilvēki jau šobrīd var iet pastaigāties,” par iesākto stāsta Dz. Kudums. Viņš arī turpmāk cer iesaistīt gramz­deniekus kopējās ieceres realizēšanā. “Pati ideja ir lielāka par maniem sapņiem vai mākslinieka skicēm. Domāju, ka katrs pagastā vēlas, lai, iebraucot pagastā, novadā, Latvijā, visi saprastu, ka atrodas pie mums un ka te ir skaisti,” tā pārvaldnieks.

Stādīs ozolus par valsts naudu
Līdz valsts simtgadei ozolus uz Latvijas robežas stādīs daudzviet. Tiem jāiezīmē mūsu valsts robeža, jo ozols ir Latvijas simbols. Ozolus uz robežām stāda jau kopš 2007. gada. Iepriekš tas noticis uz austrumu robežām, bet līdz simtgadei plānots ozolus iestādīt visapkārt Latvijai. Divi tiks arī Plūdoņu robežkontroles vietai. Pagājušajā nedēļā Latvijas Valsts robežsardzes pārstāves Jana Kavanska un Inese Saulīte Plūdoņos tikās ar Priekules novada domes priekšsēdētāju, lai apspriestu ozolu atrašanās vietu. Šobrīd vieta zināma, bet stādīšana notikšot nākamgad. Divus ozolus par valsts naudu iestādīs arī laukumiņā “Vārti uz Latviju”.

Izskatīsies iespaidīgi
Iebraucot Gramzdā no Skodas puses, zīmējas patiešām skaista nākotnes ainava. Ne jau tikai ieplānotā laukumiņa “Vārti uz Latviju” dēļ. Drīzumā Gramzdas luterāņu baznīca, kuru savulaik no pilnīgām drupām atjaunot nolēma Vaclovs Kadaģis, tūdaļ svinēs spāru svētkus. “Kursas Laiks” iegāja baznīcā, kad viss bija sagatavots grīdu liešanai, bet jumta spāres turpat jau uzliktas. Gramzdas evaņģēliski luteriskās draudzes priekšniekam V. Kadaģim pirms gadiem neviens lāga neticēja, ka izdosies baznīcu atjaunot. Šobrīd izskatās, ka tā kļūs ne tikai par lielisku vietu draudzei, vietu koncertiem, bet arī Latvijas pieteikumu.
Ulmaņlaikos Gramzdas baznīca bijusi lielākā lauku baznīca Kurzemē. Tur bijis koris, ērģeles. Nākamgad dievnamam apritēs 450 gadu kopš uzcelšanas.