Ar uzņēmēja prātu deputātos

2016. gada 6. oktobris 07:00

103

Ģirts Kronbergs bija Liepājas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs, līdz kļuva par deputātu Liepājas domē 2013. gadā. Arī šobrīd darbojas LTRK, vada meitasuzņēmumu “Ekspertīze” un ir valdes locekļa padomnieks. Viņš ir viens no pieciem aktīvajiem uzņēmējiem, kuri sēž opozīcijas krēslos un bieži runā domes sēdēs.
Ģ. Kronbergam patīk runāt teju par katru domes sēdes jautājumu, un to pamana ne tikai “Kursas Laiks”. Pat pašvaldības priekšsēdētājs Uldis Sesks nereti opozicionāram pārjautā, ko īsti viņš vēlējies pateikt ar kādu komentāru. Īsāk, izskatās, ka opozīcijas deputāts regulāri kaitina pozīciju. Kas kaitinātājam padomā un kā izskatās pilsētas un valsts ekonomiskā, politiskā vide, viņam arī jautājām.
Ģ. Kronbergs beidzis Liepājas 1. ģimnāziju, studējis biznesa vadību Latvijas Universitātē, paspējis strādāt arī Ventspils ostas valdē, šobrīd konsultē un ir padomnieks cilvēkiem Rīgā, intensīvi strādā Baltkrievijā.

LTRK biji vadītājs, strādāji Ventspils ostas valdē – šobrīd LTRK esi padomnieks, no Ventspils atvadījies. Kā tas iznāca?
Kamera ir nepolitiska organizācija, un tādēļ nevarēju tajā saglabāt vadošu amatu, kļūstot par deputātu. Kā darbiniekam man var būt sava politiskā pārliecība, un tādēļ esmu Endziņa kunga padomnieks. Šobrīd kamerā atbildu arī par ekspertīžu centru. Ventspils ostā nestrādāju tīri politisko notikumu dēļ. Visus Reformu partijas pārstāvjus izstūma no ostām.

Ja iesākam par ministriem, premjeriem un lielo politiku, tad kā uz šā fona izskatās obligātā iepirkuma komponente mūsu elektrības rēķinos. Runā, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ atkal jāmeklē “Metalurga” pircējs?
Ilgtermiņa plāns politikā ir un vienmēr ir bijis, tikai tā veidošanā nepiedalās Latvijas iedzīvotājs, nav nozīmes, vai runājam par darba ņēmēju vai darba devēju. Te ir runa par politbiznesu, kas cilvēkiem piedāvā ēsmas, un cilvēki uz tām ilgtermiņā uzķeras. Ar retiem izņēmumiem mēs praktiski varam runāt par visiem premjeriem, kuri neilgi pirms aiziešanas ir pieņēmuši sev izdevīgus lēmumus. Piekrītu, ka redzamākais piemērs ir vēja ģeneratori pie Rolavas, bet OIK elektroenerģijai ir šādu lēmumu jūtamās sekas. Šī greizā domāšana, lēmumi un sekas ir iemesls, kādēļ vispār gāju politikā.

Politiķis esat Liepājā! Kas šeit ir greizi?
Piemēram, ostā ir greiza tirgus aizsardzība. Nāk investori ar projektiem, viņus atraida un pēc tam mēģina realizēt paši. Nāk uzņēmums ar projektu, un pēkšņi rodas citi spēlētāji, kuri arī darīs. Izrādās, ka cilvēks ar projektu no ārpuses šeit ir lieks. Pēc tā biznesa plāna var izdarīt jebkurš cits.

Bet tā taču atraida investīcijas!
Protams, ka tie ir cilvēki, kuriem ir gan nauda, gan sakari starptautiskos tirgos. Ja runājam par Latviju, tad mēs nekad nesaražosim tik daudz, lai nodrošinātu ostas ar darbu. Tas ir visās ostās, ne tikai Liepājā, un tā ir izkropļota sapratne par tirgus aizsardzību.

Vai tas ir izskaidrojums daudz tukšajām teritorijām Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā?
Uz to pusi. Ideja ir, ka labāk lai stāv daudz tukšu rezervētu teritoriju uzņēmumiem nekā tiek citiem. “Metalurgam” kādreiz bija turpat desmit rezervēti laukumi. Tas bija ostas vadības lēmums, ka uzņēmums var rezervēt teritoriju uz neierobežotu laiku. Tajā pašā laikā tur varēja attīstīties cits. Šādi rezervācijas plāni bija arī citiem uzņēmumiem. Ostā it kā vieta ir, bet tajā pašā laikā nav. Ja gribi nākt iekšā, tad jāiet runāt ar to džeku un pēc tam vēl ar citu. Un džekiem ir jāsamaksā. Rietumu uzņēmējs, kuru mēs gaidām ar inovatīviem risinājumiem, nevis kārtējais ogļu pārkrāvējs, pasaka paldies, jo principā viņam norāda, kā taisīt biznesu. Daudz ir šo garām aizgājušo uzņēmēju un ne tikai Liepājai. Palikuši viņi ir Klaipēdā, Igaunijas ostās.
Vēl strādājot Ventspilī, bija arī cita problēma, ostās orientējās uz Krievijas kravām. Jau toreiz teicu, ka tā nav mūsu veiksme, bet Krievijas nolaidība. Šobrīd runājam par pamatīgu kravu apgrozījuma kritumu.

