Kas festivāliem vēderā?

2016. gada 27. oktobris 07:00

240

Gaidot “Zemliku” Durbē, “Kursas Laiks” aptaujāja vairāku festivālu organizatorus – kas šobrīd notiek, kur pazuda metāla fests un vai pludmales ballīte būs vēl skaļāka?

Mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivāls “Zemlika” piektdien un sestdien Durbē notiks sesto reizi. Tas pulcēs māksliniekus no ASV, Jaunzēlandes, Itālijas, Šveices, Lielbritānijas, Somijas un citām valstīm. Tradicionāli programmā būs arī kino seansi, izstādes, teātris, tirgus, lekcija un vietējo izejvielu ēdamzāle. Par visu domāts tā, lai būtu optimāls nedēļas nogales piepildījums, stāsta viens no organizatoriem Miks Magone. Viņš norāda, ka “Zemlika” bija loģisks turpinājums atsevišķi rīkotiem koncertiem Rīgā, Liepājā un Cēsīs. Gribējies ko lielāku uzrīkot savās mājās. Šogad festivāla teritorijas izvietojumā jaunums būs “Noliktava”. Tajā būs skatāma Kaspara Podnieka izstāde “Aploks”, bet no desmitiem vakarā darbosies bārs, būs dejas. Tajā bez maksas varēs ienākt jebkurš vietējais.
Ideju nošpiko Eiropā
Vairs nav jādomā par tehniskām lietām, jālauza galva par telpu iekārtojumu, gaismām un skaņu, stāsta Miks, norādot, kas organizēšanā ir kļuvis vieglāk, salīdzinot ar “Zemlikas” pirmsākumiem. Tomēr jārēķinās ar negaidītiem momentiem, no kā festivāls pagaidām ir veiksmīgi izvairījies. Pirms pāris gadiem tik bijis gadījums, kad kavējies avioreiss un mākslinieks paredzētajā dienā neatlidoja. Tas ieradās festivāla otrajā rītā, uzstāšanās tika pārcelta.
M. Magonem festivālu palīdz organizēt Mārtiņš Kuzmins un Anna Zagorska. Festivāla laikā atbalsta padsmit cilvēku liels brīvprātīgo pulks. Viņi palīdz iekārtot un novākt festivāla teritoriju, sagaida un nogādā mūziķus no Rīgas uz Durbi, festivāla laikā uz naktsmītni (mākslinieki nakšņos Liepājas viesnīcā “Līva”), veic citus pienākumus.
Izvēlētais norises laiks – pēdējā oktobra nedēļa un tās nogale – sakrīt ar laiku, ko vietām uzskata par veļu laika jeb zemlikas beigām. M. Magone norāda, ka festivāla norise oktobrī izvēlēta, jo viņam simpatizēja līdzīgi iekštelpu pasākumi rudenī citviet Eiropā. “Tas nav nekas oriģināls, lai gan festivāli vairāk asociējas ar vasaru un nakšņošanu teltīs. Tobrīd nekas tāds Latvijā vēl nebija, arī joprojām ārpus Rīgas nav,” novērojis organizators.
Pēc festivāla noslēguma pāris nedēļas ir atelpa, tad tiek domāts par nākamo gadu, lai gan jau tagad tiek uzrunāti mūziķi 2017. gadam. Festivāls dzīvo no gada uz gadu. Viss atkarīgs no tā, kāds būs finansējums. “Zemlikas” budžeta pamatu veido Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirtais finansējums. Atbalsta Durbes novada dome, vēstniecības. Visus sešus gadus atbalsts ir no Šveices Mākslas padomes, tāpēc katru gadu šī valsts ir pārstāvēta “Zemlikā”. Pēdējos divus gadus atbalsts ir no ASV vēstniecības. Savulaik atbalstījis Gētes institūts, ieinteresēti bija norvēģi.

