Atrodot savu nišu, tirgū nav jāsēž

2016. gada 6. oktobris 07:00

1865

Nīcas novada zemnieku saimniecības “Kalmes” īpašnieks Vilnis Mačiņš jau vairākus gadus saviem audzētajiem dārzeņiem atradis noietu un pastāvīgos klientus, kuri viņa audzēto preci iepērk vairumā. Tas saimniekam vairs neliek lauzīt galvu par to, vai atmaksājas darbs lauksaimniecībā un kā konkurēt ar tirgos ievesto preci no Polijas.

Cenšas saimniekot gudri
V. Mačiņa zemnieku saimniecība atrodas Nīcas pagasta Jūrmalciemā, kur darbus dara gan viņš pats, gan viņa abi dēli palīgi. 100 hektāru platībā galvenā kultūra ir dažādi graudi. “Divas trešdaļas no platības ir graudi, pārējais ir kartupeļi un dārzeņi,” paskaidro V. Mačiņš. “Lai visas šīs platības apstrādātu, darbs ir visai sezonai. Beidzas šī gada raža, sākam atkal gatavoties nākamajam gadam. Tagad mans dēls Uldis apstrādās zemi un sēs,” darbu ritmu raksturo saimnieks. “Audzēt graudaugus un dārzeņus ir likumsakarīgi, jo jāievēro ir augu seka. Kur vienu gadu bijuši dārzeņi, tur nākamgad atkal jāliek iekšā graudi, lai tādējādi cīnītos ar nezālēm, kas izbirst, – zeme būs tīrāka un arī auglīgāka,” gudras zemes apstrādes principus izskaidro zemnieks.
Jautāts par to, vai atmaksājas strādāt un saimniekot, V. Mačiņš teic tā: “Protams, ka atmaksājas, tikai jāsaimnieko gudri! Teiksim tā, ka saimniekošanu vērtēju tā – ir labāki gadi un sliktāki. Bet viss atkarīgs no saimnieka. Ir jāpārzina lauki, jāapskatās, jāparēķina, ko un kā, jāplāno darbi. Ja redzu, ka uz lauka veidojas slapjums, jātīra notekgrāvji. To esam izdarījuši. Jebkurā gadījumā saimniecībā, zemē ir jāiegulda, bet samērīgi. Tāpat ar iegūtās ražas realizāciju – jāizdomā veidi, lai tirdzniecība notiktu no ražas līdz jaunajai ražai,” stāsta V. Mačiņš, no saimniecības sētas skatoties tālumā uz lauku, kur strādā viņa cilvēki. “Tā ir mana brigāde!” ar lepnumu teic saimnieks.

Dārzeņu raža nepieviļ
“Graudu raža arī mums bija diezgan paslikta, kā jau visiem šogad. Lielāko daļu graudu pārdevām kā lopbarību, pāris kravas tikai bija derīgas pārtikai,” stāsta saimnieks. Cenas šogad bijušas zemas, taču viņš teic, ka ar to jāsamierinās – laikapstākļi zemniekiem ir vai nu draugi, vai ienaidnieki, gada griezumā paredzēt tos nevar.
Savukārt par dārzeņu ražu šogad “Kalmēs” ir liels prieks. “Lai gan šogad uz kāpostiem bija milzīgi daudz cekulkodes, tie šogad padevušies brangi, ļoti laba raža. Uz citiem dārzeņiem kaitēkļu bija mazāk, bet kopumā ar tiem galā tikām.”
Tāpat laba raža šogad bijusi kartupeļiem, galda jeb sarkanajām bietēm un burkāniem. “Kartupeļi un dārzeņi man ir galvenās pozīcijas, ko audzēju un tirgoju. Paša vajadzībām audzēju sīpolus. Mums vēl ir visāda siltumnīcu dārzeņu produkcija. Pavasarī tajā ienākas redīsi, audzējam kāpostu stādus, tur arī izaug pašu gurķi un tomāti,” produkcijas klāstu papildina zemnieks un skaidro: “Burkāni arī ir labi padevušies. Tas tādēļ, ka mums šeit ir tāda piemērota zemīte – kūdrājs, smiltiņa. Tas burkāniem patīk.”

