Rekurzeme.lv ARHĪVS

Atdzīvina bērnības pasaku mežu

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

2016. gada 29. septembris 07:00

1535
Atdzīvina bērnības pasaku mežu

No vasaras beigām Cīravas muižas parkā ikviens interesents bez maksas var doties trīs kilometru pastaigā pa svaigu gaisu, aplūkojot varenos kokus un Durbes upes līkumus vai vienkārši tāpat izvingrinot augumu aktīvo šķēršļu joslās. Cīravas tūrisma informācijas punkta vadītāja Sarmīte Braša sadarbībā ar Cīravas pašvaldību un “Latvijas Valsts mežiem” (LVM) beidzot realizējusi savu seno sapni par pastaigu takām ar atpūtas vietām un citiem izklaidējošiem elementiem.

Bebru un makšķernieku takas
S. Braša ir cīravniece, ar pārtraukumiem dzīvojusi un strādājusi Liepājā, bijusi arī peļņā ārvalstīs. Pirms trīs gadiem viņa atkal atgriezusies Cīravā un sākusi strādāt par tūrisma informācijas punkta un senlietu krātuves vadītāju. Muižas parks Cīravā cīravniecei bijis mīļš un īpašs jau no bērnības. “Es biju kā Sarkangalvīte, kas devās pie vecmāmiņas. Vienā parka galā dzīvoju es ar vecākiem, bet otrā parka galā mita mana vecmāmiņa. Bija jāiet cauri visam parkam, es te pazīstu katru vietu, katru stūrīti. Nodomāju, kādēļ man savu bērnības rotaļu laukumu nepadarīt par mīļu vietu arī citiem,” noteic S. Braša.
Savu ideju izrunājusi ar pagasta pārvaldnieku Arti Čanderu, viņam doma patikusi. “Viņam šādas idejas, kas ved mūsu pagastu uz attīstību un atpazīstamību, ļoti patīk. Parādīju takas maršrutu, izrunājām, ka vajag arī atpūtas vietas, kur pasēdēt, pavērot apkārtni, kur piknikus uztaisīt,” stāsta idejas autore. 2015. gadā sākta idejas projekta praktiskā daļa. “Tā kā parks ir LVM īpašums, bija jāslēdz līgums, ka viņiem nav pretenziju un nodod mums parku lietošanā uz septiņiem gadiem. Viņi arī mums palīdzēja ar atpūtas vietu taisīšanu – tā bija kā dāvana,” pastāsta S. Braša.
Izveidotas divas tematiskās takas – makšķernieku un bebru taka. “Pirmā taka ved pie upes, tur ir iztīrītas pieejas pie Durbes upes. Ja ir makšķerēšanas kartes un atļaujas, zvejot ar makšķeri var. Bet bebru taka ļauj iepazīt bebru darbus un gaitas. Vietām šeit ir kāds koks nograuzts, bet galvenā doma šai takai ir pārvarēt aktīvos šķēršļus. Tie ved no koka uz koku, pāri dziļākiem grāvjiem vai jāuzrāpjas kādā kokā. Tie ļoti patīk bērniem,” atklāj pastaigu taku tematiskā veidotāja.
Pie mežparka aktīvo objektu izveides piesaistīti vietējie radošie spēki, līdz ar to izmaksas sanākušas mazākas. “Ja mēs pretendētu uz projekta finansējumu, tas izmaksātu vismaz piecas reizes vairāk.” Materiāli un darbs izmaksājis apmēram trīs ar pusi tūkstošus eiro. “Bet darbs padarīts vērienīgs!” lepojas Sarmīte.

Mana tūristu pieplūdumu
“Kursas Laikam” viesojoties mežparkā, Sarmīte izrāda visu taku, visu laiku ieintriģējot, ka vēlas parādīt savu mīļāko vietu. Lai to izdarītu, jāiziet cauri gandrīz visai aktīvajai takai. Vairāk nekā trīs kilometru garās takas mērošana kājām paiet nemanot. “Lūk, šeit ir mana mīļākā vieta!” Sarmīte noteic šos vārdus ar tādu kā maģisku spēku. Un ne velti mīļākā vieta – šeit uztaisītas šūpoles un skatu terase uz diviem Durbes upes līkumiem. Mežparkā izvietotas arī atkritumu urnas, bet vietām, vienalga, kādi izmesti gruži tomēr atrodas. “Takas mēs ikdienā kopjam, īpaši tas jādara pēc nedēļas nogalēm, kad šeit bijuši daudz apmeklētāju. Sakopšanas darbus veic pašvaldības algotie sabiedriskie darbinieki,” saka Sarmīte.
Pastaigu takās izvietoti arī informatīvie stendi par bebru dzīvi. “Esam secinājuši, ka arī atpūtas vietu šeit ir par maz, taisīsim vēl papildus,” uzsver Sarmīte. Apmeklētāju nedēļas nogalēs esot daudz. “Tā kā takas ir bez maksas un ikdienā uz vietas neviena nav, grūti pateikt, cik apmeklētāju šeit jau bijuši. Taču katrā ziņā Cīravā ir jūtams tas, ka tūristi apgrozās daudz biežāk un apmeklē tieši pastaigu taku. Parunāju ar cilvēkiem, saka, ka bijusi grupa ar svešiem cilvēkiem, veikalā arī pārdevējas stāsta, ka ienākuši iepirkties neredzētas sejas,” par aktivitātēm ciematā priecājas Sarmīte.
Pastaigu taku kā atpūtas vietu izmantojot ne tikai gados jaunie pastaigu un mazliet ekstrēmāku aktivitāšu cienītāji, bet arī seniori un nūjotāji. “Man jau nākotnei ir doma, ka šeit varētu ieviest arī kaut ko riteņbraucējiem – kādus šķēršļus, rampas,” attīstības vīziju iezīmē entuziaste.