Kurināt var dažādi – var aplami, var gudri

2016. gada 22. septembris 07:00

1667

Kurināt var dažādi – var aplami, var gudri

“Kursas Laiks”, gan aptaujājot novadu iedzīvotājus, gan prasot speciālistiem, noskaidroja, ka vēl aizvien privātmājās izplatītākā ir vecā labā krāns apkure ar skaldītu malku. Savukārt centrālapkures uzturētājiem tīri labi patīk šķelda. Daži, īpaši nerēķinot, uzskata, ka koksne ir lētākais kurināmā veids, citi ir rēķinājuši, un domas dalās. Starp koksnes kurināmajiem malka vēl aizvien ir populārākā, jo izmaksājot vismazāk.

Par malku jādomā laikus
Aizputes pilsēta, ja neskaita centra un PMK mikrorajona daudzdzīvokļu mājas, ir malkas apkures pilsēta. Teju visos namos, kur “Kursas Laiks” jautā, cilvēki atzīst, ka malka šobrīd viņiem liekas piemērotākais kurināmā veids un negrasās investēt apkures ierīcēs, lai situāciju mainītu.
“Kursas Laiks” iegriezās arī uzņēmumā SIA “Eko Lignum”, kur vairums iedzīvotāju dodas uz malkas sētu, lai pirktu kurināmo. Uzņēmuma valdes loceklis Mareks Kangro norādīja, ka kurināmā sagatavošana nav pamatnodarbošanās, jo malka un skaidas ir tikai ražošanas blakusprodukts. “Kurināmā pārdošanas apjomi mainās atkarībā no tā, kāda bijusi iepriekšējā ziema. Ja tā bijusi silta, tad cilvēkiem atliek malka. Pašreizējām ziemām ar vienu kravu privātmājai pietiek. Protams, ar nosacījumu, ka malku gādā vismaz pavasarī, bet vēl labāk jau gadu iepriekš. Ja ir vieta, kur glabāt, tad var malku žāvēt trīs gadus un noteikti siltuma atdeve būs lielāka,” klientiem iesaka M. Kangro. Uzņēmumā iegādāts malkas skaldītājs. Arī malka ir dažāda veida: gan gatera atgriezumi, gan skaldīta.
Ārija Šeflere no Dārza ielas 4, Aizputē “Kursas Laikam” pastāstīja, ka pieminētā uzņēmuma malkas sētā nopirkto skaldīto malku ved uz šķūnīti, kur tā kaltīs līdz nākamajai ziemai. “Deg sausa malka, mitra dūmo, un siltuma nekāda,” tā Ā. Šeflere. Viņai zināms, ka visi apkārtējie kaimiņi arī ziemā sildās ar malku.
“Svarīga ir arī malkas izvēle. Labāk lietot jauktu lapu koku malku. Nav ieteicams krāsnī likt tikai labi kaltētu bērzu, tas dod lielu karstumu, un krāsns bojājas ātrāk. Skuju koku malka ir sveķaina, un skurstenis jātīra biežāk,” malkas gādātājiem ieteic uzņēmuma “Liepājas namu apsaimniekotājs” podnieks, skursteņslauķis Normunds Vernavs.

Briketes – taupības krāsniņām
Ne reizi vien veikalā “Depo” redzēts, ka liepājnieki, kuriem nav šķūnīšu, uz saviem īres dzīvokļiem ved pamatīgu kaudzi kokskaidu brikešu. N. Vernavs atgādina, ka briketes nav paredzētas plīšu un krāšņu kurināšanai. “Briketes ir domātas taupības krāsniņām visdažādākajā izpildījumā. Tās deg lēni, var teikt, ka gruzd, un dūmu temperatūra ir zemāka. Tādēļ jau skurstenī veidojas tā sauktais rasas punkts un tas aizaug ar sodrējiem un piķi. Šāds sakopojums mūra skurstenī var kļūt par pamatīgas nelaimes cēloni. Kad sodrēji aizdegas, temperatūra skurstenī sasniedz pat +800 grādus pēc Celsija skalas, Šādā temperatūrā ķieģeļi sprēgā, veidojas plaisas un liesmas var izlauzties bēniņu telpā vai dzīvojamās telpās stāvu augstāk,” stāsta skursteņslauķis. Viņš arī ieteic, kā pareizi uzstādīt taupības krāsniņas. “Galvenais noteikums ir – lai taupības krāsniņu gadījumā tiktu izmantota nerūsējošā metāla čaula dūmvadam. To ir vieglāk kopt, un tā kritiskā brīdī pasargās no nelaimes. Savukārt krāsnis ar briketēm kurināt nevajadzētu, tās ir paredzēta citai apkures ierīcei,” paskaidro N. Vernavs. Metāla čaulas obligātu izmantošanu nosaka Ministru Kabineta noteikumi, un bez šādas čaulas taupības krāsniņas izmantošana ir ne tikai bīstama, bet arī administratīvi sodāma.
Jautāts, kāda apkure iznāk izdevīgāka – ar malku vai briketēm, N. Vernavs norāda, ka briketes izvēlas vietās, kur cilvēkiem nav šķūnīšu vai citu lielu telpu sausas malkas uzglabāšanai. “Visbiežāk tie ir īres dzīvokļi, bet ir arī privātmājas, kur izmanto “Jotul” krāsnis. Tās var kurināt arī ar malku, pareizi atregulējot vilkmi,” tā N. Vernavs.
Liepājā, Jelgavas ielā, dzīvokļa īrnieks Kestutis “Kursas Laikam” atzina, ka “Jotul” krāsniņu dzīvoklī ielicis, jo īpašnieks nav vēlējies remontēt krāsni un nav bijis pienācīga šķūnīša. “Vairākas reizes mums no šķūnīša malka zuda. Krāsns nesildīja, bet dzīvoklis nav mūsu. Šādā situācijā ar briketēm iznāk izdevīgāk. Kad iešu prom, krāsniņu savākšu līdzi,” paskaidroja liepājnieks.

