Rekurzeme.lv ARHĪVS

Priekules trešklasnieki skolā “putrojas” ar pilnu jaudu

VENDIJA PIKŠE

2016. gada 13. oktobris 07:00

335
Priekules trešklasnieki skolā “putrojas” ar pilnu jaudu

Priekules vidusskolas 3. klase audzinātājas Marikas Šefleres vadībā ikdienā atrod daudzas neparastas iespējas mācīties. Bērni uzskata, ka viņiem ar savu skolotāju ir ļoti paveicies un ka skolotājas izvēlētais mācību process ir daudz vērtīgāks. Nesen viņi iemēģināja roku arī putras vārīšanā un savu jaunizdomāto recepti vēlas iekļaut jaunā pavārgrāmatā.

Pagatavo oriģinālu biezputru
Ik gadu pasaulē tiek atzīmēta Putras diena, un tā ir diena, kad tiek svinēti svētki par godu vienam no vecākajiem ēdieniem – putrai. Šogad Latvijā papildus Putras dienai tiek veidota arī Vislatvijas Putras pavārgrāmata, kur savas receptes var iesūtīt skolēni no jebkuras skolas, un šim pasākumam nolēma pieteikties arī M. Šefleres audzināmā klase. “Tas nav obligāts pasākums, bet mums divreiz nebija jāsaka, jo mēs jau pagājušogad skolā gatavojām dārzeņus un mums ļoti patīk šie ēst gatavošanas uzdevumi, tāpēc piedalāmies arī tagad,” stāsta skolotāja.
Putras recepti esot izdomājusi viņa, iekļaujot pēc iespējas dažādākus graudaugus, lai tā būtu veselīga un garšīga, kā arī izmantojot lielo ogu – ķirbi. Bērniem parasti ir grūti iemānīt šāda tipa ēdienus, bet šai putrai viņi visi kopā pievienojuši dažādas interesantas sastāvdaļas, piemēram, žāvētus augļus, lai nebūtu jālieto cukurs, griķus, mannā putraimus un ķirbi. Bērni smējās, ka putra bijusi dzeltena, bet tas droši vien tāpēc, ka klāt pievienots ķirbis, kas to iekrāsojis. Tāpat putrai klāt pievienoti rieksti, lai mazajiem pietiktu enerģijas visai mācību dienai. Savukārt skolotāja bija pārsteigta, ka bērni putru notiesājuši bez ierunām un arī pusdienas skolā pēcāk ēduši, tātad šāda mācību stunda nav bijusi velta.

Iemācās pareizi uzvesties virtuvē
Pirms putras vārīšanas bērni izdarījuši minējumus par to, kā tā izskatīsies un garšos, tāpēc skolotāja viņiem lūgusi uzzīmēt putras bļodu ar visu saturu un pierakstīt recepti, lai visi zinātu, kā pēc tam rīkoties virtuvē. Putras vārīšana notikusi turpat skolā mājturības kabinetā, un viss process ar vārīšanu un ēšanu ildzis divas mācību stundas. Darāmo darbu saraksts sadalīts vienlīdzīgi starp visiem 15 klases bērniem, pie ķirbja sarīvēšanas un putras maisīšanas savu roku pielikuši visi.
Pēc padarītā darba audzēkņi paši sakopuši virtuvi, nomazgājuši traukus un uz savas ādas izbaudījuši, kā mājās strādā vecāki, kad sakopj māju pēc viņiem. Kā “Kursas Laikam” pastāstīja trešklasnieki, viņi arī mājās labprāt ēd dažādas putras, piemēram, mannā putru, griķu vai rīsu biezputru un arī lēcu putru. Tomēr kā mīļākie ēdieni tika nosaukti klasiskie frī kartupeļi, no kuriem atsakās vien retais bērns, biešu zupa, pupiņu zupa, zirņu zupa un arī spageti makaroni ar frikadelēm. Viens no bērniem pastāstīja, ka viņa vismīļākais ēdiens esot šokolādes ķīselis.

Ziedo laiku, jo mīl kā savus bērnus
Pie putras vārīšanas klase gan vēl neapstāsies, viņiem padomā ir arī citas idejas, ar kurām mācīšanos padarīt interesantāku. Piemēram, vēl vienu mācību stundu veltīs tam, lai katrs bērns pats noskaidrotu, kādas putras tiek ēstas mājās, un pēc tam ar tām būs jāiepazīstina pārējie skolasbiedri. Skolotāja pačukst, ka vēl ar dažādiem rokdarbu veidiem vajadzēs izveidot putras bļodu un ēdienu.
Pēc rudens brīvlaika bērni varēšot arī cept pankūkas. M. Šeflere sola bērnus iepazīstināt ar diviem pankūku veidiem – bada pankūkām un parastajām. “Es jau ar viņiem dikti ņemos, piemēram, uz Latvijas svētkiem mums vienmēr ir klases ballītes ar konkursiem. Piedalāmies arī Labo darbu nedēļā, kad sakopjam kādu vietu savā pilsētā. Vienā gadā gājām pie kādas kundzītes, kam sakopām dārzu, nolasījām ābolus, lapas sagrābām,” stāsta skolotāja. Bērni skolā apguvuši arī tādu svarīgu lietu kā pirmo palīdzību nelaimes situācijās. Skolotāja gan atklāj, ka šādu ārpus mācību vielas rīkoto pasākumu plānošana un īstenošana aizņem ļoti daudz brīvā laika. “Ļoti daudz ziedoju savu laiku, vecāki arī atbalsta un ir ar mieru, ka bērni piedalās šādās aktivitātēs. Mēģinu viņus izvest arī uz citām pilsētām, rajoniem, jo lauku bērnus vajag izvilkt ārā, lai viņi paskatās, kas notiek citur,” skaidro pedagoģe. Viņa atklāj, ka pašas bērni nu jau ir izauguši un šie skolēni kļuvuši par viņas otro ģimeni, tāpēc laiks un mīlestība pret viņiem netiek žēloti.