Negaida izklaides tīkotājus
M. Magone rēķina, ka sešu gadu griezumā tikuši pa nullēm, bet pirmie trīs gadi gan aizgāja mīnusos, kad zaudējumi tika segti no savas kabatas. Tagad festivālam ir lielāks atbalsts, kas palīdz atsperties. Gaidot “Zemliku”, tiek rīkoti trīs atsevišķi pasākumi, pārstāvot festivāla žanrus.
“Zemlikas” vārds ir izskanējis ārpus Latvijas robežām, tāpēc ar katru nākamo gadu māksliniekus ir aizvien vieglāk uzaicināt. Viņi par festivālu zina, tas atvieglo darbu. “Esam pierādījuši, ka lauki nav sliktāki par Berlīni vai Londonu. Lielākajai daļai tālo zemju mūziķu uzstāšanās “Zemlikā” ir daļa no Eiropas tūres. Matanai Robertsai ir trīs izpārdoti koncerti Londonā. Viņa piektdien ierodas Rīgā, bet jau sestdien būs Berlīnē,” stāsta M. Magone.
Uz Durbi tiek aicināti tie, kas organizatoram un viņa domubiedriem liekas redzēšanas un dzirdēšanas vērti. “Lielākais izaicinājums, lai festivāla kopumā būtu harmonija. Lai no pirmā koncerta baznīcā nodzīvotu uz emocionāla viļņa līdz pēdējam koncertam kultūras namā,” stāsta M. Magone.
Festivāla publika – tie, kuriem patīk izaicinājumi un kvalitatīvas lietas. Uz “Zemliku” nedodas vieglas izklaides tīkotāji. “Cilvēku loks nav kādam vienam slānim piederošs kā “Lielajā dzintarā” Kristīnes Opolais koncertā. Biļetes cena nav tāda, kas izfiltrētu noteiktu sabiedrības daļu,” uzskata organizators. Festivālu apmeklē aptuveni 400 cilvēku.

Lielos vārdus izpauž vispirms
Drīzumā ar jaunumiem par 2017. gada festivālu nāks klajā “LMT Summer Sound”, kas Liepājas pludmalē notiek kopš 2011. gada un pulcē vairāk nekā 20 tūkstošus apmeklētāju. Tas šobrīd ir otrais lielākais festivāls Latvijā aiz “Positivus” un lielākais pludmales festivāls Baltijā.
Festivāla direktore Linda Zajarska norāda, ka pilnā sparā rit darbs pie nākamā gada festivāla. Šovasar festivāla apmeklētāji varēja baudīt lieliskus laikapstākļus. Attaisnojusies festivāla pārcelšana par trim nedēļām uz priekšu. Pēc 2015. gada nelabvēlīgajiem laikapstākļiem organizatori izvērtēja pēdējos desmit gadus, kāds laiks bijis jūlijā un augustā. Nebija liels pārsteigums, kad atklājās, ka vētru, vēja un zemākas gaisa temperatūras iespējamība bija lielāka jūlija sākumā, bet vismazāk iespējama mēneša beigās un augusta sākumā. Oficiāli nākamā gada datums vēl nav zināms, bet festivāls plāno pieturēties pie jūlija nogales.
Ņemot vērā atsauksmes, šogad apmeklētājiem patika festivāla programma, teritorijas iekārtojums un festivāla noformējums. “Ne vienmēr var izpatikt pilnīgi visiem. Vērojam, kas notiek, kad tiek izziņoti festivāla mākslinieki. Tas ir brīdis, kad jūtam, vai esam iepriecinājuši. Šogad bijām. Darījām savādāk – lielie vārdi bija zināmi jau datuma izziņošanā. Cilvēki plāno savu vasaru, iespēju ir daudz, tāpēc ar savu apmeklētāju ir jādraudzējas jau agri,” stāsta L. Zajarska. Viņa norāda: lai gan laikus ir iespēja nopirkt biļetes par zemākām cenām, tās visvairāk tiek pirktas īsi pirms un festivāla nedēļā. “Katru gadu mēģinām piedāvāt kuplā skaitā Latvijas un Baltijas māksliniekus un dažus skaļākus ārzemju vārdus.
“LMT Summer Sound” rīkotāji kā vienu no saviem nākotnes uzdevumiem uzskata kaimiņvalsts Lietuvas klausītāju piesaisti. Jādibina ciešāka saikne ar Liepājas uzņēmējiem. Runājot par ārzemju mākslinieku piesaisti, to izdarīt ir arvien grūtāk. Festivālu Eiropā ir daudz – ir nemitīga cīņa par mūziķiem. “Lielie mākslinieki ir budžeta jautājums. Vēl jāskatās, vai mākslinieks tobrīd koncertē, ir Eiropā. Lepojamies, ka mūsu mākslinieki bija arī citu Eiropas festivālu sarakstos. Mums nav vēlmes tiekties uz ļoti skaļiem vārdiem, jo tas ievērojami sadārdzinātu biļetes cenu,” skaidro L. Zajarska. Festivāla biļete šogad maksāja no 25 līdz 40 eiro.
Jau otro gadu festivāla birojs atrodas festivāla pilsētā – Liepājas POP/ROK skolas otrajā stāvā. Ikviens ir gaidīts festivāla birojā ar ierosinājumiem. Festivāls izvirzīts starptautiskai Eiropas populārās mūzikas festivālu balvai “European Festival Awards” kā labākais vidēja lieluma festivāls. Apmeklētāji var atbalstīt festivālu, līdz 31. oktobrim piedaloties publiskā balsošanā http://eu.festivalawards.com/vote-now/.