Kāds ir risinājums – ko Latvijas ostās iesākt, ja Krievijas kravas apsīkst?
Risinājumi ir, tikai jāmeklē. Ir nepieciešami stratēģi. Ostās tādu nav. Ja tādi būtu, kas zinātu, ko un kā piesaistīt ilgtermiņā, tad sen jau situācija būtu citāda. Tā nav stratēģija – ielaist Speciālajā ekonomiskajā zonā industriālo parku, jo no tā nekas nemainās. Ir, protams, darba vietas, bet ostai apgrozījums nepieaug. Tikpat labi to varēja darīt jebkurā citā vietā. Var izveidot Speciālo ekonomisko zonu pie Kuldīgas. Ar ko Kuldīga ir nogrēkojusies, ka viņai nav zonas? Daudzi liek par piemēru Ventspili, bet tā nav. Tas ir greizs priekšstats, ka tur cilvēki dzīvo labi.

Konkrētāk tieši par Liepājas SEZ. 20 gadi aizgājuši. Kas mums ir?
Godīgi pateikšu – būtu dīvaini, ja ostā uzņēmumi neattīstītos. Šobrīd Liepājas SEZ statistikā vienīgais pieaugums ir “Lauma Fabrics”. Statistikai ir papildus 600 darbinieki, bet tas uzņēmums kā tāds te ir bijis vēl pirms LSEZ rašanās. SEZ uzņēmumiem, protams, ir priekšrocība – nodokļu atlaides, nav jāiesaldē nauda, ievedot preci un citas lietas. SEZ Liepājā – tas nav slikti, bet var izdarīt daudz, daudz vairāk. Kamera arī ir nākusi klajā ar piedāvājumu palīdzēt ar kontaktiem visā pasaulē. Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir sistēma, kas darbojas visā pasaulē, bet pilsēta izliekas to neredzam. Kā var nonākt līdz situācijai, ka opozīcijā ir pieci uzņēmēji ar plašu kontaktu bāzi, idejām, kas ir nevajadzīgi? Jā, mēs neesam tie, kuri mēģina iztikt tikai no budžeta līdzekļiem. Mēs esam tie, kuri zina, kā eiro nāk un kurp aiziet.

Tas tā kā pārmetums pozīcijai?
Tie pilsētu vietvalži, kuri ilgstoši strādā savās pilsētās, neizbēgami kropļo vietējo tirgu. Viņi to var izdarīt ilgtermiņā. Var atļaut kaut ko darīt vai neatļaut. Uzņēmējs tādā gadījumā var izstiepties vai sarauties...

Vai grasāties iesniegt Saeimā kādus likuma grozījumus, kas terminētu pilsētu mēru iespējamo atrašanos amatā?
Tas būtu labs priekšlikums, bet šobrīd cauri neies. Zaļo un zemnieku savienībai ir pārāk daudz ilgvaldītāju pašvaldībās. Astoņi gadi ir ļoti labs laiks, kurā cilvēks var izdarīt daudz. Pēc šī laika amata rutīna degradē. Nav vairs dzinuļa. Ir jau redzams, ka cilvēks lido augstākās sfērās. Un būtu normāli, ja gribas – var iet valdībā, Saeimā. Var jau taču redzēt, ka nav noguris, bet nav ideju.

Tas nozīmē, ka arī turpmāk vari palikt nevajadzīgs?
Tā gluži nav. Es atrodu, ko darīt. Divas reizes nedēļā jābrauc uz Rīgu, reizi divās nedēļās man ir darīšanas Baltkrievijā. Darba pietiek. Liepājā attieksme ir vienaldzīga. Drīzāk tie cilvēki, kuri saprot, kas notiek, pilsētā nav vajadzīgi. Esmu par to runājis gan ar Jāni Vilnīti, gan Lindu Matisoni, gan Ati Deksni... Tas, ka saprotam notiekošo, ir iemesls, kādēļ esam opozīcijā. Mūsu mērķis nebija riet pa labi un pa kreisi. Mēs gan gribam, gan mākam strādāt. Katrs to ir pierādījis. Bet pretī ir cilvēki, kuri prot strādāt ar budžeta naudu, un atliek tikai vērot, kā vieglu roku tiek tērēts tas, ko visi esam ienesuši pilsētai. Koncertzālei “Lielais dzintars” 38 miljoni eiro, ko nekad neatgūs, strādājot kā šobrīd. Top vieglatlētikas manēža, kurai apņēmās tērēt naudu, pat nezinot, cik izmaksās uzturēšana. Kamēr nebūs kardinālu izmaiņu domē, pilsēta turpinās būvēt lielbudžeta būves bez pelnošas nākotnes un turpinās stagnēt.

