Nīcas jauniešu jaunā “mamma”

2016. gada 13. oktobris 07:00

215

Tūlīt apritēs mēnesis, kopš stafetes kociņš Nīcas Jauniešu centra vadīšanā tika nodots nīceniecei Ritai Dreižei. Viņa atzīst, ka iepriekšējā vadītāja Anete Strazdiņa uzlikusi augstu latiņu darbos un joprojām ir jauniešu iemīļota. Taču jaunā vadītāja uzsver, ka viņas trumpis ir tas, ka pati kādreiz bijusi šā Jauniešu centra apmeklētāja. “Jūtos labi uzņemta!” saka Rita un ir pārliecināta, ka nonākusi pareizajā vietā.

Vietējā patriote
Ritai ir 28 gadi. Augusi, bērnību pavadījusi un dzīvojusi Jūrmalciemā. “Tas jau tas pats novads, pagasts. Tā pati Nīca vien ir, tādēļ varu arī teikt, ka esmu vietējā. Esmu absolvējusi Nīcas vidusskolu. Esmu savas dzīvesvietas patriote. Vienmēr esmu jutusi, ka šeit gribu palikt,” stāstu par sevi sāk Rita. “Arī precējusies es esmu ar vietējo nīcenieku Kārli, kurš strādā par ugunsdzēsēju. Mācījāmies paralēlklasēs.”
Jauniešu centra vadītāja ir arī divu bērnu – sešgadīgā Jēkaba un trīsgadīgās Dārtas – māmiņa. “Tas, ka esmu Jauniešu centra vadītāja, bērniem ļoti patīk, vīrs arī ir ļoti atsaucīgs, atbalsta mani. Viņš ir tas, kurš vakaros no dārziņa izņem bērnus. Tāpat vīrs biežāk piedzīvo situācijas, ka vairāk runāju pa telefonu, sēžu pie datora un rakstu e-pastus. Tiesa gan, jaunā darbalaika dēļ retāk varu uztaisīt laikā vakariņas, bet ļoti cenšos paspēt,” izmaiņas ģimenes dzīvē novērojusi Rita.
Jaunā vadītāja ir aktīva. “Esmu tāds elastīgs cilvēks, nekad neesmu varējusi nosēdēt brīvdienās pie televizora. Man vajag kustību! Nīcā ir tik daudz iespēju, ko darīt. Spēlēju basketbolu vietējā komandā, braucu ar riteni, kad sanāk. Nebūs iebildumu, ja brīvdienās ieplānošu pasākumus.”

Pirmās darba pārrunas mūžā
Jauniešu centrs durvis ver pulksten 13, kad bērniem un jauniešiem beidzas stundas, un strādā līdz pulksten septiņiem vakarā. “Iepriekš darbi pie manis paši atnāca, taču par Nīcas Jauniešu centra vadītājas amatu man bija jāpiedalās darba pārrunās. Tās bija pirmās manā mūžā! Biju ļoti uztraukusies!” uzsver Rita.
Uzzinājusi par vakanci, pēdējā konkursa dienā jaunajai sievietei vēl bijušas nedaudz šaubas – sūtīt vai nesūtīt CV uz pašvaldību. “Aizsūtīju, uzaicināja uz pārrunām. Es vienmēr biju vēlējusies tā, lai darbs un mājas ir manā mīļajā Nīcā.” Pirmās dienas jaunajā amatā nav bijušas vieglas. “Iesākumā, iepazīstoties ar visu jauno, man garastāvoklis bija tāds – kur es esmu, kas man jādara? Taču pamazām vien esmu tik ļoti pieradusi un iegājusi apritē. Projektu vadīšana, rakstīšana man ir pavisam kas jauns. Taču rakstīšu! Mani arī priecē, ka jaunieši mani ir pieņēmuši. Jūtos labi uzņemta. Anete Strazdiņa gan savas darbības laikā ar savu aktivitāti, enerģiju ir uzlikusi augstu latiņu. Viņa ir liepājniece, bet kā viņu šeit jaunieši cienīja un mīlēja un dara to joprojām! Viņas ieguldītais darbs ir milzīgs!” atzīst Rita.
Viņa uzskata, ka spēs turēt līdzi. “Es esmu vietējā, man šie jaunieši, kuri nāk uz centru, ir labi pazīstami. Katrā ziņā gribētu, lai esmu draugs gan jauniešiem, gan bērniem un arī vecākiem. Ļoti aktīvi kopā ar pārējiem strādāju pie Jauniešu dienas pasākuma, kas notiks janvārī. Tas būs vēl viens pārbaudījums. Kad tas būs pagājis, tad jau varēšu vieglāk uzelpot un plānot tālākās norises, bet ideju ir daudz, un tas, manuprāt, ir labs rādītājs.”

