Iedzert rozā tabletīti

2016. gada 6. oktobris 07:00

Bezmiega un stipru sāpju gadījumā ģimenes ārsta uzdevums nav pacientam obligāti izrakstīt stipras recepšu zāles, kurām ir atkarību izraisoša ietekme un pēc tam arī sekas, sarunas laikā ik pa brīdim uzsver narkoloģe Jeļena Sorokina. Bet, ja cilvēkam šādi medikamenti tiek izrakstīti, ārstam skaidri ir jāzina, kāpēc, jo tā ir viņa atbildība pret pacientu. Atkarība no medikamentiem ir tikpat nopietna kā narkomānija un jāārstē narkoloģijas iestādēs.

Uz narkotikām “uzsēdina” ārsts
Atkarība no medikamentiem ir aktuāla sabiedrības problēma, teic J. Sorokina. Vienlaikus pozitīvs pavērsiens atkarību ierobežošanā ir zāļu sarakstu izveidošana, kā arī recepšu medikamentu ieviešana, kas neļauj bez ārstu un speciālistu ziņas, kā arī rekomendācijām šīs zāles vispār iegādāties.
Tāpat izveidots speciāls narkotisko vielu saraksts, kur atsevišķi ir izdalītas zāles, kuru sastāvā ir psihotropās vielas. Vieni no tiem un paši nopietnākie ir opiāti. Tos varētu nosaukt par smagās artilērijas medikamentiem, jo atkarības slimība, kas var izveidoties no tiem, ir līdzvērtīga stiprajām narkotikām, piemēram, heroīnam. Šo zāļu grupā ir morfīns un citi opiāti, ko izmanto atsāpināšanai operācijās, onkoloģijā, pacientiem ar stiprām, neciešamām sāpēm. Otrs zināmākais medikaments šai grupā ir tramadols. To izmanto pēkšņu, akūtu sāpju situācijās, lai mazinātu sāpju izraisītu šoku, stāsta speciāliste. “Jāpiebilst, ka bija pat laiks, kad tramadolu varēja dabūt bez receptes. Tagad visu šo zāļu izrakstīšana ir ģimenes ārstu un speciālistu kompetencē. Tāpēc ārstam, izrakstot šīs zāles, ir jāuzņemas milzīga atbildība par pacientu – ko, kā, cik ilgi un cik daudz tās lietot. Lietojot to nepamatoti, ir milzīgs risks veselībai. Ir gadījumi, kad ģimenes ārsts šo stipro zāļu grupas medikamentus izraksta, lai cilvēks cīnītos ar hroniskām sāpēm, piemēram, mugurā, galvā. Tas ir nepareizi, jo no tramadola ilgstošas lietošanas radīsies bīstamas sekas. Ir gadījumi, kad cilvēki ārstējas narkoloģijas iestādēs ar smagu atkarību no tramadola, jo medikaments tika nepamatoti izrakstīts hronisku galvassāpju un muguras sāpju dēļ. Tā no ārstu puses ir bezatbildība – “uzsēdina” cilvēku uz narkotikām, bet narkologiem pēc tam jādomā, kā to visu vērst par labu. Ārsts, kurš, nevēloties iedziļināties savu pacientu patiesajos sāpju vai bezmiega cēloņos, izraksta stipros psihotropos vai pretsāpju līdzekļus, manuprāt, vēlas no pacienta vienkārši atkratīties. Tā ir varbūt nezināšana vai pat ļaunprātība, un dažos gadījumos, iespējams, būtu darbs policijai!” sašutusi ir narkoloģe.
Protams, esot arī pacienti, kuri izmanto ārsta uzticību un prasa paši šādas zāles izrakstīt. “Visbiežāk tie ir vai nu narkomāni, kuri ar tramadola vairākas reizes pārsniegtām atļautām devām apreibinās. Un viņi ne vienmēr izmanto tās labestīgākās metodes pret ārstiem, lai iegūtu receptes – piespiež ar vardarbīgām metodēm izrakstīt vai nozog receptes. Ir arī tādi “biznesmeņi”, kuri to ārsta izrakstīto recepti pārdod vai tirgo pašas zāles,” zina J. Sorokina.
Cik ilgā laikā no opiātiem var rasties atkarība? “Regulāri un intensīvi lietojot, varētu arī mēneša laikā. Citreiz pat ātrāk, ja pacients jau ir atkarīgs, piemēram, no alkohola, tad atkarība no citām vielām veidojas ļoti ātri,” brīdina daktere. “Atkarību varot noteikt pēc tā, ka cilvēkam nepieciešama arvien lielāka medikamenta deva, lai sasniegtu vēlamo efektu – sāpju remdēšanu vai miegu – un sākas arī abstinence jeb “lomkas”, kad organisms pieprasa nākamo zāļu devu. Pie lielām tramadola devām var sākties epilepsijas lēkmes. Narkoloģijā mēs varam tikai īslaicīgi izmantot tramadolu narkomānu ārstniecības procesā. Visā pasaulē un arī Latvijā ir citas ilgtermiņa farmakoterapijas programmas, ar ko ārstē no opiātiem atkarīgos. Lai arī Latvijā tramadolu bez receptes nopirkt nevar, dažās citās valstīs tas ir brīvi dabūjams. Diemžēl zinātāji tās pieprasītājiem atved,” tā J. Sorokina. Narkoloģe arī teic, ka tramadola atkarība ir aktuāla problēma, īpaši Liepājā.