Kā vērtējat Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroja vadītājas nomaiņu?
Personāla ziņā visi lēmumi Liepājas domē notiek vienā kabinetā. No tā arī izriet visi pārējie secinājumi par personāla izmaiņām pašvaldībā.

Viena no sāpīgākajām tēmām Liepājā – “Metalurgs”. Privatizācijas aģentūra jau ir pateikusi, ka 2017. gada pavasarī atkal tirgos uzņēmumu. Kā saredzat iespēju to veiksmīgi pārdot?
Ja godīgi, tad neieteiktu nevienam ārvalstu investoram pat skatīties uz “Metalurga” pusi un to, ko piedāvā valsts. Ukrainas investorus mēģināja publiski pataisīt par sliktajiem. Fakti runā par sevi. Viņi nepilnu trīs mēnešu laikā palaida ražošanu, gada laikā nodarbināja 500 darbiniekus, samaksāja par elektrību, gāzi, nodokļos vairāk par 10 miljoniem, bija apgrozījums dzelzceļam, ostai. Nu saucam viņus par sliktajiem. Tad, kad vajadzēja ierobežot, tad pēkšņi Valsts kases garantija tika pieprasīta gada sākumā, lai gan varēja arī beigās. Viņiem bija bijušas sarunas par veidiem, kā absorbēt vai vismaz mazināt OIK elektroenerģijai ietekmi.

Tās bija mutiskas sarunas, par kurām dzirdam tikai valodas?
Esmu pats bijis klāt sarunās, kur šī tēma tika skaidrota. Ar “KVV” bija normāls darbs. Es strādāju ar uzņēmējiem, kuri strādā, nevis politiķiem, kuri shēmo. Man bija vienalga, no kuras valsts ir pircējs, galvenais – ka tas darbojās. Bija apgrozījums, un visi teica, ka labi. Tas, kurš no jauna pirks uzņēmumu, visus šos faktorus analizēs. Valsts ar saviem administratīvajiem resursiem pierādīja, ka tai nedrīkst uzticēties.

Kur ir sāls gadījumā ar garantijas izmantošanu pret “KVV”?
Garantiju darbībai dod banka. Noruna bija uz diviem gadiem. Latvijas valsts garantiju pieprasīja otrā gada sākumā. Tas, ko uzņēmums lūdza, bija prasīt to gada beigās. Rezultāts – banka pārdod par labu garantijai apķīlātos īpašumus un uzņēmumam ir sabojāta reputācija bankā. Komplektā tā ir greiza politika, un šobrīd jau ir tā, ka mūsu pašu uzņēmēji mēģina attīsties visur citur, tikai ne Liepājā.

Gribat teikt, ka pašu kapitāls aiziet?
Neskatieties ar valsts vai pašvaldību naudu saistītos projektus, piemēram, ceļu būvi! Arī “UPB” nevar pieskaitīt, jo viņi jau sen strādā starptautiskajā tirgū, t.i., spēlē citā laukumā. Kur ir redzēts, ka pēdējos piecos gados kāds būtu pilsētā kaut ko palaidis? Tādu vietējo nav. Liepājnieki netic savai pilsētai! Meklējam ārzemniekus, kuri liks iekšā naudu, bet pašu kapitāls aiziet citur. Nauda cilvēkiem ir. Nelaime ir apstāklī – ja neuzticies savējiem, neuzticies nevienam. Paskatieties – visus lielākos objektus pilsētā ir būvējuši uzņēmumi ne no Liepājas. Liepājnieki labākajā gadījumā ir apakšuzņēmēji. Piemēram, “Lielo dzintaru” būvēja “Merks”, Valsts tehnikumu – “Re&Re”.

Pēdējā laikā atkal var dzirdēt par dažādiem jauniem nodokļiem, piemēram, 250 eiro gadā automašīnām līdz 3500 kilogramiem, kas tieši skar uzņēmējdarbību. Komentāri?
Tagad jau atkal ir tā, ka nodokļus velk ārā kā brīnumdaris trusīšus no cepures. Visiem ir skaidrs, ka valstij trūkst naudas, tikai nezin kādēļ vienmēr tiek lietots risinājums kaut ko izdomāt ar nodokļiem, nevis izrevidēt valsts apcirkņus. Ir tik daudz dublētu funkciju, lieku ierēdņu, nevajadzīgu kontroles mehānismu. Runa nav tikai par uzņēmējiem, par visiem. Tas pats PVN namu apsaimniekošanai, maksā visi. No vienas puses – skaļi saka, ka nāk pretī, bet no otras – ņem un aptīra.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ar uzņēmēja prātu deputātos

Kategorijas