Četrdesmit gadu lolots krāšņums

2016. gada 15. septembris 07:00

1144

“Pie savām daiļavām sasveicināties nāku katru rītu,” tā mīlestībā atzīstas vienīgais gladiolu kolekcionārs Rucavas novadā Imants Ziemelis.
Dunikas iedzīvotāji, bārtenieki un citi apkārtnes iedzīvotāji uz Dunikas pagasta mājām “Ziemeļi-1” parasti brauc, lai svētku reizei izvēlētos oriģinālu gladiolu pušķi, savukārt lietpratēji I. Ziemeļa kolekcijas dārgumus augustā vērtē Liepājā un pagastā organizētajās rudens izstādēs.
Pirms sešiem gadiem Mūžībā aizgājušās dzīvesbiedres dāliju kolekciju turpina Imants pats, kā arī dēls Māris ar draudzeni Inesi Brizgu. Puķu draugiem no pirmā acu uzmetiena ir skaidrs – tik iespaidīgus ziedus dālijas nedāvā, ja pretī nesaņem rūpīgu darbu, uzmanību un augu vajadzību izpratni.

Čūksliena vietā – puķu lauki
Kārtīgi koptu sētu ar dāliju izlasi kā goda sardzi un labi uzturētu dzīvojamo māju “Kursas Laiks” ievēro vispirms.
“Ziemeļu dzimta šeit ir pie trīssimt gadiem. Cara tētiņš neskopojās ar zemi – katram pa četrdesmit hektāriem iedalījis. Te gan bija kuiti, bignas, čūksliens,” Imants teic par 1905. gada zemes kartē atzīmētajām pļavām un krūmājiem, kas ar čaklu ļaužu pūlēm pārtapuši līdz nepazīšanai. Mazs būdams, viņš vērojis, kā plēsumi plēsti, rakti grāvji un spridzināti akmeņi.
“Tēva mājas pirms nopostīšanas atradās netālu no tagadējām “Ziemeļi-1”, kuru īpašnieks dzīvo Anglijā. Esmu te pārvaldnieks un dzīvoju kopā ar dēlu. Atpūšos, svinu dzīvi! Savulaik palīdzējām būvniecībā, jo pēc kara bija tikai gruveši: blakus atradās krievu un vāciešu ugunslīnijas. Joprojām, rokot dobes, munīcija nāk ārā.”
1978. gadā aizsāktajai gladiolu kolekcijai ne mazāk interesanta vēsture: “Par puķēm līdz tam nedomāju. Biju šoferis, traktorists, arī kinomehāniķis. Reiz kvalifikācijas celšanas kursos ierunājos, ka sieviņai ļoti patīk puķes. Drīz mājās pienāca paciņa ar gladiolu sīpoliem. Sieva slimnīcā, pavasaris, jāstāda iekšā, bet nesapratu, kur sīpolam augša, kur apakša. Ar kaimiņienes palīdzību tiku galā. Daudz ko iemācīja ģimenes draugi no Valmieras, un tā lieta aizgāja, “atceras astoņdesmit četrus gadus vecais kungs. Bijis viņam arī tulpju, narcišu, hiacinšu kolekciju periods, bet palicis pie dālijām un gladiolām.
Audzēšanas vietu nācies mainīt, jo dažas augu slimības zemē saglabājas līdz divdesmit pieciem gadiem, skaidro kolekcionārs.
Ūdens puķu lauka laistīšanai tiek pumpēts no dīķa. “Kad gladiolai jau četras lapas, tā prot sevi nodrošināt ar mitrumu, līdz tam jārūpējas cilvēkam. Kamēr šovasar ciemojos Vācijā, mīlules laistīja Dieviņš.”