Pastāvība ļauj justies droši
Graudus V. Mačiņa saimniecība nodod vietējā kooperatīvā “Otaņķu grauds” un uzņēmumam “Baltic Agro”, ko daudzi vēl sauc par graudu kombinātu.
Taču tirgū ar savu dārzeņu ražu ne saimnieks pats sēž, nedz arī algo kādu, kurš to darītu. Vienkārši tirgū viņa prece ar zemnieku saimniecības nosaukumu netiek tirgota. “Tas neatmaksājas, jo ne man ir vēlēšanās, ne laika to darīt. Kādreiz, kad vēl bija mans tētis, viņš labi pieprata tirgošanos Liepājas tirgū. Viņam vienmēr stāvēja rinda, bija pastāvīgie pircēji. Vienu reizi tēti nomainīju, pie manis neviens nenāca,” smejoties teic V. Mačiņš. “Varbūt tas bija bārdas dēļ un tētim piemita tāda tirgotāja harisma, bet mani tajā pašā laikā nevarēja noturēt par pašu saimnieku, drīzāk par uzpircēju-pārpircēju,” par gaitām tirgū turpina zemnieks.
“Man ir pastāvīgie klienti, piegādes vietas, kur pārdodu savu preci. Un esmu ar to apmierināts. Lai arī konkurence, piemēram, Latvijā audzētajiem burkāniem ir liela, esmu savu nišu atradis. Dārzeņus piegādāju Nīcas pirmsskolas izglītības iestādei, vidusskolai, Rudes pamatskolai. Tāpat pastāvīgi mani pircēji ir uzņēmums “ADS Baltija”, skolu ēdināšanas firmas, daļu ražas eksportēju uz Lietuvu,” klientus uzskaita V. Mačiņš. “Pastāvīgie pircēji ļauj man justies droši, jo zinu, ka manai precei būs regulāra aprite, kas nodrošina regulārus un konkrētus ienākumus. Tirgū sēžot, tas nenotiek. Tur nevar paredzēt apstākļus. Ietirgot “piečuku” vien nav vērts, tad gan darbs neatmaksājas!”
“Katru gadu cenšamies iepriekšējā gada ražu notirgot līdz tam laikam, kamēr sākas jaunā. Piemēram, jaunā kāpostu un ziedkāpostu raža mums vairākus gadus novācama ap 25. maiju,” par ražas ienākšanas ātrumu, kas ne visiem saprotams, lepojas V. Mačiņš. Lai raža turētos svaiga un nebojātos, saimniecībai ir savas noliktavas, kur var uzturēt vajadzīgo temperatūru un dārzeņi stāv speciālos uzglabāšanas konteineros. “Burkānus, kā to darīja senāk, smiltīs neturam.”

Ar poļu preci negrib konkurēt
Viens no iemesliem, kādēļ arī V. Mačiņš nevēlas savu preci realizēt tirgus placī, ir Polijas un citu ārvalstu produkcijas esamība. Viņaprāt, tā esot gan pircēju, gan arī vietējo zemnieku muļķošana. “Pērn, kad Polijā bija karstums un daļa ražas aizgāja bojā, Latvijas zemnieku dārzeņiem bija noiets, to varēja just tepat. Konkurence jau tā ir liela pašiem savā starpā, bet poļu un citu ārvalstu prece nosit cenu pavisam uz leju. Mēs, vietējie, tirgū tiekam uztaisīti par līdzvērtīgiem ar ārvalstnieku dārzeņiem,” secinājumos dalās Nīcas lauksaimnieks. “Piemēram, mēs ar agrajiem kāpostiem pirmie ieejam tirgū. Taču tiekam nostādīti tādā situācijā, ka mūsu svaigo kāpostu padara nevērtīgāku par Maķedonijas savītušo kāpostgalviņu. Vairumtirgotājs pasaka – mums cena ir tāda. Ja gribi, atdod mums savējo arī par tādu; ja ne – tad ne,” tirgus tendences raksturo V. Mačiņš un piebilst: “Taču cenu tirgū nosaka pārpircēji, vairumtirgotāji, ne jau tas, kurš to dārzeni izaudzē.” Zemnieks saskāries arī ar gadījumiem, kad tepat vietējā izaudzētā kvalitatīvā prece, kas augusi tīrā zemē, bez ķīmijas, nobriedušā skaistā izskata dēļ noturēta par ārzemēs audzētu. “Tad cilvēki vietējam zemniekam uz tirgus pārmet. Tad ej un taisnojies! Cilvēks to, ko iedomājies, pieņem par taisnību. Tā kā ārvalstu preces tirgū ir tik daudz, grūti iestāstīt taisnību,” secinājis vietējais zemnieks. Līdzīgu gadījumu viņš redzējis, kad pie veikala tirgus tuvumā kāds vācis dārzeņu un augļu kastes, kur savu preci salikt. Garāmgājēji teikuši: “Redz, kur atkal poļu prece atvesta!”

+ 2

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Atrodot savu nišu, tirgū nav jāsēž

Kategorijas