Rekurzeme.lv ARHĪVS

Svētkos izrāda cieņu ozolam Miķelim

ZANE GVOZDE

2016. gada 13. oktobris 07:00

163
Svētkos izrāda cieņu ozolam Miķelim

Ierodoties Vērgales pamatskolā Miķeļdienā, jau pagalmā top skaidrs, ka šeit tiek atzīmēti Ražas svētki. Mācību iestādes pagalmu rotā no dabas veltēm veidotas kompozīcijas.
Daina Magone ir Vērgales pamatskolas vēstures un bioloģijas skolotāja – tieši šā iemesla dēļ viņai uzticēts plānot aktivitātes Ražas svētkos. Skolotāja pastāsta, ka ik gadu skolēni dodas pagalmā, kur notiek īpašs rituāls ap skolas simbolu – seno ozolu. “Cik gadus, es vairs nevaru pateikt to, bet mums ir tradīcija – parasti Miķeļdiena saistās ar šo ražas skati, ko jūs jau redzējāt – katra klase to ir izveidojusi. Un tad mēs gājām ap ozolu – mums ir tāds teksts, ko skandējam, kad ejam ap to,” pastāsta D. Magone.
Saņem enerģiju un spēku
Taujāta, no kurienes tad nācis šis rituāls – Miķeļdienā īpašu godu parādīt ozolam, skolotāja stāsta: “Tā kā ir Ražas svētki un mēs šo ozolu esam nokristījuši par godu Miķeļdienai par Miķeli, tad mums ir Miķelis – ozols. Laikam diezgan spontāni radās tā tradīcija, jo ozols ir pienācīgi vecs, bet tiešām nezinu pateikt, cik gadu mēs tam ierādām godu.”
Izrādās, ozola godināšana un apdziedāšana nenotiek tikai Miķeļdienā, bet arī citos skolai un skolēniem svarīgos notikumos un svētkos, kad no varenā koka tiek uzņemta enerģija un spēks.

Tradīcijas iestrādājas
Skolotāja D. Magone arī atklāj, ka Vērgales skolā par Miķeļdienu īpaši nav jāstāsta – bērni jau ļoti labi paši zina un saprot, kas tā ir par dienu. Protams, klašu audzinātāji klases stundās mēdz īpašu vērību šim datumam pievērst, kad tas strauji tuvojas, tomēr bērniem lielākoties jautājumu un nesaprašanas par šo dienu nav. “Mēs jau lauku bērni – mums daudz kas ir skaidrs, kas pilsētniekam vēl ļoti jāstāsta un jāmāca. Mēs jau tā kā no dabas esam – auguši un dzīvojuši,” par audzēkņu zināšanām pastāsta D. Magone.
Pedagoģe šajā skolā aizvadījusi visu savu darba mūžu, bijusi arī pionieru vadītāja. Viņa vienmēr uzskatījusi, ka svarīgi veidot un kopt tradīcijas. “Jāiedzīvina un nevajag mētāties ar datumiem. Tas ir tāpat, kā viņi zina, kad ir Ziemassvētki, kad ir Līgo,” pārliecināta pieredzes bagātā skolotāja. Tā, piemēram, Vērgales skolā par tradīciju kļuvuši arī pasākumi Valsts svētkos, kas saistīti ar patriotisma apzināšanos un tikšanos ar cilvēkiem, kurus var dēvēt par īsteniem patriotiem.