No baltās dūjas – melns ērzelis
Veselības stāvokļa dēļ Imants daļu no aptuveni piecdesmit dāliju un simt divdesmit gladiolu šķirnēm atdevis jaunākās paaudzes aprūpē, sev atstājot pēdējās, no selekcionāriem Laimoņa Zaķa un Visvalža Viņķeļa pasūtītas. Viņi savukārt jaunumus iegūstot no čehu un krievu kolēģiem.
Uz koka mietiņiem uzrakstīti katalogā reģistrēto gladiolu nosaukumi un cipari: “Gladiolai kā cilvēkam ir personas kods, ar pirmo ciparu no “viens” līdz “pieci” apzīmē lielumu, nākamais norāda krāsu, nepāra skaitlis aiz tā – krāsas piedevu.”
Pie vairākiem augiem jautājuma zīmes: sīksīpoliņu krāsu pēc kataloga varēs noteikt tikai nākamgad. Ļoti rūpīgi jāstrādā, lai šķirnes nesajuktu. Saiet dēlī mēdz, arī ja nopērk divus jaunumus un nezina, kurš ir kurš. “Tā pasūtīju balto sīkziedu ‘Viva Italia’, bet no baltās dūjas izšķīlās ‘Melnais ērzelis’,” smej Imants.
Krunkains kā īrisiņš iesakņojies mīlīgs eksemplārs no Čehijas ‘Liduška’, cita kruzuļojuma krāsu salikums – salātzaļš ar rozā – mazliet atgādina leiputriju un pelnīts ir nosaukums ‘Dilerium’. Vienai no labākajām krievu zaļo ziedu gladiolām ticis teikas varones vārds ‘Travuška Muravuška’. Divpadsmit iespaidīgu ziedu kausiņu uz viena kāta raisījusi lielziedu gladiola ‘Izoručnaja’, ne mazāk greznas ir ‘Kuzņecovskij farfor’ un ‘Koroļeva bala’.
Pat nenojaust, kā daža gladiola tikusi pie romantiski cēlajiem vārdiem ‘Roždenije angela’ un ‘Zimņij zakat’. ‘Admirālis Ušakovs’ nedod cerēto lielo vārpu, bet nosaukums vien ko vērts. Toties ‘Kupec’ pilnībā atbilst prototipam – brangs augums un bagātīgi ziedi. ‘Ļubi meņa, ļubi!’– kā lai nesmaida par selekcionāra atjautību?
Krieviem labas šķirnes, norūdītas – mūsu klimatā labi aug, secina dunicnieks. Tālākās ārzemniecēs vīlies pat par puķu karali dēvētais selekcionārs Aldonis Vēriņš: no Amerikas pasūtījis desmit jaunu šķirņu sīpolus par desmit dolāriem gabalā, bet izdzīvojis tikai viens.

Vairāk noskaņu nekā varavīksnē
Gladiolu laukā skats apmaldās krāsu bagātībā: baltas, krēmīgas, dažādu toņu sārtās un violetās, zilganās un tik tumši bordo, ka tuvojas ziedkopju sapņu krāsai – melnajai. Piesātināts tumšums ir ‘Ķiršu kvēlei’, spilgtāk un garšīgāk izskatās ‘Ķiršu liķieris’ un ‘Aveņu punšs’. ‘Čardašs’ – īsts temperamenta iemiesojums. Interesanta tāpat ir gladiola ‘Brīnumdare’, kas zaļo krāsu pakāpeniski pārvērš laša sārtajā. Kas ir ‘Dūmu lācis’? Sārta gladiola ar pelēcīgu lāsmojumu viducī.
Ja neuzzied iecerētais, Imants gatavs gladiolu “izraut aiz matiem un sviest prom”, paglābt var vienīgi tobrīd tuvumā pagadījies puķu cienītājs, kas iesaucas “tieši tādu man vajag!”.
“Ja harēms tik liels, grūti izvēlēties favorīti,” atzīstas Imants. “Mīļākās ik pa brīdim mainās. Pašlaik tā ir brūnganā ‘Miera pīpe’. Ar viņu ilgi cīnījos, negribēja augt, kamēr pie mana dārza pierada.”
Par kolekcijas dārgumiem I. Ziemelis varētu sajūsmināts stāstīt stundām, bet savu devumu novērtē pieticīgi: “Pats neesmu selekcionējis, tikai štancēju. Lai radītu vienu jaunu šķirni, paiet līdz astoņiem gadiem.”
Leģendārie selekcionāri neslēpjot, ka grūtākais ir izdomāt jaunus nosaukumus. ‘Blondās bizes’ ziedu kausiņi rātni virknējas kā tradicionālā pirmklasnieces frizūrā. Violetais brīnums ar rozā mēlītēm tikai attālināti atgādina ‘Noslēpumaino šokolādi’, tuvāk realitātei jau ir sīkziedu ‘Rabarberu krēms’, tikmēr ‘Gaismas pils’ daudz neatšķiras no ‘Sapņu pils’. Noslēpumainā ‘Aurita’, iespējams, kāda simpātija vai mīļa radiniece.
Tuvākajā nākotnē Imants grib tikt skaidrībā ar jautājuma zīmēm gladiolu vairsīpoliņu marķējumā, bet lielāko gandarījumu sniedz darba turpinātāji – dēls un viņa draudzene. “Viņi ir kaislīgi puķu mīļotāji. Zinu droši, ka neaizlaidīs nezālēs.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Četrdesmit gadu lolots krāšņums

Kategorijas