Ārzemēs sapelnīto iegulda dravā

2016. gada 20. oktobris 07:00

2948

Ārzemēs sapelnīto naudu Ainars Mednis licis par pamatkapitālu savas saimniecības izveidei. Biškopība iepazīta jau bērnībā.

“Mani vecāki arī bija biškopji,” atklāj Kalētu pagasta jaunais biškopis Ainars Mednis. Viņi kopuši kolhoza vairāku simtu stropu lielo saimi. Ainars bērnībā un agrā jaunībā viņiem palīdzējis, iemācījies ar lidonēm apieties. Tad šajā nodarbē paņemta pauze, jo aizbraucis strādāt uz ārzemēm, kur pabijis astoņus gadus. “Pirmie gadi ir forši, bet, kad paliek ilgāk, tad jāizšķiras – vai nu brauc mājās, vai meklē ko citu.” Izdevies piepildīt mērķi – uzkrāt līdzekļus.

Iesaistās projektā
Pirms četriem gadiem Ainars atgriezies, un bija jāizšķiras, ko darīt tālāk. Ar vispārējo vidējo izglītību nav bijusi liela izvēle, kur strādāt, un algotu darbu nav gribējies. Labāk uzsākt pašam to, ko prot. Ainars atklāj, ka vēl labāk būtu gribējis apsaimniekot cūku vai govju fermu, bet, zinot situāciju, sapratis, ka nav jēgas sākt. Pie bitēm ir daudz brīvāk, viņš novērtē priekšrocību.
Patstāvīgu saimniekošanu sācis no nulles. Īpašumā iegādāti Kalētu pagasta “Stūrīši”, kas atrodas vien kilometra attālumā no Lietuvas robežas – Upesmuižā. Pats sev saimnieks, Ainars novērtē priekšrocību.
Iesācis ar 30 saimēm, bet pašlaik jaunā bitenieka dravā to ir 135. Viņš neslēpj, ka straujo attīstību panācis, ieliekot tajā sapelnīto naudu. “Lai no bitēm vien paplašinātos, būtu vajadzīgi gadi desmit.”
Trešo gadu par bišu saimēm var saņemt subsīdijas. Ainars piedalās arī projektā iesācējiem “Biškopības nozares attīstība”, par tajā piešķirtajiem līdzekļiem iegādājies stropus. Ainars atklāj, ka piedomā par ekonomiju, piemēram, nepērk jaunu mašīnu.
Stropi izvietoti sešās vietās mežos un laukos, trīs no tām – Gramzdas pagastā. Par to ar īpašniekiem neesot problēmu vienoties. Zemnieki novērtējot bišu devumu augu apputeksnēšanā un ražas paaugstināšanā. Ar lauku miglošanas iespējamo ietekmi problēmu nav bijis. Saimnieki ievērojot noteikumus, ja līdzās laukam ir stropi. Vācijā un Dānijā iecienīts rapša medus, bet tieši šīs kultūras miglošana nereti tiek vainota bišu bojāejā. Ainars skaidro: ja miglo vakarā, kad bites vairs nelido, iedarbīgā viela iesūcas un nākamajā dienā kaitīgu iespaidu nerada.
Daļa stropu atrodas pie mājas. Te vairāk esot vecie un nestandarta, ko pats uzlabo. Bitēm ir svarīgi atrasties zem kokiem, zina to kopējs un veco ābeļdārzu nenocērt, bet retina. Iestādītas arī jaunas ābelītes.
Vasku pārkausē
Bitēm apkārtnē darba netrūkst: pavasarī zied ābeļdārzi, pūpoli. Ainars spriež, ka citās valstīs medus ir vienveidīgāks, jo augu valsts nav tik daudzveidīga kā pie mums. Tas savukārt nosaka nākamo svarīgo faktoru – medus garšu. Nektāraugus kalētnieks neaudzē, jo tad būtu izdevumi par zemes nomu un tehniku.
Pavasarī kārēs ienāk arī rapša medus, pārējā laikā tas pārsvarā ir dažādziedu. Ainars piekrīt citu biškopju sacītajam, ka šis nav bijis labs gads. Iegāzis jūlijs, un nobremzējusies iepriekšējos gados vērotā augšupeja.
Bites jau guļ, oktobrī stropos vēl jāuzliek zāles pret ērcēm. “Stūrīšu” kādreizējā kūtiņa un šķūnītis, ko Ainars salabojis, kalpo kā inventāra noliktava un darbnīca. Nokasot rāmīšus no aplikumiem, te no rīta līdz vakaram pavadītas divas nedēļas. Tos salabot un nospriegot stieples var istabā, skatoties televizoru. Nokasīto veco vasku liek katlā un pārkausē, iegūstot sieram līdzīgas vaska ripas. Tālāk tās iemaina pret izgatavotām vaska plāksnēm.
“Interesanti ar šiem darboties,” Ainars saka par rāmju sagatavēm, kas jāsaliek kopā un jāsanaglo. Tagad rudenī tajos vēl jāievelk stieples un ar speciālu aparātu jānostiprina vaska plāksnes, lai pavasarī viss būtu pa ķērienam. Inventāra esot nedaudz par maz, un arī šajā jomā Ainars skatās kvalitāti. Ne vienmēr lētākais ir labākais.
Saimniecībai paliekot lielākai, viss laiks paiet pie bitēm un inventāra sagatavošanas. Ainars ir viens no retajiem biškopjiem jaunos gados, kam šī nozare ir vienīgā nodarbošanās. Viņam patīk sezonas darbs. Cenšas līdz novembrim tikt galā ar inventāru, lai daži ziemas mēneši būtu brīvi. Vasarā brīvdienas var paņemt lietus laikā. Ainars stāsta, ka kopā ar draudzeni un meitu dzīvo arī Liepājā.

Spiež uz ražību
Lietuvā biškopība ir spēcīgi attīstīta, bet ar tuvo kaimiņu Ainaram ciešākas sadarbības nav. Tā vērsta uz savu valsti. Medu viņš realizē mazumtirdzniecībā Liepājā un meklē iespējas pārdot vairumā. “Biškopju daudz, konkurence liela,” zina bitenieks. Viņš smejas, ka tagad konkurē arī ar tēvu, kuram 100 saimju. Tas gan neizslēdz sadarbību. Ainars vēro, kā strādā citi, lai saprastu, ko tālāk darīt pašam. Katram esot sava taisnība, un katrs paliek pie savas.
Ainars pievērš uzmanību kvalitātei. Ja strādā pavirši, nezina sīkas nianses, tā zūd.
Saimnieks sagatavo arī citus biškopības produktus. Realizāciju gaida izžāvētie ziedputekšņi, kas aizies eksportā. Iepriekš laba realizācijas iespēja bijusi Krievijā. Ziedputekšņu savākšanai viņš iegādājies speciālas kastītes. Jārēķinās gan, ka, atņemot izejvielu, bites saražos mazāk medus.
Bišu maize esot vēl vērtīgāks produkts nekā ziedputekšņi, taču ieguves procesā tās nav tik daudz. Biškopības produktu pārstrādei vēl tiks ierīkotas telpas atbilstoši Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām.
“Nekas uz reizi nenotiek, jāizglītojas,” Ainars atzīst, ka ar bērnībā iegūto praktisko pieredzi vien nepietiek. Ar pašreiz sasniegto vēl izdzīvot nevarot. “Eju ar mērķi izveidot lielāku saimniecību, lai cilvēki strādā manā labā un varu sevi ar pensiju nodrošināt. Līdz tam vēl daudz kas jāpilnveido, ar bitēm vien ir par maz.”
Viņš stāsta, ka nevis paplašināsies, bet pieliks spēkus ražībai. Saimju skaits pats par sevi neko nedod, un biškopja mērķis ir 230. Vairāk vienam padarīt esot par grūtu. Tuvākais mērķis ir iegādāties labas šķirnes bišu mātes, lai medus nesējas būtu ražīgākas. Tad jāsameklē tirgus ar labu cenu. Latvijā uzpircēju netrūkst, jautājums ir tikai par cenu.
Vasarā laiku prasa mājas apkārtnes kopšana, un Ainars sapratis, ka vēl kādai nodarbei, piemēram, mājlopiem, tā pietrūktu. Ja čaklas rokas, tad peļņā var pārvērst arī dārza labumus. Bagātā ķiršu raža salikta kompotā un pārdota pilsētniekiem. “Baigi jācīnās un jāštuko,” pieredzējis jaunais biškopis. Taču “plinti krūmos nevar mest, daudz šeit ir ieguldīts”.

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ārzemēs sapelnīto iegulda dravā

Kategorijas