Pašrocīgi nespētu eksistēt
Liepājā klausītājiem ir izvēle – notiek Starptautiskais Zvaigžņu festivāls un “Liepājas vasara”, bet nevalstiskā un nekomerciālā organizācija “VIA Cultura” piedāvā Ērģeļmūzikas festivālu un “VIA Baltica”. Organizācijas vadītāja Dace Bluķe stāsta, ka liels prieks ir par pieaugošo apmeklētāju skaitu – no aptuveni 2740 pērn līdz 4200 šogad. Apmeklētāju skaits audzis, jo festivāls piedāvāja vairāk pasākumu. Liepājā un Kuldīgā kopumā bija divas izstādes, astoņi koncerti un kino seanss. Lielākais pieplūdums bija noslēgumā Liepājas pludmalē Uguns naktī.
Festivāla rīkotāji sūta relīzes gan lietuviešiem, gan igauņiem. Liela publicitāte ir Lietuvā. “Neesam paši spējīgi eksistēt. Esam cieši saistīti ar valsts un pašvaldības dotācijām. No iegūtā finansējuma varam taisīt lielāku un mazāku atvēzienu. Mēs jau plānojam nākamo gadu, ko sniegsim Valsts kultūrkapitāla fondā uz lielajiem projektiem,” stāsta D. Bluķe.
Festivāls notika ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Liepājas Kultūras pārvaldes un Kuldīgas novada pašvaldības atbalstu. Kopējās izmaksas bija 30 tūkstoši eiro, no kuriem 49 procenti ir dažāda veida valsts finansējums, Liepājas Kultūras pārvaldes – 23 procenti un Kuldīgas novada domes – septiņi procenti, desmit procentus veidoja ieņēmumi no pārdotajām biļetēm, savukārt privātais atbalsts festivāla tapšanā bija 11 procenti.
Galvenā ideja, veidojot festivāla programmu, ir pulcēt mūziķus un māksliniekus no visām Baltijas valstīm. Festivāls seko līdzi arī pārējām kultūras aktivitātēm. Piemēram, šovasar “Prāta vētras” koncerta laikā izbrauca uz Kuldīgu. Liepāja par festivāla mājvietu izraudzīta, jo tur dzima ideja par “VIA Baltica”, bet kuldīdznieki atsaucās apkārtējām pašvaldībām piedāvātajai sadarbībai. Kuldīgas novada dome savā pilsētā sedz visus izdevumus, “VIA Cultura” atliek tikai noorganizēt. “Liepājā paši maksājām par telpu īri,” stāsta D. Bluķe. Viņa ir novērojusi, ka vienai daļai liekas, ja kas ir par brīvu – tātad mazvērtīgs. Rēķinot, vai nevajadzētu nelielu maksu ieviest arī Kuldīgā, saprasts, ka, drukājot biļetes un maksājot tirgotājiem, būs vēl jāpiemaksā, tāpēc palikuši pie bezmaksas koncertiem. Dārgākās biļetes uz festivālu maksā no 15 līdz 20 eiro. Novērots: ja ir pieejamas arī lētākas biļetes, apmeklētāji labprāt pērk dārgākās.
Šogad izskanēja 15. Starptautiskais Ērģeļmūzikas festivāls, kam ir sava auditorija. Šogad koncertus Svētās Trīsvienības katedrālē noklausījās daudz tūristu. Šogad vairāk nekā citus gadus pirka biļetes iepriekšpārdošanā, visvairāk Lietuvā. Ērģeļmūzikas cienītāji brauca gan no Šauļiem, gan Klaipēdas. Arī šis festivāls turas uz pašvaldības un valsts finansējumu. Vidējā cena uz koncertiem bija astoņi līdz desmit eiro.

