Apburtais loks: bērns, mobilais telefons un skola

2016. gada 22. septembris 07:00

Cilvēki tik ļoti ir pieraduši pie telefoniem, ka vairs neatminas laiku, kad tikšanos vajadzēja norunāt klātienē, nevis sazvanoties. Īpaši ērti ir telefonu lietot gadījumos, kad nepieciešams noskaidrot, vai ar otru cilvēku viss ir kārtībā. Tāpēc daudzi vecāki lemj par labu mobilā telefona iegādei savai atvasei. Taču telefona ienākšana bērna dzīvē spēcīgi ietekmē skolas sadzīvi un nu kļuvusi par skolotāju problēmu.

Vecāki grib drošību
Šķiet, ka reti kurš bērns var pavadīt ārpus mājas visu dienu un vecāki par to neuztrauktos. Mēs esam pieraduši kontrolēt un pieskatīt bērnus, tāpēc mobilā ierīce tam ir ideāli piemērota.
Sākumskolas skolotāja Irēna Freimane, kura šobrīd audzina tieši 1. klasi, stāsta, ka liela daļa vecāku, sākoties skolai, apdāvina savus bērnus ar telefoniem, jo tādā veidā ir vieglāk izkontrolēt tos gan skolas laikā, gan pēc tās. Neviens nevar pārmest vecākiem vēlmi aizsargāt savu atvasi un pārliecināties par viņa drošību piezvanot.
Arī trīs bērnu mamma Sigita no Liepājas uzskata, ka telefons bērniem ir noteikti vajadzīgs. “Mēs telefonus nopirkām visiem bērniem, jo tā varam zināt, kad viņi ir skolā, kad dodas mājās un uz treniņiem. Man svarīgi, lai bērns pasaka, kad dodas ārpus mājas un kad atgriežas, jo pati visu dienu esmu darbā un nevaru viņus pieskatīt cauru diennakti,” tā Sigita. Viņa atklāj, ka telefons noteikti dod drošības izjūtu, un zina: ja kaut kas atgadīsies, bērni uzreiz zvanīs kādam no vecākiem.

Galvassāpes abām pusēm
No vecāku viedokļa, mobilā telefona nodošana bērnam ir pozitīvs moments, kas var daudz palīdzēt, taču, no skolotāju viedokļa, tas sagādā tikai liekas problēmas un traucē mācību procesam.
Nīcas vidusskolas direktore Lāsma Petermane šajā jautājumā ir kategoriska: “Principā mūsu skola neatbalsta mobilo telefonu lietošanu mācību iestādē. Tas ir norādīts arī iekšējās kārtības noteikumos, tas tāpēc, ka telefoni ļoti traucē mācību procesā un sagādā liekas problēmas.” Mazajās klasēs par telefonu lietošanu tiek runāts ar vecākiem un viņi pieņem lēmumu, kā mazināt telefonu ietekmi skolā, savukārt ar lielajiem to izrunā skolotāja un cer, ka bērni to ievēros. Tiek piedāvāts telefonus uzglabāt kopīgās kastēs, groziņos vai atvilktnēs, kur tie tiek ielikti pirms stundas sākuma un izņemti pēc tās. “Pēc stundām telefonu droši var lietot, jo mums skolā ir arī wi fi internets, taču stundās un starpbrīžos tas nav vēlams: ja bērns sāk starpbrīdī spēlēt kādu spēlīti un nepaspēj to pabeigt līdz stundas sākumam, tad sāk satraukties un tas rada lieku stresu un nespēju koncentrēties,” skaidro direktore. Reizēm, protams, gadās tā, ka bērnam vajag steigšus sazināties ar vecākiem. Tādos brīžos Nīcas skolā var vērsties pie skolotājas, kas izsniegs klausuli un atļaus to lietot.

Lūdz palīdzību vecākiem
Irēna Freimane savai audzināmajai klasei piedāvā telefonus no rīta ielikt speciāli atvēlētā groziņā. “Pirms mācību gada sākuma mums bija sapulce kopā ar vecākiem un skolas administrāciju, kurā nolēmām, ka skolā mēs telefonus nelietosim, bet noliksim atsevišķā groziņā un tādā vietā, kur neviens cits nevar dabūt. Ja stundu laikā kaut kas ir noticis un vecāks zvana bērnam uz telefonu, es to dzirdu un telefonu iedodu bērnam,” par nolemto kārtību stāsta I. Freimane. Pirmā klase par šādu kārtību nemaz neprotestē, jo nav piedzīvojuši laikus, kad telefonu skolā varēja lietot. Taču lielākiem skolēniem ar telefona nolikšanu ir problēmas. “Es uzskatu, ka te ir svarīga vecāku attieksme. Ja ir norunāts, ka telefonus noliekam malā, tad tas ir jāievēro un bērniem jāklausa tam, ko saka vecāki un skolotāji. No rīta, kad nāku klasē, bērni jau paši stiepj to roku ar telefonu un bez liekiem jautājumiem tos atdod,” priecājas skolotāja. Visgrūtāk esot ar vidusskolēniem, kuriem telefons ir ļoti svarīgs. Bieži gadās, kad audzēkņi stāsta, cik šis zvans ir svarīgs un neatliekams, tāpēc skolotājam nekas cits neatliek, kā ļaut runāt, tomēr tā ne vienmēr ir taisnība. Tie ir kā mazie skolas biznesmeņi, kas vienmēr vēlas būt sasniedzami un kuriem zvanīšana ir “dzīvības un nāves jautājums”.
Ieaudzināt bērnos sapratni par mobilo telefonu lietošanu prasīs laiku, un tajā jāiesaistās ne tikai skolai, bet arī vecākiem, kuriem jāparāda, ka nekas traks nenotiek, ja paliek neatbildēts zvans vai neizspēlēta spēlīte. “Telefonu problēma nav pārāk veca, tāpēc vēl ir, ar ko cīnīties. Mēs jau gaidām, kas būs nākamais,” smejas L. Petermane.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Apburtais loks: bērns, mobilais telefons un skola

Kategorijas