Nāk pat bērndārznieki
Jaunieši centrā ierodas tūlīt pēc stundām. “Lai arī oficiāli darbalaiks sākas pulksten 13, es jau esmu ātrāk, lai apdarītu kādus darbiņus, varētu jauniešus sagaidīt. Man patīk viņus palutināt – cepu viņiem pankūkas. Skolā jau viņi ir paēduši, taču grib arī kādus kārumus, prasa kaut ko garšīgu. Tad visi kopā tās cepam uz vietas virtuvē,” stāsta Rita.
Viņa novērojusi, ka arī vecāki novērtē Jauniešu centru. “Vecākiem ir jāstrādā, tādēļ nav tik daudz laika, viņiem prieks, ka mazajām un lielajām atvasēm ir vieta, kur būt kopā, darboties,” uzsver Rita. “Pie mums nāk pat daži bērnudārza bērni, kuri mammām izprasījuši atļauju nākšanai uz šejieni padarboties.” Te bērni var parunāties, satikt vienaudžus ārpus skolas, pasēdēt pie datoriem, piedalīties piedāvātajās radošajās nodarbībās, iesaistīties pasākumu organizēšanā. “Viņi grib kompāniju, būt bariņā. Kad Skolotāju dienā bērniem bija brīvdiena, domāju, ka visi nu gulēs, gribēs dzīvoties pa mājām. Nē! Te bija pilns!” pārsteigta ir centra vadītāja.
Pārsvarā skolas dienās daļa jauniešu te uzturas līdz pulksten 16, kad uz dzīvesvietām kursē autobuss. Daļa ir tādi, piemēram, no Jūrmalciema, kuri joprojām uz mājām un skolu brauc ar velosipēdiem.

Gan jāpaslavē, gan jāsarāj
Intervijas laikā ar “Kursas Laiku” centrā sāk ierasties pusaugu puikas un meitenes. Ar katru jaunā vadītāja sasveicinās, ja jaunieši nepasveicina pirmie, un sveicienam atbild katrs. “Cenšos ar katru sasveicināties un pajautāt, kā iet skolā, vai nevaru kā palīdzēt, un man tas pa īstam arī rūp. Jo dažreiz jau vajag tik maz, lai kādam novērstu sirsniņsāpes. Protams, reizēm jau ir situācijas, kad viņi cenšas ar mani fīrēties vai jokoties. Cenšos radīt kārtību, gluži jau visu ļaut nevar. Tagad ir slimošanas laiks – visiem lieku mazgāt rokas. Tas ir elementāri. Visi pēc kārtas viņi sēž pie datora un šķauda, klepo. Daudzi to ievēro, nākamreiz man nemaz nevajag teikt. Aizrādu, ja nāk ar čipsiem un kolām. Stāstu, cik daudz neveselīgu lietu tur iekšā. Vedu ābolus no dārza, kopā garšīgāk. Īpaši, ja kāds nomazgā un noliek uz galda. Tāpat esmu uzrājusies un parādījusi, ka varu būt arī dusmīga. Piemēram, ir dzerta tēja, bet netīrās krūzes atstātas kaut kur. Skaidroju, ka tā nevar. Varētu teikt, ka tās pāris stundas man te ir jābūt viņiem mammas vietā,” atklāsmēs dalās jauniešu vadītāja.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Nīcas jauniešu jaunā “mamma”

Kategorijas