Cik melni patiesībā ir “melnie punkti”?

2016. gada 29. septembris 07:00

137

Tikmēr VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) stāsta, ka “melnie punkti” uz Latvijas ceļiem ir būtiski samazinājušies un liela daļa bīstamo vietu esot novērstas. Kā tad īsti ir – bīstamo vietu uz ceļiem ir mazāk, bet avārijas notiek vairāk? Dažus iemeslus, kāpēc notiek šīs avārijas, centās noskaidrot “Kursas Laiks”.

Iznīcina bīstamās vietas
Pēc LVC datiem, šobrīd Latvijas autoceļi sasniedz aptuveni 70 tūkstošus kilometru un līdz 2015. gadam valstī bija reģistrēti gandrīz 888 tūkstoši automašīnu, tāpēc ir pilnīgi saprotams, ka reizi pa reizei gadās kāds ceļu satiksmes negadījums.
Pēdējo reizi “melnie punkti” uz Latvijas autoceļiem apkopoti 2013. gadā, kad LVC izveidoja karti ar bīstamajiem ceļu posmiem. Līdz tam brīdim valstī konstatēti 58 “melnie punkti”, kuros vairākkārt notikuši negadījumi. Izrādās, ka bīstamo vietu skaits ir samazinājies, jo, piemēram, laika posmā no 2009. līdz 2011. gadam uz valsts autoceļiem bija 62 šādi punkti, savukārt no 2007. līdz 2009. gadam – 174 “melnie punkti”. Par “melno punktu” tiek uzskatīta vieta, kur viena kilometra garumā trīs gadu laikā ir notikuši vismaz astoņi satiksmes negadījumi vai ir gājuši bojā vismaz trīs cilvēki. Savukārt krustojums par “melno punktu” ir uzskatāms, ja negadījumi ir notikuši 150 metru rādiusā uz katru pusi. Šo punktu samazināšanās ir pierādījums tam, ka mūžīgie ceļu remontdarbi ir devuši savu labumu un daļa nepareizi projektēto posmu ir mainīti.
Līdz 2015. gadam valsts veikusi apjomīgus ceļu būvdarbus 587 kilometru garumā, kas kopumā izmaksājuši aptuveni 180 miljonus eiro. LVC pārstāvji uzsver: “Ievērojami līdzekļi savulaik tika ieguldīti infrastruktūras uzlabošanā Koknesē – tika uzstādīts apgaismojums, izveidoti gājēju celiņi, uzbūvēta Daugavpils šosejai paralēlā iela, kā arī izveidots ar luksoforu regulējams krustojums. Pateicoties tam visam, “melnā punkta” Koknesē vairāk nav.”
LVC skaidro, ka svaigāku informāciju par “melno punktu” atrašanās vietām apkopos nākamā gada sākumā, kad atkal būs pagājuši trīs gadi un varēs uzskaitīt notikušos negadījumus.