Šogad – ar mazu plusu
Uzņēmējs Uldis Akselrods, kurš 2011. gadā Liepājā izveidoja festivālu “Summer Sound” un tajā joprojām atbild par tehniskajām lietām, tagad pamatā ir pievērsies “Saldus saulei”. Viņš atzīst, ka šobrīd festivālus sarīkot ir grūti. Izmaksas ir kā citviet Eiropā, bet biļešu cenas Latvijā nevar likt kosmiskas. “Bet darbojamies. Galvenais – cenšamies maksimāli kvalitāti nodrošināt, lai cilvēkiem būtu pozitīvs emociju lādiņš.”
U. Akselrods norāda, ka jau septembrī sākas puzles likšana nākamajai “Saldus saulei”. Viņaprāt, aizkulises nevienu neinteresēs, galvenais ir gala rezultāts. “Tās nav jāstāsta, lai nelaupītu foršās sajūtas gala rezultātā. Festivāla sarīkošana sastāv no tūkstošiem puzles gabaliņu. “
“Pērnais festivāls bija labs. Cilvēku bija daudz, visi bija priecīgi. No policijas saņēmām pārsteigumu. Pirmo reizi bija pasākums, kurā pilsētas vēsturē nenotika neviens incidents. Sagādājām cilvēkiem labu garastāvokli,” gandarīts ir uzņēmējs.
“Saldus saule” tradicionāli pulcē Latvijas roka leģendas, jo ir senākais roka festivāls Latvijā. “Jānotur raksturīgā atmosfēra un jāatrod, kas tobrīd tautai interesē. Lai būtu dažādība un nepazustu “Saldus saules” unikālā sajūta. Tajā pašā laikā veidojam tā, lai būtu par godu Ērikam Ķiģelim. To respektējam,” tā U. Akselrods.
Nākamgad “Saldus saulei” būs jubilejas gads, tāpēc ir doma atgriezties pie divu dienu formāta, jo pēdējā laikā festivāls notika vienu dienu. Apmeklētāju skaits pieaug un ir aptuveni 4000. “Tas nozīmē, ka ejam pareizajā virzienā. Pēdējais festivāls bija ar mazu plusu. Ja būtu lijis lietus, atnāktu simts cilvēku mazāk, dabūtu piemaksāt,” stāsta U. Akselrods. Runājot par “Summer Sound”, uzņēmējs atzīst, ka aizsākumā gribēja neiespējamo, bet dzīve visu nolika savā vietā. Viņam ir prieks, ka pārņēmēji turpina festivālu un priekš Latvijas tas ir kvalitatīvi noorganizēts.

