Rekurzeme.lv ARHĪVS

Aizputes invalīdi lūdz palīdzēt un rājas par neizdarībām

JĀNIS GOLDBERGS

2016. gada 29. septembris 07:00

3072
Aizputes invalīdi lūdz palīdzēt un rājas par neizdarībām

Tiekoties ar Aizputes invalīdu biedrības “Cerība” biedriem, Aizputes novada domes deputātam Jānim Balodim izskanēja ne tikai lūgumi palīdzēt, bet arī pārmetumi par to, ka pilsētā ir problēmas ar invalīdu stāvvietām un jaunos objektos pieejamības plānošana notiek, nerunājot ar pašiem invalīdiem.
“Vai mums kāds kaut ko paprasa! Uztaisa, un tad tikai ir redzams, kas no visa ir sanācis,” par pabeigto nobrauktuvi pa ceļam uz Svētā Jāņa luterāņu baznīcu, kas izbūvēta šovasar, komentēja invalīdu biedrības “Cerība” priekšsēdētājs Arnolds Priedols. Sūdzības bija gan par stāvvietām pie veikala “Maxima” Kalvenes ielā, gan par invalīdu stāvvietu trūkumu pie “Top!” veikala pilsētas centrā. “Kursas Laiks” savulaik lielīja jauki izremontēto Aizputes novadpētniecības muzeju, jo sevišķi ekspozīciju pagrabstāvā, tomēr arī tur par invalīdiem neesot padomāts.

Kaskadieru trase izveidota padomju stilā
Vissmagākā kritika tomēr tika ne jau muzejam, bet nupat izbūvētajai nobrauktuvei netālu no Svētā Jāņa baznīcas. “Kursas Laiks” lūdza Jāni Kantu, kurš pārvietojas ratiņkrēslā, praktiski demonstrēt nobrauktuves trūkumus.
“Šovasar izcīnīju piekto vietu šaušanā ar loku, konkurencē ar cilvēkiem bez kādiem trūkumiem. Man ir labi trenētas rokas, tādēļ nebaidos no šīs trases, kas drīzāk domāta invalīdiem kaskadieriem, nevis cilvēkiem ratiņkrēslos. Pensionāram ratiņkrēslā bez pavadītāja es neieteiktu nobrauktuvei pat tuvoties,” tā J. Kants.
Viņš nobrauktuvē saskatīja vairākus trūkumus. Braucot lejā, kritums ir ievērojams, bet bremzēšanas platforma neliela. “Ievērojiet, ka margas bremzēšanas platformā nemaz nav, bet tā ir pārāk īsa, lai citādi samazinātu ātrumu kā vien turoties pie margām. Ziemā te būs slīdkalniņš un noteikti savām pastaigām pilsētā šo taku neizvēlēšos. Jaunajām māmiņām ar bērnu arī te nebūtu ieteicams vizināties sala laikā,” lejupceļā pa nobrauktuvi komentē J. Kants.
Augšupceļš bija grūtāks. “Marga ir tikai vienā pusē – tas nozīmē, ka man savs svars jādabū augšā ar vienu roku. Loka šaušanai daudz trenējos, bet te augšā jūtos pamatīgi nopūlējies. Cilvēks, kurš ikdienā netrenējas, augšā viens pats netiktu, bet ziemas laikā, kad slidens, arī pavadītājam ietu plāni,” spriež invalīds.
Viņš uzskata, ka nauda ir izlietota, nobrauktuve izbūvēta, bet nav pārdomāta. “Atceros, ka uz Liepāju mani aicināja Māris Ceirulis, lai pasaku, ko domāju par invalīdiem izbūvēto centru Liepājas Glābšanas stacijā pie pludmales. Pirms atklāšanas viņi veica šādas tādas pārbūves pēc manis teiktā noklausīšanās. Šeit būtu ieteicis būvēt zigzaga taciņu. Kritums mazāks, derētu visiem, un, ja varētu atteikties no kāpnēm, tad izmaksas būtu tās pašas. Tagad nešaubos, ka puikas ar divriteņiem pa šo taku darīs brīnumu lietas, labi, ka barjera ūdenim priekšā,” prognozē J. Kants. Viņš nobrauktuves projektu salīdzina ar padomju laika plāna darbiem, kad kaut ko darīja tikai darīšanas pēc, jo tā paredz piecgades plāns.