No agresijas līdz demencei un nāvei
Vēl viena nopietna medikamentu grupa ir trankvilizatori, kuri skaitās spēcīgi nomierinošie līdzekļi. Tos bieži izmanto ārstniecībā psihiatrijas jomā – pacientiem ar trauksmi un depresiju, un panikas lēkmēm. “Diemžēl trankvilizatorus mūsu valstī, salīdzinot ar Eiropu, izraksta daudzas reizes vairāk nekā antidepresantus. Ir cilvēki, kuriem varbūt pat nav iepriekšminētās saslimšanas, bet viņi trankvilizatorus lieto gadiem, lai gan tos ir pieļaujams lietot no divām līdz astoņām nedēļām. To galvenā iedarbība – uzlabo miegu, saglabā miera stāvokli. Taču, manuprāt, tā atkal ir ģimenes ārstu nevēlēšanās strādāt ar pacientu un saprast viņa problēmas, kas vainagojas tieši ar atkarību no trankvilizatoriem, jo tie sākumā uzlabo labsajūtu, bet pēc tam iestājas apātija, padziļinās depresija un var attīstīties arī demence – plānprātība. Kas nekaiš – iedzer tikai rozā tabletīti un guli, ne par ko nedomā, ne par ko nepārdzīvo, neko savā dzīvē nerisini. Bet vai tad tā dzīvē ir? Domāju, ka pie tādu pacientu ārstēšanas vairāk būtu darbs psihologiem, psihoterapeitiem, kuri varētu atrast depresijas, nomāktības vai nemiera cēloni. Nevajag uzreiz ārstēt ar stiprām zālēm! Bet tad, kad cilvēks pierod pie trankvilizatoriem, viņš pats uzstājīgi sāks ārstiem pieprasīt šīs zāles, pielietojot pat agresīvu, uzstājīgu uzvedību. Ja šādas atkarības gadījumā trankvilizatori tiek dzerti grādīgo lietošanas laikā, tad cilvēks var aizmigt pavisam – apstājas elpošana un iestājas nāve,” brīdina narkoloģe. Pierašana pie trankvilizatoriem var notikt jau dažu mēnešu laikā.
“Agrāk populārs bija dimedrols, bet tagad tas vairs Latvijā nav apritē. Kādreiz to bieži pievienoja klāt alkoholam, lai lielāks efekts!” atceras narkoloģe. Jāpiebilst, ka trankvilizatori, tāpat kā opiāti, ir medikamenti, kuri ir stigrā uzskaitē, un tos izraksta uz sarkanas krāsas receptes, bet antidepresantiem ārsts savu parakstu liks uz zilas krāsas recepšu veidlapas.
J. Sorokina arī teic, ka pie bīstamajiem medikamentiem, kuri var izraisīt problēmas, ir arī zināmie valokordīns un korvalols. “Labi, ka tie tagad ir recepšu medikamenti, kaut gan dažu ražotāju šā nosaukuma zāles aptiekās tirgo arī bez receptes. Cilvēki, kuriem ir atkarība, tos var izdzert vairākas pudelītes uzreiz, jo sastāvā ir 70-procentīgais alkohols un bīstams sedatīvās grupas medikaments lielā devā. Daži alkohola atkarīgie bieži ar šīm zālēm ārstē paģiras. Pieļaujamās devas ir tikai 10 – 20 pilieni, ja cilvēkam ir sirdsklauves,” norāda mediķe.
Bez grēka nav arī citi bezrecepšu medikamenti, kurus var brīvi nopirkt aptiekā. “Viens no tādiem ir aktifeds. Tas narkomāniem, kuriem pieredzes laikā izstrādājušās ķīmiķu prasmes no vienām zālēm uztaisīt narkotikas, ir zināms un pieprasīts medikaments, no kā viņi dažādu ķīmisku procesu rezultātā iegūst smago narkotiku. Vajadzīgi ir lieli daudzumi. Aptiekā farmaceiti taču redz, kam tādos lielos daudzumos šis medikaments tiek pārdots – tie ir narkomāni, tomēr pārdod, jo recepti šim medikamentam nevajag. Es nesaprotu, kādēļ šis medikaments vēl joprojām ir brīvā apritē, jo sekas no narkotikām, ko no tā var pagatavot, ir smaga atkarība un neatgriezeniski smadzeņu struktūru bojājumi, kā rezultātā ķīmiskā elementa mangāna uzkrāšanās dēļ rodas mangāna parkinsonisms,” saka J. Sorokina.