Apslāpē metālistu entuziasmu
Ap šo laiku parasti jau ir zināms “Fontaine Rock Festival” nākamā gada datums. Šobrīd festivālam, ko rīko uzņēmējs un mūziķis Luijs Fonteins, nākamais gads vēl ir zem jautājuma zīmes, stāsta “Fontaine Palace” pārstāvis Jānis Enkūzens. Viņš atzīst, ka festivālam šis gads nebija veiksmīgs, nebija plānotais apmeklētāju skaits. “Vēl nav izlemts, vai būs, kāds būs vai kas būs vietā,” norāda J. Enkūzens. Festivāls šogad izskanēja 11. reizi. Tradicionāli tas pulcē grupas, kas gada laikā jau uzstājušās klubā.
2013. gadā cerīgi pie apvāršņa parādījās metālmūzikas festivāls “Bunker 13”, kas notika Karostā. 2014. gadā festivālu bija iecerēts rīkot koncertestrādē “Pūt, vējiņi!”. Galvenie hedlaineri bija plānoti Krievijas grupa “Fangorn”. Pēdējā mirklī organizatori nāca klajā ar šokējošu ziņu – festivāls tiek atcelts. Viens no festivāla organizatoriem Dmitrijs Gavrilovs stāsta, ka līdz 2013. gadam tika organizēts mazais “Bunkers” – slēgts pasākums. Tad tapa ideja par lielo festivālu. “Tas bija grūti. Paši vedām aparatūru, taisījām žogus. Visu pašu rokām darījām, divas diennaktis negulējām. Bijām trīs cilvēki. Palīdzēja draugi. Iztērējām 3500 latus, bet palikām 600 latus mīnusos,” atminas D. Gavrilovs. Viņš uzsver, ka galvenais bija dot iespēju uzstāties vietējām grupām, vēl bija viesi no Rīgas un Jelgavas. Apmeklējums bija normāls – 200 smagās mūzikas cienītāju.
2014. gadā, kad viss jau bija gatavs, pēkšņi tika atteikts atbalsts. Pēc atcelšanas puiši mēģināja rast atbalstu Liepājas Kultūras pārvaldē, bet bijusi sajūta, ka šāda veida festivālu neviens negrib ielaist pilsētā. “Mums pateica: Čaļi, saprotiet – mums ir rallijs, pianisms un “Summer Sound”. Mums pietiek,” atminas “bunkerists”. Tas apslāpējis entuziasmu. “Ja gribu ko darīt, man vajag septiņus tūkstošus, lai visu apmaksātu, bet man nav tāda alga, lai to izdarītu,” norāda D. Gavrilovs. Šogad viņš ar domubiedriem atkal rīkoja mazo “Bunkeru”, šoreiz biedrības “Radi. Vidi. Pats” paspārnē. Pilnīgi domu par metāla mūzikas festivālu Liepājā D. Gavrilovs nav atmetis. Viņš prāto, ka jāpagaida kādi pieci gadi un tad redzēs. Šobrīd Liepājā neviens vairs negribot spēlēt grupās. Savai blicei grūti ir atrast papildinājumu.
2009. gadā jūnijā Kalētos izskanēja festivāls “Rokenrola vasara”, ko organizēja vietējie Kalētu puiši. Toreiz viņi pauda, ka briest vēl vērienīgāka ideja, ja būs finansējums, tad taps brīvdabas pasākums. Diemžēl nākamo dzimšanas dienu vērienīgais pasākums nesagaidīja. “Kursas Laikam” neizdevās sazvanīt puišus, kas “Metallica” koncerta laikā izdomāja par pirmā šāda veida pasākuma sarīkošanu mūspusē.
Apsveicami, ka festivālu dzīvi novados tagad iedzīvina rokmūziķis Ainars Virga, Virgā rīkojot festivālu “VIRGAfest Virgā”.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kas festivāliem vēderā?

Kategorijas