Stāvvietu problēmas
pie veikaliem
Tikšanās laikā ar deputātu Jāni Balodi vairāki no invalīdu biedrības biedriem norādīja, ka Aizputē pie veikaliem ir problēmas tieši invalīdiem atstāt automašīnu. Pie veikala “Maxima” Kalvenes ielā invalīdu stāvvieta ir, bet citi braucēji mašīnas novietojot tā, ka invalīdam līdz galam durvis neatvērt. Līdz ar to arī izkāpt vai iekāpt nav iespējams, kamēr blakus automašīnas īpašnieks nav aizbraucis. Savukārt stāvvietā pie “Top!” veikala vispār nav īpaši apzīmētu automašīnu stāvvietu invalīdiem. Acīmredzot iespaids ir tāds, ka stāvvietu ir pietiekami visiem un tādēļ invalīdus neizdala īpašā grupā, tomēr stāvvieta esot nepieciešama. Invalīdu stāvvietai ir jābūt mazliet plašākai, lai būtu iespējams izņemt no mašīnas arī papildu aprīkojumu un, piemēram, iekāpt ratiņkrēslā.
“Cerības” biedri lūdza deputātam pieejamības lietas pilsētā risināt, jo viņš uz tikšanos bija ieradies kā Sociālo lietu komitejas pārstāvis. Tostarp deputātam tika lūgts nepieciešamības gadījumā uzaicināt biedrības pārstāvjus kā konsultantus jaunos pilsētā realizējamos projektos, lai patiešām tiktu ņemtas vērā cilvēku ar īpašām vajadzībām vēlmes un viedoklis. J. Balodis solīja ņemt vērā ieteikumu, vēl vairāk, esot gatavs ar cilvēkiem tikties svētdienās pēc dievkalpojuma. Piebilde par to, ko iesākt tiem, kuri nav baptisti, vai tādiem, kuri svētdienās uz baznīcu neiet, atrodama Aizputes domes mājaslapā. Tur rakstīts, ka deputāts sastopams Aizputes baptistu baznīcā Kuldīgas ielā 17 ik svētdienu laikā no 12.30 līdz 13.30.
Deputāts arī solīja sarīkot tikšanās ar citiem domes deputātiem, sakot, ka drīzumā jau vēlēšanas un tie būšot atsaucīgi. Uz šīs priecīgi ironiskās nots debates par randiņiem ar deputātiem noslēdzās. Jāpiebilst, ka pārējie deputāti pieņem iedzīvotājus kādā darbdienā vismaz reizi mēnesī, tā norādīts novada mājaslapā.

Jāgaida nauda un
deputātu uzmanība
Īstais invalīdu biedrības un deputāta tikšanās iemesls bija runa par papildu finansējuma iegūšanu biedrības rocībai. “Visur ir nepieciešama nauda. Katrai lietai jāraksta projekts. Tagad braukšu uz Kuldīgu pasūtīt ratiņkrēslus, kuri būs jāgaida veselu gadu, bet vajadzīgi jau šodien. Nomā var dabūt, bet Sarkanais Krusts Liepājā prasa 20 eiro mēnesī. Aizputē cilvēkiem tas ir par dārgu,” stāstu par naudas vajadzībām iesāk A. Priedols.
Invalīdu biedrība “Cerība” mēģina dažādot cilvēku dzīvi, organizē ceļojumus, uzņem viesus – speciālistus. Katram sīkumam projektu Eiropai neuzrakstīt, pat paredzēt nav iespējams. Deputāts J. Balodis biedrības biedriem ieteica rakstīt pieteikumu domei, kur, domājot par nākamā gada budžetu, būtu iespējams spriest arī par invalīdu vajadzībām. “Rakstiet tūlīt, jo tad, kad budžets būs pieņemts un apstiprināts, iespēja piešķirt līdzekļus būs tikai no ārkārtas fondiem,” tā domes pārstāvis.
J. Kants “Kursas Laikam” pastāstīja, ka savai sporta darbībai Aizputes pašvaldībai prasījis vairākkārt, bet atbalsta nav. “Sporta federācijā man sacīja, ka parasti pašvaldības atbalsta šādas aktivitātes, tomēr manā gadījumā tas nav piepildījies. Jācer, ka visai biedrībai veiksies labāk,” tā sportists.
Iespējams, ja uz biedrību pēc J. Baloža ieteikuma atnāks vairāk deputātu un dzirdēs viņu problēmas, sēžot vienā telpā, tad vismaz uzmanība būs saņemta.