Dālijas stāda, lai prieks arī garāmgājējiem
“Man ir prieks, ka visi par tām priecājas,” saka saimnieks Andris Leimants. Šķirņu, krāsu un formu skaitu viņš nav fiksējis un dālijas audzē bez komerciāla nolūka. Ieteikumu vest tās uz tirgu Andris neņem vērā.
Aprūpē, bet neauklējas
Viņam kopā ar bērniem jau ilgāku laiku briedusi doma, ka dālijas vajadzētu stādīt nevis sētā, bet uz lauka – lai redzētu arī garāmbraucēji. “Zemi nevar atstāt novārtā, jākustina”, tāpēc izvēlēts lauks, kas agrāk izmantots pārtikas kultūrām, bet pēc tam jau sācis aizaugt. Andris tur iesējis nektāraugu facēliju un vēlāk iestādījis dālijas. Augsne gan smilšaina un liesa, tāpēc saimnieks priecājas par šīsvasaras bagātīgo lietu. Bez mitruma dālijas nebūtu izturējušas. Bites, kas čakli apmeklē facēlijas ziedus, ielūkojas arī kaimiņienēs.
Andris dzirdējis, ka Latvijā esot ap 600 šķirņu šo rudens puķu. “Ja dārzā ir tik daudz, tad pie puķēm vien jābūt. Man nav tik daudz laika, es pa vienkāršo.” Sākumā stādījis kartupeļu vagās, katru trešo atstājot tukšu. Pirmais darbs – uzmanīt, lai virsroku negūtu nezāles. Lielāks ienaidnieks puķēm ir stiprs vējš, kas izlauž to kātus un sagāž krustām šķērsām.
Ar dāliju audzēšanu Andris grib atspēkot runas, ka ziemā tās nevar saglabāt. “Nu, kā tad nevar!” Pērn izracis un saglabājis visas, “un te ir rezultāts”. Šogad to darīs ar izlasi, ziedēšanas laikā iezīmējot skaistākās un interesantākās. “Es īpaši ar viņām neauklējos,” Andris atteic, vaicāts, kā sala jutīgos gumus saglabāt. Viņš tos novieto lauka virtuvē, kur temperatūra nenokrīt mīnusos. Izrok, nopurina zemi un saliek plauktos. Par daudz lielā karstumā gumi sakalst, bet pārlieku mitrumā – sapūst.
Pārbauda ar purināšanu
Ziedus Andris visiem dāvā par velti, un 1. septembrī daudzi griezti pirms jauno grobiņnieku došanās uz skolu. Interesenti tos ņemot arī pirms kapusvētkiem. Citi jau iezīmējuši krūmiņus, no kuriem vēlēsies atdalīt gumus savam dārzam. Ar dažiem sanākot šķirņu apmaiņa.
Stādmateriālu lēti varot iegādāties veikalā “Depo”, bet, tur pērkot, esot jāapskatās, vai pie guma ir asniņš. Ja nav – tā esot droša zīme, ka nauda veltīgi izdota.
Andris vēro, kā no jauna veidotajās šķirnēs parādās pamatšķirnes īpašības – ar katru gadu izteiktāk. Ievērojis arī, ka tad, ja noziedējušos ziedus nenovāc, jaunie pumpuri neuzplaukst. Gadā, kad salna uznākusi jau augusta beigās, rudens puķes nav paguvušas uzziedēt.
Pirms ziedu griešanas Andris iesaka tos papurināt. Ja nebirst – tātad pietiekami svaigi. Dālija nav puķe, kas ilgi glabājas vāzē. Lai tās mūžu paildzinātu, saimnieks atgādina vecu patiesību: tā jāliek karstā ūdenī.
“Kursas Laiks” jau rakstījis par Andra veidotajām koka skulptūrām savā sētā un iecerēto muzeju. Viņa aizrautību pagatavot ko skaistu “no nekā” pārņēmusi meita Arnita, un sētā “uzplaukušas” košas puķes no plastmasas pudelēm.
Jāsargā no sasalšanas
Profesionālus padomus dāliju audzētājiem dod Nacionālā botāniskā dārza Lakstaugu floras nodaļas asistente Ilma Nereta. Viņa iesaka gumus izrakt oktobra pirmajā pusē, bet ar pietiekami nobriedušiem to varot darīt jau septembra beigās. Tiem bīstama ir vienīgi sasalšana, nevis salnas vai negaidīti uzkritis un ātri nokusis sniegs. Kad dāliju virszemes daļas apsalušas, stublājus uz trim četrām dienām atstāj visā augumā, lai pēdējās barības vielas nonāktu līdz gumiem, tad apgriež 15–20 centimetru augstumā.
Rokot jāuzmanās, lai tos nesavainotu, saudzīgi jānopurina liekā augsne. Saulainā dienā raktos gumus ieteicams apžāvēt saulē. Gumus var noskalot ar spēcīgu ūdens strūklu, bet tad tie tūlīt jāapžāvē pietiekami siltās telpās. Glabātavā nav vēlams nonākt slimiem un bojātiem gumiem, un profilaksei visus derīgos ieteicams pārkaisīt ar sauso trihodermīnu. Sakneņus var dalīt gan rudenī pēc norakšanas, gan pavasarī. Jāraugās, lai atdalītajiem gumiem būtu nebojāts sakņu kakliņš un vismaz viens pumpurs.
Glabā avīzēs un parafīnā
Gumus var ieziemot vairākos veidos. Tos ievieto kastēs un apber ar sausu kūdru, smiltīm vai skujkoku zāģskaidām un glabā sausā, vēdināmā telpā no plus trīs līdz astoņu grādu temperatūrā. Sens paņēmiens ir gumu ietīšana avīžu papīrā, kas rudenī uzsūc lieko mitrumu, bet pavasarī to atdod atpakaļ.
Ķēpīgāka metode ir gumu glabāšana parafīnā. Tad rīkojas šādi: parafīnu sakarsē līdz plus 85 grādiem un ar visu trauku pārvieto karsta ūdens peldē. Katru gumu ātri no abām pusēm iegremdē parafīnā, lai tā kārtiņa veidotos vienmērīga un plāna. Metode ir nedaudz riskanta: ja parafīns par vēsu, tas nobirs, ja par karstu – apdedzinās snaudošos pumpurus. Šādi apstrādātos gumus pavasarī var droši stādīt augsnē ar visu aizsargkārtiņu. Izturīgāko šķirņu labi apžāvētos gumus sekmīgi var saglabāt, vienkārši sakārtojot kastēs pietiekamā attālumā citu no cita.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām