Rudens lapas – mēslojumam un biogāzei

2016. gada 15. septembris 07:00

Līdz ar lapu nobiršanu rodas arī jautājums – ko ar tām iesākt? Vai vienkārši atstāt vai arī savākt? “Kursas Laiks” vaicāja iedzīvotājiem, ko viņi dara ar nokritušajām rudens lapām?

Nobirušās lapas paver iespēju radošai pieejai to izmantošanā. Tā, piemēram, tās var iestrādāt kompostā, un gatavais komposts ne tikai uzlabos augsni, bet arī veicinās derīgo mikroorganismu vairošanos. Kā pozitīvais piemērs šādai lapu izmantošanai ir Nīcas novada pašvaldība. “Par lapu savākšanu Nīcā atbild Komunālais dienests, kurš tās nogādā līdz kompostēšanas laukumam jeb vecajai skābbarības bedrei,” pastāsta Nīcas novada domes izpilddirektors Andrejs Šakals. Nīcenieki šādu lapu izmantošanu piekopj jau vairākus gadus, un, kad tās gana labi satrūdējušas, tās tiek izmantotas Nīcas centra apstādījumos. Tajās teritorijās, kuras atrodas tālāk no centra, lapas dažkārt tiek arī sadedzinātas. Par to, vai neesam pārāk sanitāri lapu vākšanas jautājumā, A. Šakals teic, ka tas ir kultūras un attieksmes jautājums. Viņš uzskata, ka ielām un ietvēm ir jābūt sakoptām.
Ar savākto komposta materiālu tālāk strādā novada dārzniece Inga Šenfelde, kura novērojusi, ka visgrūtāk kompostējas ozolu lapas, tomēr pārējais komposts ir gana labs, lai to izmantotu puķu dobju un siltumnīcu mēslošanai. Viņa pastāsta, ka pēc mēslošanas pareizi būtu arī puķu dobi pārrakt, kā arī kompostu izsijāt, lai atdalītu to, kas nav sadalījies. Dārzniece pastāsta, ka kompostā var likt ne tikai lapas, bet arī izrautas nezāles bez sēklām, nogrieztas puķes un to lakstus. Izveidosies zeme, kura ir vērtīga, ir bagātīga, un tajā viss aug daudz labāk. Pēc dārznieces domām, ir vietas, kur nav nepieciešams lapas nogrābt. “Pareizi tas nav, jo tā augs sargā savu sakņu sistēmu – nometot lapas. Bet, ja grib, lai ir skaisti, tad ir jāgrābj,” domā nīceniece.

Katru nevajag pacelt
Liepājnieks Normunds Krafts rudens lapas aprok ar zemi un izmanto tās kā mēslojumu tomātiem, tad tie aug griezdamies. Vīrietis novērojis, ka kompostam nav piemērotas kastaņu lapas, jo to kāti ir milzīgi un lēni sadalās. Labāk izmantot bērzu, liepu, ozolu un citu koku lapas. Liepājnieks uzskata, ka pārāk lielu uzmanību pievēršam lapu novākšanai rudeņos. “Katru lapiņu gribam ar pinceti pacelt. Tās vajadzētu atstāt pa ziemu, lai dzīvniekiem un kukaiņiem būtu, kur pārziemot, un nogrābt tikai pavasarī. Turklāt lapas ir pateicīgs mēslojums. Nav jēgas nogrābt lapas un pēc tam vest virsū ķimikālijas.” Tāpat lapas labi noder, lai apsegtu augus, kuri ir jutīgi pret salu.
Sadedzinot no lapām atbrīvojas SIA “Aizputes Komunālais uzņēmums”, pastāsta valdes locekle Vēsma Martuzāne. Uzņēmuma pārraudzībā ir noteiktas teritorijas, taču tas pieņem arī pasūtījumus un, ja nepieciešams, lapas novāc un tālāk tās nogādā katlumājas kurtuvē. V. Martuzāne uzskata, ka savā privātā zemesgabalā lapas var nevākt tad, ja tās neaizpūš uz blakus teritoriju, tomēr publiskās vietās tas būtu jādara. Izņēmumi varētu būt parki, kā, piemēram, Misiņkalns Aizputē.

Var nodot bez maksas
Liepājas pilsētā par publisko teritoriju sakārtošanu atbild Komunālā pārvalde “Liepāja”. Tās sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls pastāsta, ka pilsētas iedzīvotāji pieprasa tīrību, tāpēc pārvaldes pienākums ir vākt un tīrīt. Tomēr cilvēcīgi saprotams, ka tie ir lieki izdoti līdzekļi un jaukšanās dabas procesos tajās vietās, kur to varētu nedarīt. Liepājnieks novērojis, ka citās pilsētās un valstīs nav tik sterili. Piemēram, Stokholmā Zviedrijā. “Cilvēciskā līmenī esmu par to, ka nevajag savākt tur, kur tas netraucē iedzīvotājiem. Reiz pat tika izveidota komposta kaudze 14. novembra bulvāra malā, bet to pamanīja reģionālā Vides pārvalde un aizliedza veikt šādas darbības, ja komposta novietne nav atbilstoša noteikumiem, bet, lai tādu izveidotu, nepieciešami lieli līdzekļi, kuri šobrīd neatrodas,” skaidro A. Štāls.
SIA “Liepājas RAS” sabiedrisko attiecību speciālists Viktors Birze atgādina, ka Ezermalas ielā 11, SIA “Eko Kurzeme” atkritumu šķirošanas laukumā, ir novietots lielais konteiners, kurā ikviens bez maksas var izmest kritušās lapas, zarus un sauso zāli, kas savākta, uzkopjot zemesgabalus vai dzīvojamām mājām piegulošās teritorijas – ietves, grāvmales, žogmales, zaļās joslas. Tāpat kritušās lapas un zarus bez maksas iespējams nodot sadzīves atkritumu poligonā “Ķīvītes” Grobiņas novada Grobiņas pagastā. “Liepājas RAS”, kas apsaimnieko šo poligonu, zaļie atkritumi ir nepieciešami biogāzes ražošanai.

Iesaka kompostēt
Lapas, zarus, zāli, bojātus augļus un citus zaļos atkritumus vides speciālisti iesaka likt komposta kaudzē. Ne visiem pilsētā ir šāda iespēja, taču individuālo māju un gruntsgabalu īpašnieki vai ēku apsaimniekotāji, kuriem ir pieejami kompostēšanai piemēroti dārza vai pagalma nostūri, tādējādi var regulāri iegūt mēslojumu, ar ko bagātināt puķu dobes, koku un krūmu stādījumus, zālienus.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Rudens lapas – mēslojumam un biogāzei

Kategorijas