Liepājā vairs neesot
Valsts policijas Kurzemes nodaļas vecākā inspektore Jolanta Knīse uz “Kursas Laika” uzdoto jautājumu par to, kur Liepājā koncentrējušies “melnie punkti”, atbildēja iepriecinoši: “Spriežot pēc jaunākās informācijas, Liepājā tādu izteiktu “melno punktu” vairs nav. Jaunā punktu karte tiek veidota kopš pērnā gada, taču nav izkristalizējušās izteiktas riska vietas.” Var secināt: kādreiz Liepājas teritorijā “melnie punkti” ir bijuši, taču tagad tie ir zuduši un braukšanas apstākļi ir kļuvuši drošāki. Tomēr tas nenozīmē, ka Liepāja kļuvusi par pilsētu, kurā vispār nenotiek avārijas. Tās turpina notikt, vien vairs nekoncentrējas vienā un tajā pašā vietā, tagad tās ir izkliedētas un vairumā gadījumu par iemeslu kalpo vai nu neuzmanība, vai citi aspekti.
Ja jāatrod vieta, kur biežāk notiek satiksmes negadījumi, tad par vienu no tādām vietām var nosaukt Dzintara ielas apkārtni, kā arī vairākus Ūliha ielas krustojumus. Tur negadījumi biežāk notiek vasaras laikā, kad uz vai no parka dodas daudzi ārvalstu tūristi, kuriem šī teritorija nav tik pazīstama, un abas šīs ielas vasaras laikā ir vairāk noslogotas. Tāpat šajās vietās avārijas notiek nepārredzamo krustojumu dēļ. Bieži vien abās brauktuves pusēs tiek novietotas automašīnas un tie autovadītāji, kuri vēlas izgriezties uz lielāko ielu, vienkārši neredz, vai kāds brauc pretim. Rezultātā notiek negadījums.
Valsts policijas pārstāve J. Knīse arī pastāsta, ka paralēli jau notiekošajām darbībām un akcijām, kas palīdz novērst negadījumus, šobrīd Liepājā tiek īstenota arī “EDWARDS” akcija. “Mēs aicinām satiksmes dalībniekus būt piesardzīgiem, savstarpēji iecietīgiem un pieklājīgiem, lai satiksmes “melnie punkti” nerastos vispār,” stāsta J. Knīse.

Autovadītāji vaino sevi
Paši autovadītāji uzskata, ka “melno punktu” uzskaitīšanai lielas jēgas neesot. Tas noder vien informatīvos nolūkos, jo uz ceļa nav laika tos speciāli meklēt, uzmanīgam esot jābūt visur. Daļa “Kursas Laika” aptaujāto skaidroja, ka neredz vajadzību veidot šādas kartes, jo ne jau tas “punkts” ir vainīgs pie negadījumiem, bet gan paši cilvēki. Viņi uzskata, ka labāk būtu informēt cilvēkus par to, kā jāievēro noteikumi, un būvēt ceļus, kas ir pārredzami un neradītu bīstamas situācijas.
Autovadītājs no Rīgas Valentīns Buliga uzskata, ka Rīgas apkārtnē “melno punktu” ir vairāk, nekā būtu pieļaujams. “Rīgā ar “melnajiem punktiem” ir grūti, jo to ir patiešām daudz. Jāuzmanās, protams, ir jebkurā vietā, bet par “punktiem” arī nedrīkst aizmirst, jo tas reizēm var palīdzēt. Pirmām kārtām cilvēkiem pašiem jābūt uzmanīgākiem, jo šobrīd uz ceļiem ir ļoti liela neuzmanība. Protams, reizēm ir vainīga arī ceļu kvalitāte, bet galvenais iemesls avārijām jau ir tas, ka cilvēki nav uzmanīgi un steidzas,” domā rīdzinieks.
Kādreizējā Kalnišķu iedzīvotāja Aija Pūķe uzskata, ka viņas dzīvesvietai vistuvākā vieta, kur regulāri notiek satiksmes negadījumi, ir Skatres skolas apkārtne. Viņa atminas, ka jau senākos laikos tur bieži notikuši negadījumi, kuriem par iemeslu kalpojusi gan neuzmanība, gan meža dzīvnieki. “Arī man pašai šajā vietā ir gadījies saskrieties ar meža dzīvniekiem. Nezinu, vai kaut ko līdzētu informatīvu zīmju izvietošana, jo tie dzīvnieki jau tāpat tur staigātu,” skaidro A. Pūķe. Viņa arī piekrīt viedoklim, ka vairums ceļa negadījumu notiek cilvēku pašu vainas dēļ. Dažviet ceļa krustojumus ir grūti pārredzēt, jo priekšā saauguši koki vai krūmi un autovadītāji neredz tuvojošos spēkratus, tāpēc, īsu brīdi uzmetot aci, šķiet, ka ceļš ir brīvs. Tā ir problēma, ar kuru jācīnās katru gadu, jo iepriekš iztīrītais ātri vien aizaug un darbs jāsāk no gala. To apstiprina arī VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs”, kas šā gada laikā ceļa nomalēs izcirtusi krūmus aptuveni 84 hektāru platībā, uz laiku ļaujot labāk izvērtēt situāciju uz autoceļiem.