Granulas – laika ekonomēšanai
Teju visi aptaujātie atzina, ka granulu katlu izmantošana iznāk dārgāk nekā malkas apkure, tomēr nesalīdzināma priekšrocība ir tas, ka granulas birst pašas. “Granulu katls ir ideāls privātmājā, kur visi pieaugušie strādā un pārrodas tikai pēcpusdienā vai vakarā. Krāsns gadījumā būtu ātri jāskrien pēc malkas, lai iekurtu plīti vai krāsni, bet granulas ieber uz nedēļu un māja ir silta. No laika taupīšanas viedokļa, granulu katls ir neatsverams. To man ir teikuši visās mājās, kur cilvēki tos izmanto,” atstāsta N. Vernavs.
No pašiem iedzīvotājiem “Kursas Laiks” uzzināja, ka mēdz būt dažādas granulas un no ārzemēm ievestās dažkārt neatbilst patiesajam skatam. Lieta tāda – jo gaišākas granulas, jo mazāks mizu un citu materiālu piejaukums, jo lielāks siltums, tās sadedzinot. “Viņi tās granulas balina, un cilvēki pērkot domā – ai, cik labas, bet beigās siltuma maz. Vēlāk man pateica, lai poļu un lietuviešu granulas nepērkot, tur visādi var gadīties,” “Kursas Laikam” atklāja pensionāre Ābeļu ielā Liepājā.

Siltumsūkni lielākoties kombinē
Viens no šābrīža aktuālākajiem risinājumiem ir siltumsūknis. Darbojas pēc principa, kāds ir kondicionierī vai ledusskapī. “Siltumsūkņi, kas siltumu iegūst no āra gaisa, līdzinās kondicionieriem, tikai darbojas otrādi – iekšā piegādā silto gaisu, nevis vēso,” “Kursas Laikam” pastāstīja uzņēmuma “DE serviss” vadītājs Dzintars Ermansons. Viņš norāda, ka šādu siltumsūkni var uzstādīt arī mājās, kur ir krāsns apkure. “Siltumsūknis uzturēs normālu temperatūru telpās, bet piekurināt vajadzēs tikai aukstā laikā. Mūsu ziemas ir kļuvušas tik maigas, ka lielāko daļu laika var pietikt ar šādu siltumsūkni,” skaidro Dz. Ermansons.
Ir, protams, arī nopietnāki siltumsūkņi. Tādi, kas rokami zemē. “Piemēram, Rudes skolai Nīcas novadā ir vairāki dziļi urbumi, kuros iegremdētas siltumsūkņa caurules, un skola sildās no zemes,” pastāsta speciālists. Šādas ietaises ir efektīvākas, bet tām nepieciešama teritorija ap māju, kur siltumsūkni zemē guldīt. Blīvi apdzīvotās vietās cilvēki kombinē siltumsūkņus ar citiem apkures veidiem. Piemēram, ar gāzes apkuri un saules baterijām uz jumta, kas nodrošina elektrību siltumsūknim. Šāda sistēma izveidota liepājnieka Māra Reinholda mājās. Viņš savulaik apkures ierīcēm ieguvis Eiropas Savienības finansējumu. “Šāds finansējums būs pieejams arī nākamajā gadā. Tur ir pamatīga dokumentu ķēpa, tomēr, ja ieguldījumi ir lieli, šo iespēju der paturēt prātā,” par iespējamo ES palīdzību privātpersonām apkures sistēmu ierīkošanai norāda Dz. Ermansons.

