Piešķirtas Nobela prēmijas

2016. gada 13. oktobris 07:00

Šodien tiks paziņots Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs, un ar to noslēgsies simboliskā Nobela prēmiju nedēļa. Nobela prēmijas miera veicināšanā un literatūrā ir sabiedrības visgaidītākie apbalvojumi. Pasniegtas balvas arī par sasniegumiem medicīnā, fizikā, ķīmijā un ekonomikā.

Miera prēmija – Santosam
Šogad pārsists 2014. gada rekords un uz Miera prēmiju kandidēja gandrīz par simtu vairāk nekā togad – 376. Balva par “apņēmīgajiem centieniem izbeigt valsts vairāk nekā 50 gadus ilgstošo pilsoņkaru” tika pasniegta Kolumbijas prezidentam Huanam Manuelam Santosam (Juan Manuel Santos). “Prezidents Santoss iniciēja sarunas, kuru kulminācija bija miera līgums starp Kolumbijas valdību un FARC kaujiniekiem, un nemitīgi mēģinājis virzīt uz priekšu miera procesu. Pastāv reālas briesmas, ka miera process apstāsies un pilsoņkarš atkal uzliesmos. Tāpēc ir vēl jo svarīgāk, lai puses, kuras vada prezidents Santoss un FARC partizānu līderis Rodrigo Londons (Rodrigo Londoño), turpinātu ievērot ugunspārtraukšanu,” teikts Norvēģijas Nobela komitejas paziņojumā. “Mēs esam ļoti, ļoti tuvu miera panākšanai. [..] Es saņemu šo balvu Kolumbijas tautas vārdā, kura ir tik daudz cietusi šajā karā,” sacīja H. Santoss.
Līdz ar prēmiju viņš saņēma naudas balvu astoņu miljonu kronu jeb 830 tūkstošu eiro apmērā. Naudu viņš ziedos pilsoņkara upuriem.
Pagājušajā gadā Nobela Miera prēmija tika piešķirta Tunisijas Nacionālā dialoga kvartetam par tā izšķirošo ieguldījumu plurālistiskas demokrātijas veidošanā pēc 2011. gada revolūcijas.

Medicīnas balva – japānim
Prēmiju medicīnā saņēmis japāņu zinātnieks Jošinori Ohsumi (Yoshinori Ōsumi) par autofāgijas mehānismu atklājumiem, teikts Nobela komitejas paziņojumā.
Autofāgija ir process, kurā šūna noārda un atjauno tās bojātās struktūras. Šā procesa izjaukšana var izraisīt Pārkinsona slimību un diabētu. “Mutācijas autofāgijas gēnos var izraisīt slimību, un autofāgijas process ir iesaistīts vairākos gadījumos, ieskaitot vēzi un neiroloģiskās slimības.
Ohsumi atklājumi veda pie jaunas sapratnes līmeņa par to, kā šūna atjaunina savu sastāvu. Viņa atklājumi atvēra ceļu saprast autofāgijas fundamentālo nozīmi daudzos fizioloģiskos procesos, tādos kā adaptēšanās badam vai reakcija uz infekciju,” teikts paziņojumā.
J. Ohsumi Japānas raidorganizācijai NHK atzinās, ka ir “ārkārtīgi pagodināts” par prēmiju. “Atbilstoši saviem uzskatiem es gribēju veikt pētījumu, ko citi nevēlējās. Tolaik šī joma nepiesaistīja daudz uzmanības, taču pēdējā laikā tai tiek pievērsts daudz uzmanības,” teica J. Ohsumi. Kādam angliski rakstošam Tokijas izdevumam viņš atklāj, ka pētījumus šajā jomā veicis 27 gadu garumā un ir priecīgs, ka darbs ir novērtēts.
Viņš dzimis 1945. gadā un kopš 2009. gada ir profesors Tokijas Tehnoloģiju institūtā.

Fizikā cildina britus
Balvu fizikā uz pusēm dala zinātnieki, kuri visi dzimuši Lielbritānijā, bet strādā ASV. Viena puse piešķirta Deividam Dž. Tulesam (David J. Thouless), bet otra – Dankanam Haldeinam (Duncan Haldane) un Džonam Maiklam Kosterlicam (John Michael Kosterlitz) “par topoloģisko fāzes pāreju un vielas topoloģisko fāžu teorētiskiem atklājumiem”. “Šā gada laureāti atvēra durvis uz nezināmu pasauli, kur viela var pieņemt dīvainus stāvokļus. Viņi izmantojuši sarežģītas matemātiskās metodes, lai pētītu vielas neparastos stāvokļus vai fāzes, tādus kā supervadītājus, superšķidrumus vai plānas magnētiskās plēves. Pēc viņu pirmatklājēju darba tagad tiek meklētas vielas jaunas un eksotiskas fāzes,” teikts komitejas paziņojumā. Zinātnieki vienkāršā valodā skaidro, ka pētījumu būtību var salīdzināt ar virtuļiem un kafijas tasīti – tiek meklētas metodes, kā šīm abām lietām piešķirt identiskas formas.

Ķīmiķi pēta “mašīnas”
Balva ķīmijā piešķirta Žanam Pjēram Sovāžam (Jean-Pierre Sauvage), Freizeram Stodartam (Fraser Stoddart) un Bernardam Feringam (Bernard Feringa) “par molekulāro mašīnu projektēšanu un sintēzi”. “Laureāti ķīmijā ir miniaturizējuši mašīnas un pacēluši ķīmiju jaunā dimensijā,” teikts Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas paziņojumā, norādot, ka jauno “mašīnu” izmēri ir tūkstošreiz mazāki nekā mata šķērsgriezums. Francijā, ASV un Nīderlandē strādājošie zinātnieki “ir attīstījuši molekulas ar kontrolējamu kustību, kas pēc enerģijas pievades var pildīt uzdevumus [..]. Molekulārās mašīnas visticamāk varēs izmantot tādu lietu radīšanā kā jauni materiāli, sensori un enerģijas uzkrāšanas sistēmas”, norādījusi akadēmija.

Modina dēlu
Nobela prēmija ekonomikā piešķirta britu izcelsmes ASV zinātniekam, Hārvarda universitātes profesoram Oliveram Hārtam (Oliver Hart) un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta profesoram Bengtam Holmstremam (Bengt Holmström) no Somijas par viņu ieguldījumu kontraktu teorijas attīstībā. Viņi izstrādājuši kontraktu teoriju – “sistēmu, lai analizētu dažādas problēmas kontraktu izstrādē, tostarp uz veiktspēju balstītu atalgojumu augstākā līmeņa vadītājiem, atskaitījumus un līdzmaksājumus apdrošināšanā un valsts sektora darbību privatizāciju”. “Radītie jaunie teorētiskie rīki ir noderīgi, lai saprastu reālās dzīves kontraktus un institūcijas, kā arī iespējamās problēmas kontraktu izstrādē,” vēsta akadēmija.
O. Hārts medijiem atzinās, ka zvanu par piešķirto balvu saņēmis četros naktī, taču bijis tik saviļņots, ka, par spīti agrajai stundai, modinājis dēlu, lai dalītos savās emocijās.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Piešķirtas Nobela prēmijas

Kategorijas