Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Ziemeļnieku “Sāgas” ieteic visiem kultūras cilvēkiem

JĀNIS GOLDBERGS
Laikraksta arhīvs

2016. gada 6. oktobris 07:00

506
Ziemeļnieku “Sāgas” ieteic visiem kultūras cilvēkiem

Aizputnieks Māris Linde iztulkojis un izdevis ne vienu vien grāmatu. To ir vesels plaukts. Par visām vienā stāstā nepateikt, bet par autora šodienas rūpi gan. Jau klajā nākušas divas grāmatas ar ziemeļnieku sāgām, un tulkotājs centīsies izdot vēl divas. “Tas ir pirmais apjomīgais sāgu tulkojums latviski, būtisks, jo tā iekļaujamies Eiropas kultūras tautu saimē,” tā M. Linde.
Tulkotājs uzskata, ka latviešu valodā ir jābūt pieejamiem visu Eiropas tautu senās literatūras darbiem, tikai tad mēs varam sevi no tiesas saukt par Eiropas kultūras zinātājiem un kā līdzīgi runāt ar citiem. Savu darbu pie sāgu tulkošanas M. Linde sācis, vēl pirms Rīga kļuva par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014. gadā. Tad arī viņš izdevis “Sāgu” pirmo daļu un “Cēzarejas Prokopiju”, ko uzskata par Eiropas dienvidus reprezentējošu darbu.

Ir literatūra, kas nenoveco
“Cēzarejas Prokopija” ir tas literatūras paraugs, kas nenoveco. Tas ir stāsts par Romas impēriju, kas mēģina atgūt zaudētās teritorijas, gluži kā to dara Krievija tagad. Grāmata ir izdota, vēl pirms Krievija iebruka Krimā, bet, to izlasot, jebkuram būtu skaidrs, ka agresija ir gaidāma. “Patiesībā to varētu pat aktualizēt – Romas vietā šodien liekot Krieviju, un viss būtu savās vietās,” par grāmatu stāsta M. Linde.
Līdzīgi ir arī ar sāgām, ne velti tās tulkotas daudzās pasaules valodās, bet pats vārds tiek izmantots arī citu stāstu apzīmēšanai. M. Linde ir lepns, ka tās iztulkojis. “Sāgas (senislandiešu saga) – vārds, kurš plaši iesakņojies pasaules valodās un arī latviešu lasītājam ir kļuvis tuvs. Pat cilvēkam, kurš nav liels senās literatūras zinātājs, šis vārds ir pazīstams, jo tiek lietots arī šodien radītu darbu apzīmēšanai. Savā pirmajā un senākajā nozīmē sāgas apzīmē literāros darbus, kas 13.–14. gadsimtā sarakstīti Islandē senislandiešu valodā un vēsta par Skandināvijas tautu vēsturi un dzīvi laika posmā, kas sākas ap 930. gadu un sniedzas līdz 1030. gadam un veido tā saucamo sāgu laikmetu,” grāmatas priekšvārdā raksta tulkotājs.
Gluži tāpat kā latviešu tautas pasakas, arī sāgas ir literatūra, kas nenoveco. Visticamāk, ka no bibliotēku plauktiem pazudīs daudz šobrīd uzrakstītu bērnu grāmatu, bet pasakas, teiksmas un sāgas paliks. Jāpiebilst, ka sāgas stāsta gan par dāņiem, gan norvēģiem, gan citu vikingu darbiem un nedarbiem, kā arī par vēlīnāku periodu. Pats vārds “sāga” tulkojumā nozīmē ‘runāt, vēstīt’.
Mazās tirāžās, bet pieprasītas
M. Linde ir viens no kultūras entuziastiem, kuri par izdoto grāmatu piemaksā, nevis nopelna. Tirāžas ir mazas – 150 vai 200 eksemplāru. “Grāmatu apgāds iepriekš uzlika nejēdzīgas cenas. Nereti bija tā, ka pie manis atbrauca mājās un nopirka no visām grāmatām pa eksemplāram. Latgalē, dažviet uzzinājuši, ka ir šādas grāmatas, brauc ciemos šito gaisa gabalu. Tagad situācija ir labāka: neuzceno vairs tik traki un informācijas par grāmatām arī ir vairāk,” par ikdienu stāsta tulkotājs. Viņš pat ieteic “Kursas Laikam” publicēt islandiešu, dāņu un norvēģu sāgas izlases kārtībā, lai cilvēkiem būtu iespēja izlasīt.
Jautāts, vai mūspuses bibliotēkas pasūta tulkotāja grāmatas, M. Linde norāda, ka apkaimē jau cilvēki zina par viņa grāmatām, bet ārpus Kurzemes viss atkarīgs no tā, vai bibliotekārs ievēro šādu darbu.
Aizputes pilsētas bibliotēkas vadītāja Irēna Grundmane “Kursas Laikam” pastāstīja, ka daudzas M. Lindes grāmatas lasītas tā, ka “karājas vākos”. “Nelaime, ka dažas no viņa grāmatām vairs nemaz dabūt nevar, jo tirāžas ir mazas. Visas ir izpirktas. Sāgas šobrīd ir paņemtas lasīt, bet tās vēl lasa maz. Iespējams, ka cilvēki vēl nav ievērojuši, jo viss jau atkarīgs no informētības. Lūk, tepat viņa grāmata “Asins dzīres” tā lasīta, ka drīz izjuks,” par Aizputes autoru saka bibliotekāre.
Šobrīd zināms, ka “LB Grāmatas” izplata detalizētas M. Lindes grāmatu anotācijas, ar kurām var iepazīties bibliotekāri un noteikti arī lasītāji, ja vien pajautās, lai iedod palasīt, par ko Māris Linde raksta.
Kategorijas

Kategorijas