Pie kā vērsties, kad nepieciešama palīdzība?

2016. gada 13. oktobris 07:00

100

Pie kā vērsties, kad nepieciešama palīdzība?

Cilvēks saskaras ar daudzām problēmām. Gadās zaudēt darbu, iekļūt naudas grūtībās, izšķirties no dzīvesbiedra vai kļūt par noziedzības upuri. Šādās situācijās, kad cilvēks jūtas apdraudēts, nepieciešams meklēt palīdzību, tomēr ne vienmēr ir saprotams, kur vērsties un kam jautāt. Kas ir labāk meklēt palīdzību dažādās instancēs, kam ar to būtu jānodarbojas, vai rast palīdzīgu roku ģimenes lokā?

Drošāk saukt policiju nekā iesaistīties kautiņā
“Pie kā griezties, kad ir slikti? Nezinu, tas atkarīgs no situācijas,” uzskata Inga Ramcāne, kura strādā par apkopēju. Viņa stāsta, ka vieglākās situācijās labprāt iztiktu bez dažādu iestāžu iesaistīšanas, jo tas iet ilgi un sagādā papildu rūpes. Taču ir reizes, kad no dažādu dienestu palīdzības nevar izvairīties, piemēram, ja gadītos ciest no garnadžiem vai citiem ļaundariem, tad meklētu palīdzību tikai pie policijas, jo cits tur palīdzēt nevar.
Vairums “Kursas Laika” aptaujāto cilvēku atzina, ka situācijās, kad iesaistīta vardarbība, vienalga, pret bērnu, dzīvesbiedru, dzīvnieku vai uz ielas, būtu nepieciešams iesaistīt policiju. Kāds vīrietis, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu, savu nostāju skaidroja šādi: “Ja es saskaros ar situāciju, kurā redzu, ka kādam tiek darīts pāri, es jau pats varu mēģināt aizstāvēt un iedot tam uzbrucējam pa kaklu, bet ar ko es tajā brīdī atšķiršos no uzbrucēja? Pie tam situāciju, kas radusies šo cilvēku starpā, es nepārzinu un varbūt zem tās iekaustīšanas slēpjas dziļāks stāsts. No malas skatoties, jau var izdarīt dažādus secinājumus, tomēr, ja es iejaucos, tad arī varu kļūt par to slikto, kuru vēlāk var apsūdzēt miesas bojājumos. Uzskatu, ka drošāk būs, ja izsaukšu policiju un ļaušu viņiem to nokārtot, lai mani pēc tam nepataisa par grēkāzi.” Tomēr viņš labi zinot, kāda ir sajūta, kad skaidri redzams, ka nepieciešams otram palīdzēt, bet iesaistīties nevar, jo tā tiktu apdraudēts pats. “Var būt, ka ir kāda iespēja iztraucēt uzbrucēju vai nedaudz aizkavēt, lai paspētu ierasties policija, taču tēlot varoni nevajag.”

Reizēm vieglāk ir runāt ar nepazīstamo
Dažādas iespējas, pie kā meklēt palīdzību, rodas tad, kad cilvēks jūt emocionālu diskomfortu. Ja ir spēcīgas ģimenes saites vai draugi, kam uzticēties, tad sākumā noteikti var vērsties pēc padoma un palīdzības pie viņiem, nevis speciālistiem. “Ja ir runa par dažādām dzīves krīzēm, tad es uzskatu, ka lielākoties var palīdzēt paša ģimene, kas atbalsta, jo ģimene nozīmē drošību un uz to vienmēr var paļauties. Ģimene – tas ir kaut kas nozīmīgs un svēts,” uzskata Dzintra Gutāne. Viņa arī piemetina, ka, piemēram, naudas grūtības vislabāk ir risināt ģimenes lokā, nevis meklēt ārpakalpojumus. “Es esmu cilvēks, kas bankām īpaši neuzticas, tāpēc finansiālas problēmas vienmēr risinām ģimenes lokā.”
Brīžos, kad morāli jāpalīdz ģimenes loceklim, noteikti jāatceras, ka situāciju nedrīkst novērtēt par zemu. Ja radinieks jau ilgstoši ir nomākts, jo pārdzīvojis smagu triecienu, un nekādi neizdodas viņu uzmundrināt un palīdzēt atgūt dzīvessparu, ir jāapsver doma par palīdzības – psihologu vai kāda krīzes centra darbinieku – piesaistīšanu. Jāatceras, ka reizēm cilvēkam savus pārdzīvojumus ir grūti uzticēt pazīstamam klausītājam, tāpēc vērtīgi būtu piedāvāt aprunāties ar kādu citu, kurš nav tuvu zināms.

Labāk uzreiz iet pie “augstiem plauktiem”
Mūzikas skolotāja Gita Liepiņa uzskata: ja gadās sastapties ar sociāla rakstura problēmām, tad labāk uzreiz būtu vērsies pie amatpersonām un ierēdņiem, lai ātrāk noregulētu tās normālās sliedēs. “Labāk ir iet runāt pie amatpersonām, jo tie var uzreiz lietu risināt nopietnāk. Mēs, ierindas cilvēki, jau neko nevaram izdarīt. Protams, dzīvē pirmais ir cilvēciskais faktors, kad mēs savā starpā parunājam par problēmām, bet, ja es netieku ar to galā, tad jāiet pie tiem, kas var palīdzēt,” uzskata G. Liepiņa, iesakot, ka nevajag baidīties no palīdzības lūgšanas, tikai jāsaprot, pie kā vērsties.
Līdzīgi domā Aina Daize, kura strādā par pavāri. Viņa pēc savas dzīves pieredzes spriež, ka katra situācija jāvērtē atšķirīgi, piemēram, ja cilvēkam ir naudas grūtības, tad tās jārisina citādāk nekā citas dzīves problēmas. “Ja man trūkst naudas, tad es varu iet pie bērniem un viņi var nākt pie manis. Kāpēc ne? Tā taču ir mana ģimene! Tomēr, ja notiek kādas citas sliktas lietas, tad gan jāmeklē speciālisti,” uzskata A. Daize. Viņa novērojusi, ka liela daļa cilvēku baidās no kļūdu atzīšanas un nemēģina tās labot. “Gaida, ka sarežģītas situācijas pašas no sevis atrisināsies. Nolaiž rokas un plūst pa straumi. Tā vienkārši ir, jo tā cilvēki tiek audzināti un valsts iekārta ir tāda, ka viņi netic, ka var saņemt palīdzību. Es pati pēdējā laikā no valsts neko neesmu prasījusi. Tomēr, ja nav citu iespēju, tad jebkura iespēja ir laba un tā jāizmanto.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pie kā vērsties, kad nepieciešama palīdzība?

Kategorijas