Pašu gatavotas zvejnieku lelles patīk tūristiem

2016. gada 13. oktobris 07:00

671

Pašu gatavotas zvejnieku lelles patīk tūristiem

Visu laiku ir sajūta, ka uz tevi kāds skatās. Tādas sajūtas pārņem katru, kurš apmeklē Jūrmalciemu un tiek aizvests uz bijušo jūrmalas sarga namiņu.

Jūrmalciemā izvietotas šā gada pavasarī un vasarā tapušās lelles, kuru uzdevums pirmajos Nīcas novada svētkos bija atainot zvejnieku dzīvi pirms vairākiem desmitiem gadu. “Paši negribējām visu laiku uz vietas sēdēt. Ideja, ka pie tīkliem un groziem sēž lelles, mums likās saistošāka tūristu piedāvājumiem,” pastāsta viena no idejas autorēm, Jūrmalciema sabiedriskā centra vadītāja un biedrības “Aizjomietes” dalībniece Velga Priede.

Iekrīt azartā
“Mums tika dots uzdevums izveidot kādu piedāvājumu, ko varētu darīt un rādīt Nīcas novada svētkos. Tas, ka jārāda zvejnieku dzīve, bija skaidrs, jo Jūrmalciems taču joprojām ir īstu zvejnieku ciems. Bet – kā to parādīt? Dabūjām tīklus, grozus, kas nu kuram mājās bija saglabājies. Taču sēdēt visas dienas garumā uz vietas būtu pagrūti. Tā tapa ideja, ka mūsu vietā visu darīs manekeni, kurus pašas izgatavosim. Kad jautājām tūrisma speciālistei Dacei Vecbaštikai, viņa šo mūsu domu atbalstīja. Un varēja sākties darbs pie leļļu gatavošanas,” stāsta V. Priede.
Par galveno leļļu taisītāju iecelta “Aizjomiešu” aktīviste Indra Reķēna. “Maijā sāku lelles taisīt, apģērbu, pat šuju pilnībā jaunas drēbes,” viņa stāsta un katru “Kursas Laikam” atrāda, pastāsta, apčubina, paceļot uz rokām.
“Leļļu gatavošanas process bija atbildīgs, bet aizraujošs notikums. Sataisījām paprāvu pulciņu ar zvejnieku sievām, vīriem, bērniem, sargiem. Tie zvejnieku bērneļi mums ir nejēgā. Lielākoties tie tapa mācoties, jo bija jāizdomā, kā uztaisīt augumus, galvas, lai būtu izmēros un izskatā pēc iespējas tuvāk reālam cilvēkam,” stāsta V. Priede. Leļļu galvas taisītas no miesas krāsas kokvilnas auduma, pildītas ar porolona materiālu, rokas un kājas balsta plastmasas pudeles. Apģērbs lielākoties salasīts pa māju bēniņiem, kā arī humpalās.
Tūristi bieži arī norādījuši, vai viens otrs zvejnieks ir amerikānis vai dabūjis drēbes no Amerikas, jo kombinezoniem un siltajām jakām virsū bijuši uzraksti. Tagad tie aizsegti. “Ko nu varējām dabūt no drēbēm, tas arī ir. Ļoti paveicās, ka zvejniekiem dabūjām tādus lielus siltus adītus džemperus, gumijotos kombinezonus, zābakus,” rādot uz gara auguma vīru ar skarbu seju, stāsta “aizjomiete”.
Seju V. Priede vienai savai lellei uzzīmējusi pati, bet, lai tās visiem manekeniem izskatītos vēl reālākas, pieaicināta māksliniece Kristīne Jurjāne, kura Jūrmalciemā vada savas vasaras un brīvdienas. Viņa ir teātru izrāžu māksliniece.

Parāda dzīves skarbumu
Novada svētkos lelles “liktas pie darba”. Tām bijis jāķidā tīkli, jāliek zivis grozos un jādara citi zvejnieku darbi. Protams, tikuši atainoti arī atpūtas brīži – ģimene pastaigā ar bērniem un tamlīdzīgi. Cilvēki kopā ar lellēm vēlējušies nofotografēties.
Nākamajā reizē lelles izmantotas Senās uguns naktī. Nīcas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunita Šime atceras, ka, ierodoties uz pasākumu, cilvēki bijuši ļoti pārsteigti. Atnāk, un bariņš jau priekšā. Tikai pieejot tuvāk, tapis skaidrs, kas ir atnācēji.
Lellēm atrasta pastāvīga dzīvesvieta, kur tās uzturēsies aktīvākajā tūrisma sezonā, bet siltā laikā tās dzīvos bijušajā sarga mājiņā. Vēlā rudenī plānots atrast mājvietu siltākās telpās. “Tās ir no auduma, aukstumā un mitrumā sapelēs. Būtu žēl, ka mūsu darbs aizietu vējā,” tā V. Priede.
Tūristi par šāda veida dzīves atainojumu bijuši sajūsmā. “Ārzemniekus ļoti interesē padomju laiki, mēs arī centāmies to darīt, lai viņi gūtu priekšstatu par šo vēstures posmu,” papildina V. Priede. Piemēram, Jūrmalciemā tajos gados pie ceļa uz pludmali un jūrmalu, kur stāvējušas zvejnieku laivas, nemaz tā nav varēts iet. “Mājiņā sēdēja sargs, kurš visu uzmanīja un pierakstīja, kurš aiziet jūrā, kurš atgriežas,” gruntīga vīrieša paskata lelli ar cepuri galvā rāda V. Priede. Un I. Reķēna, kuras vīrs bijis zvejnieks, papildina: “Kādreiz zvejniekiem bija lielas ģimenes ar daudz bērniem. Sarga būdiņā gan bērni, gan sievas, citreiz arī izpalīgi, sēdēja un gaidīja tēvus un vīrus atgriežamies no jūras, kad bija loms jāsavāc un jādodas mājās. Visi sēdēja un gaidīja uz šāda gara beņķa.”

Meklē robežsarga formu
Robežsarga namiņā mītošajām lellēm plānots izdomāt vēl kādu pielietojumu. “Tā kā cilvēkiem ļoti tās patīk, ir doma, ka varētu kādu lelli iesēdināt laivā, kādu varbūt uzlikt augšā postenī vecajā novērošanas tornī,” smejoties stāsta V. Priede.
Ar robežsarga tēlu jau iznākusi kāda kurioza situācija. “Viens garāmgājējs bija ielūkojies sarga namiņā pa logu un teicis, ka tur iekšā sēžot kāds vīrs, viņam esot bail iet iekšā. Prasīja, kas tas ir par vīru?” ar smaidu atceras “aizjomiete”. “Robežsargam mums diemžēl mugurā nav īstās formas. Taču labprāt gribētu ietērpt viņu padomju laika militārajā formā. Varbūt kādam mājās bēniņos kaut kur tāda vēl ir saglabājusies, mēs labprāt to pieņemtu dāvinājumā,” teic V. Priede.
Namiņā varētu izlikt arī tīklus un grozus. Tas gan pagaidām ideju līmenī. Jāpiebilst, ka Jūrmalciema iedzīvotāju saglabātos tīklus, grozus un citus zvejnieku rīkus, kas tikuši izmantoti viņu dzīves atainošanai, māksliniece K. Jurjāne paņēmusi kā rekvizītus kādas filmas uzņemšanai par Latvijas zvejnieku dzīvi.

+ 8

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pašu gatavotas zvejnieku lelles patīk tūristiem

Kategorijas