Gāze – tīri, bet ne brīvi
Gāze nav Latvijā iegūstams kurināmais, un tādēļ tās cena nav atkarīga no iekšējā tirgus svārstībām, bet gan no Krievijas untumiem. Pēc 2000. gada uzņēmums “Latvijas Gāze” veica maģistrālo gāzesvadu rekonstrukciju un tad bija iespēja lēti izveidot gāzes apkures sistēmu. Vēlāk gāzes cena pieauga un daudzi sūrojās par ieguldīto naudu. “Cilvēki nerēķina ieguldījumus apkures ierīcēs, bet skaita tikai tiešos kurināmā izdevumus. Ja grib noskaidrot patiesību, tad jāņem vērā arī sākotnējās investīcijas, kuras jādala uz 25 gadiem. Tas ir laiks, kādu kalpo principā visas apkures ierīces,” ieteic Dz. Ermansons.
Runājot par gāzes apkuri, viņš norāda, ka tā nav slikta, jo ir tīrs kurināmais, viegla apkalpošana un šobrīd ir jauna tipa krāsnis, kas ir par 20% efektīvākas. Daudz skeptiskāk speciālists attiecas pret sašķidrinātās gāzes lietošanu apkurē. “Ņem, kā gribi – pie mājas jātur pamatīga cisterna ar gāzi. Tas aizņem vietu, un tik daudz viegli uzliesmojošas vielas vienuviet nav nekas labs,” viņš uzskata.
Arī gāzes apkuri viņš ieteic kombinēt ar siltumsūkņiem. Sākotnējie ieguldījumi sarežģītas apkures sistēmas izveidē noteikti būs lielāki nekā krāsns mūrēšanā, kas arī nav lēti, bet tālākās izmaksas būs mazākas. Turklāt vērā ir jāņem ietaupītais laiks, ja sistēma strādā automātiski, rēķinos skatīties plašāk ieteic Dz. Ermansons.

Skurstenis jātīra ar prātu
Rudens periodā noteikti ne tikai N. Vernavs no SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” skraida kā negudrs no viena skursteņa pie nākamā. “Tā ir tīrā nelaime, ka cilvēki par savu skursteni sāk domāt tikai pirms apkures sezonas sākuma. Tīrīt varētu jau pavasarī, bet tradicionāli lielākā daļa darba ir tieši rudenī – augustā un septembrī, kad cilvēki attopas, ka dūmvads vairs nevelk, kā nākas,” sūrojas N. Vernavs.
Jautāts, vai skursteni iespējams iztīrīt pašam, skursteņslauķis nenoliedz, ka to var, tomēr ieteic ņemt profesionāli – sertificētu skursteņslauķi, kurš zina specifiku. “Ja cilvēks to dara pats vai aicina palīgos kaimiņu, vajadzētu atcerēties, ka jāiztīra ne tikai dūmvads, bet arī jāizgrābj sodrēji tā apakšā. Nereti iedzīvotāji skursteņa atveri apakšpusē aiztaisa ar reģipsi vai citiem dekoratīviem elementiem un pieeja šai vietai uz ilgu laiku ir slēgta. Skursteņa apakšā sabirst liels daudzums sodrēju, kas no nejaušas dzirksteles var aizdegties, un nereti izceļas ugunsgrēks,” norāda N. Vernavs.
Par skursteņslauķu pašdarbnieku darbībām dzirdēti dažādi stāsti. Piemēram, metode skurstenī iešļircināt nedaudz benzīna un aizdedzināt tīri labi darbojas. Līdz brīdim, kad nodeg māja. Tās pamatā ir sodrēju izdedzināšana, nevis tīrīšana. Ja skurstenis ir salīdzinoši tīrs, tad nekas slikts nenotiek. Ķeza ir apstāklī, ka pirms izdedzināšanas pašdarbnieki nekādi nevar noteikt, cik bīstama degšana skurstenī notiks, tādēļ to ne tikai aizliedz ugunsdzēsēji kā bīstamu, bet tā vienkārši nav saprātīga, jo nav prognozējama.
Jāpiebilst, ka sertificēts skursteņslauķis ir atbildīgs par paveikto darbu un, ja tiks noteikts, ka degšanas vaina ir skurstenī, tad viņu sauks pie atbildības.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kurināt var dažādi – var aplami, var gudri

Kategorijas