Mūžīgā sāpe – bedres
Jautājot, kas visvairāk kaitina, braucot ar automašīnu, liela daļa no autovadītājiem kā vienu no iemesliem nosauc sen zināmās bedres. Tās lauž mūsu mašīnas jau ilgi un, lai kā ceļu aizlāpītu, pamanās uzrasties no jauna. Reizēm tās ne tikai lauž auto, bet arī izraisa nopietnākas problēmas par nolietotiem amortizatoriem.
“Lieta, kas tiešām kaitina, ir notekūdeņu akas, tās varētu būt labāk veidotas un mazāk jūtamas, jo ikdienā, braucot ar savu auto, riņķoju tām garām. Tomēr, manuprāt, ceļi Liepājā ir apmierinošā stāvoklī, protams, vietām ir bedrains, bet, cerams, to drīzumā labos,” vērtē liepājnieks Juris, kurš ikdienā ļoti bieži pārvietojas ar savu automašīnu.
Nīcas iedzīvotājs Jānis Roga, kuram autovadītāja apliecība ir jau no 1978. gada, pret auto vadīšanu attiecas ļoti nopietni un uzskata, ka tā būtu jādara arī citiem. “Manā skatījumā, bīstami ir pie Nīcas vistu fermas krustojuma, kur izbrauc uz šoseju, jo tur priekšā ir tilts un nevar redzēt, vai tuvojas automašīna. Tajā vietā izbraukt ārā ir ļoti grūti,” uzskata J. Roga. Viņš arī ir novērojis, ka satiksmē cilvēki nerēķinās cits ar citu un tikai steidzas uz priekšu, nepalaižot vai neizlīdzot cits citam. “Domāju, ka nav vērts veidot tās “punktu” kartes, jo ko viņas dod? Mēs jau tos punktus varam norādīt, bet, ja ceļš nav pareizi projektēts un uzturēts, tad nekas nemainīsies, pat ja ievēros noteikumus. Manuprāt, tas, kāpēc notiek tik daudz negadījumu, ir vesels iemeslu kopums, ne vienmēr visu var norakstīt uz lielo ātrumu vai ko tamlīdzīgu. Ir arī tā, ka neievēro ātruma ierobežojumu un ieskrien posmā, kas ir briesmīgi bedrains, tad gan novaldīt auto ir ļoti grūti. Arī ar apdzīšanu ir problēmas, jo neievēro citus satiksmes dalībniekus, tikai dzen garām savu auto,” par avāriju iemesliem izsakās J. Roga.
Par bedrēm uz ceļiem sūdzas gandrīz visi autovadītāji, jo tās tiešā veidā ietekmē spēkratu tehnisko stāvokli un remonts ir dārgs process. Ļoti bieži nākas dzirdēt par negadījumiem, kas radušies bedru vainas dēļ, jo vadītājs, izvairoties no sava auto laušanas, rada bīstamas situācijas sev un citiem. Ja bedrainā ceļa posmā netiek ievērots braukšanas ātrums, tad krietni palielinās iespēja pārsist riepu uz bedres malas, un tas savukārt var novest pie stūres nenovaldīšanas.
“Kopumā visā valstī šogad ir saremontētas bedres 351 949 kvadrātmetru platībā. Bedres, kuras rodas no jauna, tiek labotas visa gada garumā,” skaidro VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs” pārstāvji. Tomēr reālajā dzīvē ceļu remonts nedod tādu rezultātu, kādu vēlētos autovadītāji. Ja pie teikšanas būtu šoferi, tiktu aizlāpīts katrs caurums.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Cik melni patiesībā ir “melnie punkti”?

Kategorijas