Zumbo no Liepājas līdz Aizputei

2016. gada 6. oktobris 07:00

1838

Aizputniece Sabīne Priedola ir nepagurstoša deju trenere, kura jau vairāk nekā gadu Liepājā un Aizputē popularizē deju fitnesa veidu – zumbu. Šis dejas veids liek būt jautram, aktīvam un atvērtam, un, kā izrādās, tieši tāda ir arī Sabīnes iekšējā būtība.

Bez dejas – nelaimīga
Šobrīd trīs vakarus nedēļā Sabīne vada aktīvos zumbas treniņus Liepājas sievietēm un dažas reizes nedēļā pasniedz ritmikas nodarbības Aizputes vidusskolas skolēniem. “Ar dejošanu nodarbojos no trīs gadu vecuma, jo mana mamma ir sporta deju trenere un es, būdama maza, negribēju sēdēt mājās, tāpēc braukāju viņai līdzi un pati sāku dejot. Viss sākās ar sporta dejām,” stāsta Sabīne.
Viņas mamma Sandra Priedola ir deju pasniedzēja jau daudzus gadus un arī savai meitai iemācījusi mīlēt kustību. Sabīne savu sporta dejotājas karjeru noslēdza, mācoties vidusskolā. “To daudzo gadu laikā piedalījos neskaitāmās sacensībās. Līdz 10. klasei dejoju tikai Aizputē, tad pārnācu uz Liepāju, bet nebija viegli visus treniņus apvienot kopā ar skolu un mācībām. Un tad pienāca brīdis izvēlēties – dejot profesionāli un visu pārējo mest pie malas vai arī nedejot vispār, jo nav vērts ieguldīt to milzu naudu un darbu, ja nestrādā profesionāli,” savu izvēli skaidro S. Priedola.
Liepājā meitene iestājās Universitātē un nolēma studēt, papildus piestrādājot vienā no pilsētas kafejnīcām. Tomēr, laikam ejot, viņa saprata, ka dejošanas, kas pirms tam aizņēmusi visu brīvo laiku, tagad ļoti pietrūkst. “Tajā brīdī nebiju laimīga, jo nebija dejas un nebija kustības. Sapratu, ka jādara kaut kas jauns, jo dzīve kļūst vienmuļa,” iemeslus zumbas atklāšanai atceras Sabīne.

Atrod un iemīl internetā
Tā pamazām jauniete sākusi prātot, ko jaunu un interesantu varētu ieviest savā ikdienā un, iespējams, iemācīt arī citiem. Pirms tam meitene bija strādājusi arī kā deju skolotāja, pamācot jaunos pārus kāzu valsī vai arī privāti novadot deju treniņus. Reizēm, palīdzot mammai, mācījusi dejot arī bērniem bērnudārzā. Skaidrs bijis viens – arī jaunajai nodarbei jābūt saistītai ar dejošanu. “Sāku internetā skatīties, kādas vēl interesantas dejas pasaulē ir, un atradu zumbu. Noskatījos video un sapratu, ka tas ir tas, kas mani interesē. Tur ir tā kustība un ritms, kas man ir svarīgs.” Tā nu zumbas nodarbības pirmo reizi tika rīkotas Aizputē, kur bariņam sieviešu šī dejošana ļoti gāja pie sirds. “Zumbu pasniedzu Aizputē un nekad nebiju iedomājusies, ka to varēšu darīt arī Liepājā, jo Liepāja priekš manis bija liela pilsēta,” Sabīne priecājas par to, ka cilvēki iemīļojuši viņas vadītos treniņus.
Tā kā vēl aizvien mācības aizritēja Liepājā un lielākā ikdienas daļa pavadīta šeit, pamazām radusies doma par to, ka arī treniņi “jāpārnes” uz Liepāju.