Medikamentu lietošana – atbildīgs process
“Agrāk arī analgīns bija bez receptes, taču pētījumi pierādīja, ka, to ilgstoši lietojot galvassāpēm, var sākt izraisīt nevis sāpju noņemšanu, bet veicināšanu,” saka narkoloģe un uzsver: “Vienkārši jebkura medikamenta lietošana bez ārsta nozīmējuma ir jāsaprot kā īslaicīgs process. Piemēram, sāp zobs – iedzer pretsāpju tableti, kamēr tiec pie zobārsta zobu apskatīt un salabot. Arī galvas, muguras sāpēm jāmeklē cēlonis pie speciālista. Nekontrolēta zāļu lietošana pašam uz savu galvu atstāj negatīvu iespaidu uz veselību. Diemžēl mūsu medicīnā šobrīd ir tāda, ka ārsti nav tik pieejami un reti izdodas pie viņiem tikt uzreiz, tādēļ bezrecepšu medikamenti ir kā glābiņš. Bet tos nevajadzētu uzskatīt par normu, lai atbrīvotos no sāpēm vai stresa.”
Daktere piekrīt, ka augu un homeopātiskie līdzekļi ir mazāk kaitīgi, lai līdzsvarotu veselību. “Taču jebkurā gadījumā – jebkuru zāļu dzeršana jeb zāļu terapija ir jāpielāgo katram cilvēkam. Kas līdz vienam, pārējiem var arī nelīdzēt. Un noteikti nedrīkst viens cilvēks sāpju vai nemiera gadījumā dzert tās zāles, ko ārsts izrakstījis citam, jo katram iedarbība var būt individuāla. Ja ir veselības problēma, obligāti jāmeklē speciālista palīdzība,” paskaidro daktere.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Iedzert rozā tabletīti

Kategorijas