Zemes īpašnieks Šķēdes ciemā nodara pamatīgu postu jūras aizsargjoslai

2016. gada 26. septembris 09:12

559

Zemes īpašnieks Šķēdes ciemā nodara pamatīgu postu jūras aizsargjoslai

Veicot dabā neesošu grāvju atjaunošanu, zemes īpašnieks Baltijas jūras aizsargjoslā Grobiņas novada Šķēdes ciemā nopostījis daļu pelēkās kāpas un nepamatoti izcirtis kokus, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Teritorijā savulaik ir bijusi padomju armijas bāze un pagājušā gadsimta vidū tur rakti grāvji. Tagad īpašnieces Aijas Ivanovas pilnvarotā persona - viņas dēls, bijušais policists Juris Kūms - ir uzsācis meliorācijas sistēmas vienkāršoto renovāciju, kuras laikā šie grāvji padziļināti, savesta melnzeme un izcirsti koki, ziņo raidījums.

Valsts meža dienesta (VMD) Dienvidkurzemes virsmežniecības virsmežzinis Jānis Iesalnieks stāsta, ka pagājušajā gadā īpašniece lūgusi atļauju veikt grāvju padziļināšanu minētajā īpašumā. Mežzine aizbraukusi uz mežu, tomēr, konstatējot, ka tur grāvju nav vispār, atteikusi atļauju.

Savukārt pavasarī, kad īpašniece iesniegusi atkārtotu meža inventarizācijas plānu, mežziņi konstatējuši, ka nu tur ir parādījušies nesen rakti grāvji starp kokiem.

Ap to pašu laiku izrādījies, ka grāvji nu ir ierakstīti Meliorācijas kadastra informācijas sistēmā, kuras pārzinis ir valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi". Uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka gadījumā, ja grāvis kādreiz ir bijis, īpašniekam ir tiesības to atjaunot.

Uzņēmums VMD paziņojis, ka kadastrā reģistrētā informācija par kopumā četriem grāvjiem. Pēc attiecīgā atzinuma VMD bija jāmaina zemes lietojuma veids, un, kā skaidro, dienesta virsmežzinis Iesalnieks, ja meža valsts reģistrā ir fiksēta zeme zem grāvjiem, respektīvi, zeme zem ūdeņiem, kas ir kā grāvji, tad Meža likums neprasa šajās vietās ņemt apliecinājumu koku ciršanai.

Juridiski "zeme zem ūdeņiem" skaitās arī grāvja mala, kurā krauj izrakto zemi, tāpēc VMD šobrīd varot tikai noraudzīties uz to, kā īpašnieks garā un platā joslā izcērt kāpu mežu.

Iesalnieks arī vērtēja, ka šajā gadījumā meliorācija veikta teritorijā, kur to parasti nekad neveic un nav nekādas vajadzības to darīt.

Tomēr notiekošais piesaistījis arī Valsts vides dienesta (VVD) uzmanību, jo pirms darbiem nav prasīts ietekmes uz vidi novērtējums. VVD Liepājas reģionālā vides pārvaldes speciālists Andris Junkurs atklāj, ka šobrīd īpašniekam ir uzdots pārtraukt jebkādu darbību līdz ekspertu un komisijas lēmumam par tālāko rīcību.

"Kaut ko varētu sanēt atpakaļ tādā puslīdz dabiskā vidē, kādā tas bija iepriekš. Nu un tālāk skatīsimies, cik lielā mērā ir ārpus šī projekta veiktas darbības. Tur būs administratīvais sods, kā es saprotu, bet sliktums jau ir izdarīts," norāda Junkurs.

VVD skaidro, ka teritorijā ir veiktas vairākas projektam neatbilstošas darbības, tomēr būtisks pārkāpums ir noticis tuvāk jūrai. "Šeit ir bojāts Eiropas Savienības prioritārais biotops - ar lakstaugiem klāta pelēkā kāpa. Šeit ir izraksts apjoms aptuveni desmit reiz desmit metri un uzbērta melnzeme, kas šajā biotopā ir absolūti nepieļaujama, jo šeit ir vajadzīgas nabadzīgas augsnes, un tur notiek bagātināšanās ar barības vielām. Un līdz ar to tur principā nevar augt normālā pelēko kāpu veģetācija," uzsver VVD inspektors Andris Janevics.

Gan šim gadījumam, gan meliorācijas ekspertu sistēmai kopumā sola pievērsties Vides konsultatīvā padome. Tās priekšsēdētāja vietniece Lelde Eņģele pauž cerību, ka šajā gadījumā institūcijas turpinās darīt visu, lai anulētu šos grāvjus, kuri nepilda savas funkcijas, kā arī veiks nepieciešamās darbības, lai nākotnē šādas situācijas vairs nebūtu iespējamas.

Pašu zemes īpašnieces pilnvaroto Kūmu raidījumam neizdevās sazvanīt.

Maksimālais sods, ko zemes īpašniekam - fiziskai personai - var piemērot par darbu uzsākšanu bez novērtējuma uz vidi, ir 1400 eiro. Visticamāk, šajā gadījumā izdevumi gan būs lielāki, jo VVD iecerējis uzdot īpašniekiem atjaunot norakto pelēko kāpu, un nav izslēgts, ka oficiāli tiks fiksēti arī citi pārkāpumi, vēsta raidījums.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Zemes īpašnieks Šķēdes ciemā nodara pamatīgu postu jūras aizsargjoslai

Kategorijas