Nevajag partneri
Sabīne nokārtojusi arī zumbas pasniedzējas sertifikātu un ir arī zumbas kustības federācijā. “Ja grib kaut ko darīt nopietni, tad tas ir jādara oficiāli. Tāpēc esmu zumbas apritē, kur dalos un iegūstu pieredzi kopā ar citiem. Latvijā notikušajā zumbas maratonā esmu darbojusies arī kā instruktore un mācījusi kustības citiem deju pasniedzējiem no dažādām valstīm,” par sava darba teorētisko pusi stāsta Sabīne.
Viņa arī pastāsta, ka zumbas dejām nav nekāda vecuma ierobežojuma, ja vien cilvēkam ir vēlme kustēties un viņš spēj aptuveni stundu lēkāt, stiepties un grozīt gurnus. Izrādās, ka Aizputē uz nodarbībām nākušas arī 60 gadus vecas dāmas, kuras bijušas gana aktīvas, lai dejotu karstasinīgos ritmos. ““Zumba” Latvijā vēl ir nezināms vārds, bet mēs, zumbas instruktori, cenšamies to skaļi paust un parādīt, jo pasauli ir pāršalcis zumbas vilnis. Cilvēki parasti pirms treniņa nejautā, kas ir zumba, bet viņi atnāk un pamēģina. Tā var labāk izlemt, vai tas patīk vai ne.” Neesot nekas slikts, ja kāds pamēģinot saprot, ka nepatīk.
Gandrīz visās dejās nepieciešams pāris, taču zumbas priekšrocība – partneris nav nepieciešams.

Ar somām starp divām pilsētām
Sabīnei šogad ir pēdējais gads Universitātē un, neskaitot darbu Aizputes skolā un zumbas treniņu vadīšanu, viņai jāgatavojas arī skolas absolvēšanai. Darbu ir ļoti daudz, bet meitene nesūdzas, jo pie smaga darba ir pieradusi: “Dejošana bērnībā mani norūdīja. Man nav grūti būt tik aizņemtai, jo esmu pieradusi būt skriešanā. Kad biju maza, piedalījos ļoti daudz sacensībās, nebija brīvā laika un iespējas gurķoties, nebija ballīšu un citu lietu.”
Arī sarunas laikā Sabīnei līdzi ir divas lielas somas, kurās salikts viss dienas laikā nepieciešamais. Viņa smejas, ka ar šīm abām somām dzīvo pa ceļam starp Liepāju un Aizputi. “Ģimene mani redz tikai nedēļas nogalēs, un arī tad esmu ar datoru klēpī, jo jāpadara visādi darbi, kas iekrājušies. Bet man tas ļoti, ļoti patīk, un es to nevaru nosaukt par darbu. Arī savējiem saku, ka neeju uz darbu, bet gan uz zumbu,” smejas instruktore.

Vasaru izbauda
Pašlaik Sabīne ir paņēmusi nelielu pauzi savā dzimtajā pilsētā un tur nodarbības atsāksies oktobrī, bet šobrīd zumbot var Liepājā. Arī vasarā treniņi nenotiek, jo tas ir vienīgais laiks, kad Sabīne var atpūsties un pati piedalīties mācībās. Viņa atklāj, ka apkārtējie novadi vēlas, lai viņa pasniegtu nodarbības arī pie viņiem, taču pagaidām par šo iespēju vēl jāapdomājas.
Brīvajā laikā Sabīnei patīk nodarboties ar citām lietām, tikai brīvā laika neesot pārāk daudz. “Man ļoti patīk teātris, kādreiz arī pati spēlēju, reizēm patīk vienkārši atpūsties un būt kopā ar ģimeni, gribas arī dabu pabaudīt,” skaidro Sabīne. Visa Sabīnes ģimene ir aktīvi cilvēki, mamma vada deju nodarbības, tētis Agris, kā smejas Sabīne, arī šo gadu laikā ir iemācījies nodejot lēno valsi un čaču. Arī Sabīnes māsa Madara, kura pārvietojas ratiņkrēslā un nevar dejot, ir cieši saistīta ar Sabīnes nodarbošanos, jo vienmēr palīdz māsai ar padomu un interesējas, kā aizvadīti treniņi un kādas ir meiteņu atsauksmes.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Zumbo no Liepājas līdz Aizputei

Kategorijas