Kuras valodas jāzina mūsdienīgam latvietim?

“Mūsdienu jaunietim būtu jāzina daudzas valodas,” uzskata Priekules vidusskolas direktore Irina Tiesnese. Valodu zināšanas vienmēr bijusi spilgta inteliģences iezīme. Taču kuras valodas vajag zināt un kuras interesē cilvēkus? To “Kursas Laiks” centās noskaidrot.
Dzimto pārzina arvien sliktāk
Katram no mums dzimtā valoda ir vissvarīgākā valoda, un tās apgūšanai dzīves pirmajos gados ir ļoti liela nozīme, jo tas ir veids, kā izteikt savas domas, formulēt vajadzības un lūgt nepieciešamo. Tikai savā dzimtajā valodā mēs varam izteikties tik skaidri un domāt bez piespiešanās. Ne velti maziem bērniem liek mācīties dzejoļus un mīklas, lai tādā veidā bagātinātu viņu vārdu krājumu un zināšanas, kas palīdzēs izteikties. Taču arī vēlāk, pieauguša cilvēka dzīvē, pārtraukt mācīties savu dzimto valodu nav vēlams, jo valoda ir dzīva un, laikam ejot, mainās un pilnveidojas. Ja cilvēks vēlas būt zinošs, tad arī valodu jāturpina mācīties.
Priekules vidusskolas direktore Irina Tiesnese uzsver: “Mūsdienu cilvēkam jāzina sava dzimtā mātes valoda. Tā ir pati svarīgākā, un tikai pēc tam mums jākomunicē ar tiem, kuri ir līdzās un runā citās valodās.” Diemžēl vairāki Latvijas pedagogi un valodu speciālisti baiļojas, ka jaunā paaudze savu dzimto valodu pārzina arvien sliktāk. Iespējams, ka tas notiek jauno tehnoloģiju laikmeta iespaidā, kurā sazināšanās ar valodas palīdzību kļūst otršķirīga. Vai arī tas ir tādēļ, ka jaunieši pārāk ātri un intensīvi tiecas apgūt svešvalodas, lai sazinātos ar citu tautu pārstāvjiem, jo mūsdienu pasaule ir kļuvusi internacionāla un robežu vairs praktiski nav.
Latvietim jāprot vismaz trīs
Pasaules robežas vairs nav tik kategoriskas, un cilvēki ceļo, pārceļas, mācās un strādā citās valstīs, līdz ar to viņiem nepieciešamas arī valodas zināšanas. Statistikas dati liecina, ka aptuveni viens miljards cilvēku visā pasaulē var sazināties angļu valodā. Angļu valodu ieteic apgūt cilvēkiem, kuri vēlas ceļot. Tam piekrīt arī Priekules kultūras nama direktore Rigonda Džeriņa: “Ir jāskatās tālāk par Latvijas robežām, un kaut vai tepat Lietuvā sazināšanās notiek angļu valodā, nevis krieviski. Manas paaudzes cilvēki vairāk izmanto krievu valodu, bet jaunieši – angļu. Arī mani bērni vieglāk pavelkas uz angļu valodu.”
Gramzdas pagasta pārvaldes vadītājs Dzintars Kudums uzskata, ka latvietim mūsdienās būtu jāpārzina vismaz trīs valodas, vēl labāk – četras. “Manuprāt, jāzina vismaz trīs valodas: latviešu, angļu un krievu. Būtu ļoti labi, ja mēs arī to lietuviešu valodu zinātu, jo mūsu valsts ļoti daudz sadarbojas ar Lietuvas iedzīvotājiem, tāpēc tā būtu ceturtā valoda, kas jāpārvalda,” uzskata pagasta pārvaldnieks.
Zināt kaimiņu valodu nāktu tikai par labu, gan vienkārši viesojoties tur, gan dibinot darījuma attiecības. Protams, liela nozīme ir arī tam, kādi tūristi viesojas mūsu valstī. Par to savs viedoklis ir pārdevējai Lienei Maņukai, kuras veikalā bieži viesi esot vācieši: “Jāzina arī vācu valoda, jo pie mums brauc daudz vācu tūristu un veikalā noderētu šī valoda, lai varētu sazināties ar pircēju. Nedaudz arī pati protu vācu valodu, vēl no skolas laikiem atceros.”
Jauniešiem nepatīk krievu valoda
I. Tiesnese uzsver, ka jauniešiem nevajadzētu noliegt arī krievu valodu: “Nekā gadījumā nevajag noliegt krievu valodu, bet gan turpināt to apgūt un izmantot. Es gan neuzskatu, ka ir normāli, ka nevar atrast darbu, ja nav krievu valodas zināšanu, jo tam būtu jābūt kā papildu bonusam, nevis prasībai. Tomēr ir ļoti labi, ja pārzina pēc iespējas vairāk valodu.”
Viņa kā skolas direktore ikdienā redz, kāda ir attieksme pret valodām un arī pret krievu valodu skolā ir īpaša izturēšanās: “Bērniem skolā ir nepatika pret krievu valodu. Viena no problēmām, kāpēc tā ir, ir tā, ka viņi pārāk ātri apgūst angļu valodu un pēc tam ir grūtības izrunāt krievu vārdus. Jaunieši arī kautrējas no svešvalodām, bet tas ir normāli.”
Krievu valodas nozīmei mūsu valstī piekrīt arī Dz. Kudums: “Krievu valoda ir jāzina, jo, piemēram, ir tādas valstis kā Ukraina, Slovākija, Baltkrievija, kur šī valoda ir populāra, un ar šīs zemes pārstāvjiem būtu vieglāk komunicēt krievu valodā. Ņemot vērā, ka esmu padomju laiku produkts, tad ar angļu valodu man ir pagrūtāk, bet latviešu un krievu valoda man ir ļoti labā līmenī, nedaudz protu arī lietuviešu valodu. Šobrīd ir tik daudz citu darbu, tāpēc nav laika, lai apgūtu kaut ko jaunu, bet vērtīgi tas noteikti būtu,” spriež Dz. Kudums.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām