Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Suņus un kaķus metam miskastē vai slēpjam kāpās

VENDIJA PIKŠE
Laikraksta arhīvs

2016. gada 27. oktobris 07:00

128
Suņus un kaķus metam miskastē vai slēpjam kāpās

Nesen saskāros ar situāciju, kad ilgi mīlētais un lolotais mājdzīvnieks aizgāja Viņsaulē. Mūsu minka pēc ilgas slimības bija novājējusi, nogurusi, un veterinārārsts vairs nespēja palīdzēt. Tajā brīdī kopā ar sirds sāpēm un dusmām uz sevi par to, ka ātrāk nepamanījām slimību, ieradās arī neziņa par to, ko darīt ar dzīvnieka mirstīgajām atliekām. Cilvēka nāves gadījumā standarta procedūra ir zināma, bet, kad nomirst dzīvnieks, standarta procedūras nav, jo visi dzīvnieku saimnieki paslepus atbrīvojas no mīluļiem. Kāpēc? Tāpēc, ka nav dzīvnieku kapu.
Mēs kopā ar kaķīti dzīvojam standarta pelēkajās bloku mājās, un sava zemes pleķa mums nav, līdz ar to nav, kur apglabāt dzīvnieku. Veterinārārsts pieklājīgi piedāvāja mirstīgās atliekas atstāt pie viņa, kā to izvēlas darīt daudzi cilvēki, kuriem nav savu zemes īpašumu. Kad apjautājos, kas ar šiem ķermeņiem notiks tālāk, izrādījās, ka tos kopā ar citiem atstātiem dzīvniekiem un ķermeņu atliekām sadedzinās kādā krematorijā, ar kuru noslēgts sadarbības līgums. Šis variants nekavējoties tika izsvītrots, jo uzskatījām, ka mīlulis, kas ar mums dzīvojis gandrīz 16 gadus, ir pelnījis personiskāku attieksmi no saviem saimniekiem.
Vēlējāmies kaķi apglabāt zemē un meklējām kapsētu vai kādu noteiktu teritoriju, kur to izdarīt. Izrādās, ka Liepājas apkārtnē nav nevienas vietas, kur oficiāli varētu apbedīt savu mīluli. Nav ne specializētās dzīvnieku kapsētas, ne kāds pleķītis parastajos kapos. Radās jautājums: kur tad cilvēks parastais liek savus mājdzīvniekus? Izmet atkritumos? Norok tuvākajā zemes laukumā pie mājas? Domāju, ka tikai retais var atļauties kaķi vai suni vest līdz valsts oficiālajai dzīvnieku kapsētai, kas atrodas pie Rīgas, jo kulties no Liepājas vai Daugavpils līdz galvaspilsētai tomēr nemaksā lēti.
Būsim reāli – ar dzīvnieku apbedīšanas ceremonijām aizrauties nevajag, jo mums apkārt ir pietiekoši daudz problēmu, kas pēc svarīguma skalas ierindojas augšgalā. Pieminekļi dzīvniekiem nav vajadzīgi, zārkus neviens netaisīs, un mācītājs izvadīšanā būtu murgs. Cik nav redzēts, ka sāpju pārņemtie saimnieki saviem mīluļiem liek marmora kapakmeņus, žogus un citus kapu atribūtus. Manuprāt, tas ir lieki. Dzīvnieks, protams, ir bijis mīļš un svarīgs, bet veidot pārspīlēti greznu kapu ir nevajadzīgi. Tomēr ar cieņu kādā klusā vietā apbedīt savu uzticīgo draugu būtu tikai normāli. Vēl jo vairāk – nesaprotu, kā ģimenes ar bērniem tiek galā ar šo problēmu. Vai bērnam, kam nomiris suns, var pateikt, ka viņa ķermeni nav, kur likt, tāpēc aizvedīsim to uz izgāztuvi? Noteikti nē, bet citas iespējas nav, jo aprakt nav, kur.
Būtu patīkami, ka varētu izveidot kapuvietas kādā pilsētas pierobežas mežā, kur, ja ģimene vēlas, var apciemot savu draugu, ja ne, tad vienkārši apbedīt. Vai mums trūkst vietas, kur izveidot dzīvnieku kapsētu? Domāju, ka ne. Pašvaldība jau daudzus gadus sola risināt šo problēmu, bet nekas nemainās. Šo gadu laikā cilvēki izveidojuši neoficiālu dzīvnieku kapsētu pludmales kāpās pie Liepājas robežas, kur katrs apglabā zvērus, kā vēlas. Vai pašvaldība nevar šo jau iemīto taciņu padarīt legālu un ļaut dzīvnieku mīļiem tajā oficiāli guldīt savus mājdzīvniekus? Lai beigtos cilvēku neziņa un apjukums, kad jāatvadās no četrkājainajiem draugiem.

Kategorijas

Kategorijas