Ražo produkciju, ko izķer pat Anglijā

2016. gada 6. oktobris 07:00

2671

Nīcas novada Otaņķos esošajam konservu ceham “O Rika” ražošanas noliktavās glabājas konservētu gurķu burku grēdas, bet cehā notiek darbs pie ābolu sulu spiešanas. Paralēli, vadoties pēc pieprasījuma, notiek arī citu produktu gatavošana. “Klienti zina mūsu kvalitāti. Visu saražoto izpirks, kā arī pasūtīs vēl papildus,” atzīst uzņēmuma vadītājs Kazimirs Riepša.

Strādā lieliem apjomiem
Lai arī darbs konservu cehā notiek visu gadu, katru sezonu jauns starts ražošanā tiek dots Jāņu laikā, kad sākas gurķu konservēšana. Šogad gurķi ienākušies ātrāk, raža – laba, konservu produkcijas būšot vairāk. Savukārt, kad uz beigām iet gurķu marinēšana, skābēšana, tad sākas ābolu laiks – tiek spiesta sula. “Vienmēr iztirgojam saražoto, bet, piemēram, pagājušo gadu bija situācija, ka ābolu sulas mums pat pietrūka, ātri iztukšojās mūsu noliktavas!” stāsta K. Riepša. “Lai ābolu sulu spiestu, minimālais nepieciešamais apjoms, lai konveijeru iedarbinātu, ir 500 kilogrami. Tad visi atvestie āboli tur tiek šķiroti, mazgāti, saspiesti sulā,” ābolu sulas ražošanas procesu paskaidro ražošanas vadītājs Gatis Skudiķis un piebilst: “Ar maziem apjomiem, tas ir, ja cilvēks izdomā atvest savus ābolus un vēlas izspiest sulu sev, nestrādājam, jo slēgt iekšā ražotni neatmaksājas.”
Gurķi un āboli ir veltes, kuras ir jātaisa tūlīt, turēt un gaidīt nav vērts. Tādēļ ābolu un gurķu sezonā cehs strādā uz pilnu jaudu, darba ir daudz. Paralēli ābolu sezonai pamazām sākas arī citas dārzeņu produkcijas pārstrāde – top dārzeņu salāti, zupas, želejas un citi gardumi, kā izejvielas audzē gan vietējie zemnieki, gan arī piegādā sadarbības partneri.

Kvalitāte nedrīkst ciest
Kopumā konservu cehs nodarbina 30 cilvēkus, bet cehā ražošanas procesā un noliktavās fasēšanā un etiķešu līmēšanā strādā 13 cilvēki. “Mums cehā lielākā daļa darbinieku ir tādi, kuri šeit strādā gadiem, mums ļoti reti nomainās kāds darbinieks. Vietējie otaņķnieki darbinieku skaitā ir maz, pārsvarā te strādā cilvēki no Nīcas, brauc arī no Liepājas – attālumi tomēr nav lieli,” skaidro G. Skudiķis.
Darbs cehā notiek pēc smalki sastādīta ražošanas plāna, kas tiek operatīvi koriģēts, balstoties uz laikapstākļiem. Piemēram, vasarā uzņēmums konservē arī skābenes. Ja piezvana skābeņu audzētājs un ziņo, ka skābenes ražošanai vajadzīgajā apjomā ir, bet gaidāms lietus, tad “O Rika” ņem ražu pretī. “Mēs saprotam – lietus sitīs no zemes uz skābenēm virsū smiltis un zemi, tās paliks netīras. Gan zemniekam, gan mums tas nozīmē papildu darbu. Tāpat ir arī ar sīpoliem – tie ātri apsalst, paliek ūdeņaini, zaudē garšu; ja rudenī paliek aukstāks laiks, tad ātri jāizdomā, ko darīt, lai manta neaizietu postā.”
Ražošanas plāns tiekot mainīts samērā bieži. K. Riepša sarunas laikā uzsver: “Ražošanā jādomā ar galvu!” Iepērkot izejvielas, vienmēr tiekot parēķināts – par kādu cenu tās jāiepērk un par kādu konservi ir jāpārdod, lai būtu labi izejvielu audzētājam un ceham. “Cena tomēr paliek galvenā. Noteikti no malas šķiet, ka mēs konservējamos dārzeņus un augļus iepērkam par ļoti zemām cenām. Taču zemnieks, kurš mums savu ražu nodod, gan arī cehs, kurš to pārstrādā, peļņas ziņā ir pašā apakšā. Tā tas ir,” saka G. Skudiķis. Un K. Riepša papildina: “Taču mēs ražošanā nevaram taupīt, jo ir svarīgi, lai novērtē mūsu darbu – kvalitāti. Tā nedrīkst ciest, tādēļ arī mūsu ražojumu cenai ir jābūt atbilstošai mūsu piedāvātajai kvalitātei!” Vēl runājot par cenām, G. Skudiķis atklāj: “Esam novērojuši tendenci, ka tad, kad Polijā ražai ir zemas cenas, arī šeit, Latvijā, notiek tāpat. Tāpat mums kā ražotājam un darba devējam ir svarīgi, lai mēs jau no vienas konservu burciņas spētu ko nopelnīt. Atdot par velti vai pa nullēm – tad vispār nav vērts!”

Pielāgojas pieprasījumam
Konservu cehs ražojumu piegādi un izplatīšanu uzticējis galvaspilsētas Rīgas loģistikas-preču izplatīšanas uzņēmumiem, kas produkciju no Otaņķiem nepieciešamajos apjomos iepērk un tālāk nogādā veikalos. Firmas zīmes “Almas tante” gardumus zina ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Lietuvā un Anglijā. “Priecē, ka mūsu kvalitāti un ražojumus novērtē un zina,” gandarīts K. Riepša. Pārsvarā “O Rikas” preci var atrast mazos veikaliņos, lielveikalos īpaši ne. Ja nu vienīgi ar kādam piegādātājam, izplatītājam ir sadarbība ar kādu lielveikalu.
Īpaši priecējot, ka Anglijā Otaņķu ražojumi atrodami izveidotajos Baltijas preču veikalos. “Tur ļoti labs noiets ir mūsu gurķiem. Lietuvā ļoti patīk mūsu sulas. Tāpat garšo zupu maisījumi, tomāti želejā. Taču, piemēram, Latvijā labi garšo pelēkie zirņi, bet Lietuvā šim ražojumam nav lielas piekrišanas,” produkcijas noieta tendences skaidro G. Skudiķis un sarunas noslēgumā rezumē: “Mums jāprot pielāgoties situācijai. Klients piezvana un paprasa, vai mēs varam tādā un tādā apjomā saražot tādus salātus. Cenšamies varēt.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ražo produkciju, ko izķer pat Anglijā

Kategorijas