Ārpus stundām apgūtais dod pamatu lepoties

Krotes Kronvalda Ata pamatskolas skolēniem tiek piedāvāts darboties jaunsargu kustībā, mazpulkos, folkloras kopā, dažādos sporta pulciņos, kā arī veidot savus mācību uzņēmumus. Katrā no šīm nodarbēm krotenieki darbojas ar panākumiem un sagādā lepnumu skolotājiem, skolai un pagastam.
Īpaši izceļas jaunsargu kustība
Skolas direktora vietniece izglītības jomā, kā arī fizikas, matemātikas un ķīmijas skolotāja Dzidra Šterna ar lepnumu “Kursas Laikam” atrāda nupat skolēnu izcīnīto Tebras kausu, ko jaunieši ieguvuši par izcīnīto 1. vietu jaunsargu sacensībās. “Mums šogad ir atsākusies jaunsargu kustība un ir jauns instruktors. Bērni piedalījās Tebras kausa izcīņā un ieguva pirmo vietu. Tur bija gan no Kuldīgas novada, gan no Priekules novada, gan Aizputes novada un citiem novadiem – apmēram piecpadsmit komandas. Un uzvarēja mūsu četrinieks – trīs astotās klases zēni un viena devītās klases meitene,” lepojas Dz. Šterna.
Krotes skolu šajās sacensībās pārstāvēja divas komandas un pēc dalības “Tebras kausā” abas devās jaunsargiem īpaši paredzētā ekskursijā “Izzini Latvijas vēsturi!”. “Līgatnes bunkurs, “Pikšas”, Ložmetējkalns,” iepazītos objektus uzskaita Dz. Šterna. Viņa atzīst, ka šobrīd tieši darbošanās jaunsargu kustībā ir piesaistījusi lielāko interesi skolēnu vidū. To vēl vairāk pastiprināja fakts par izcīnīto pirmo vietu, jo, kā atzīst skolotāja, visiem četriem komandas dalībniekiem ar jaunsargiem līdz šim nav bijusi nekāda saistība – tas prieku un lepnumu par iegūto 1. vietu padara vēl lielāku.
Priekules novada jauniešus jaunsargu kustībā apmāca instruktors Spodris Cīrulis, kuram gan pagaidām ar kroteniekiem sanācis strādāt maz – kustība skolā atsākusies vien septembra beigās.
Ekskursijas raisa interesi
Šobrīd, kā jau daudzās skolās, arī Krotē sākušās rudens ekskursijas. Skolēni brauc uz Tērveti, dodas aplūkot rudenīgas ainavas, mazpulki brauks uz skati. Lai arī ierasts ikrudens pasākums, tas ir ārkārtīgi nozīmīgs, jo tieši ekskursijās skolēni smeļas iedvesmu, iegūst interesi un motivāciju jaunā apguvei gan stundās, gan ārpusstundu nodarbībās.
Krotē ir aktīva arī folkloras kopa, par kuru “Kursas Laikā” jau rakstīts. “Šobrīd apgriezienus uzņem skolēnu mācību uzņēmumi,” saka Dz. Šterna. Darbu pilnas rokas ne tikai skolēniem, domājot un darot, bet arī skolotājiem, sniedzot padomus.
Tiek pie papīra
Krotes pamatskola aktīvi piedalās akcijā “Tīrai Latvijai”, kuras laikā tiek vākta makulatūra un izlietotās baterijas. “Tā var tikt pie papīra, bet jāsavāc vesela tonna. Šogad konkursā ir arī naudas balvas. Ceru, ka būs lielāks stimuls vākt. Iepriekš apjomi mums nav bijuši lieli. Iedeva vienu papīra paku, un tas arī viss,” par iepriekšējo gadu pieredzi un motivāciju piedalīties šādos pasākumos stāsta skolotāja.
Taujāta, vai bērni aktīvi piedalās šādā akcijā, domājot gan par tīrāku vidi, gan par materiālu pienesumu skolas labā, Dz. Šterna smejas: “Viņi regulāri aizmirst. Mēs atgādinām!”
Liels atbalsts – zviedru labdari
Pret makulatūru saņemtā papīra nav daudz, un tā ir tikai viena no skolai vajadzīgajām lietām, tādēļ Krotē slavē zviedru labdarus, kuri gādā skolai nepieciešamās lietas, lai skolēni un skolotāji varētu pilnvērtīgi strādāt. “Viņi atbrauc reti, bet tad atved gan mēbeles, gan dažādus materiālus, kas skolai nepieciešami. Arī bērnudārzam daudz rotaļlietu tieši no viņiem. Tie ir cilvēki, kuri aizgājuši pensijā un nodarbojas ar labdarību. No viņiem mums ir baltās tāfeles, un bērni nestrādā ar krītu,” pastāsta Dz. Šterna.
Ar labdaru palīdzību tiek sagādāti arī materiāli meiteņu mājturības stundām – audumi, dzijas, šujmašīnas un viss cits nepieciešamais. Šobrīd zviedru draugi viesos pat nebraucot, vienkārši atsūtot nepieciešamo. Lielākā daļa klašu aprīkotas ar zviedru mēbelēm. “Mums dabaszinību kabinetam arī tagad ir pasūtītas mēbeles – firma pazuda, un viss. Es ticu, ka tās zviedru mēbeles ir daudz izturīgākas,” sadarbības projekta plusus min Dz. Šterna.
Solīto algas pielikumu nesagaida
Dz. Šterna, vaicāta par šobrīd tik aktuālo pedagogu atalgojuma jautājumu, atzīst, ka daudzi pirmo algu saņēmuši mazāku, arī pati ir finansiāli zaudētāja. Lai gan “lielais troksnis un medijos saceltā ažiotāža” par pedagogu atalgojumu nekādas reālas pozitīvas izmaiņas nav nesusi, skolotāja sūroties negrasās. Strādās ar iepriekšējo atdevi. “Vienmēr būs kāds neapmierināts. Mūsu skolā lielas šūmēšanās nav.”
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām