Apriņķis nāk!

2016. gada 27. oktobris 07:00

283

Reforma reformas pēc, politisks gājiens – tā apriņķu izveidi vērtē novadu vadītāji. Visiem viens jautājums: “Kāds no tās labums?”

Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pašvaldībām piedāvā apvienoties 16 administratīvo teritoriju grupās jeb apriņķos. To ietvaros pašvaldības varēšot sadarboties vai turpināt brīvprātīgu apvienošanos.
Oficiāli neko par to nezinām, neviens ar mums par to nav runājis, vienbalsīgi atzīst uzrunātie novadu vadītāji.

Izzīž no pirksta
Pašvaldības ir ļoti atšķirīgas un daļa nespēj veikt tām noteiktās funkcijas, aģentūrai LETA norāda VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis. Arī ne visi tagadējie reģionālās attīstības centri atbilstot priekšstatiem par centru, kas “pavelk sev līdzi pārējo teritoriju”.
“Nezinu nevienu funkciju, ko mēs nevarētu izpildīt. Tas, ka nevaram apgūt līdzekļus, ir muļķības – projektos apgūstam pat vairāk nekā citi,” saka nelielā Durbes novada domes priekšsēdētājs Ojārs Petrēvics.
“Esmu ar mieru, ja var parādīt, ka mums tiešām kaut kas ir neekonomiski,” saka Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska. Priekules novads bijušā Liepājas rajona teritorijā saņem vismazāk no izlīdzināšanas fonda un tuvojas donora robežai. “Tracina tas, ka kāds izzīž no pirksta – vajag reformu. Cik ilgi muļļāja jau pirmo reformu!” izsaucas V. Jablonska.
Pašvaldību vadītājiem nav zināms mērķis, kāpēc šī reforma tiek veikta. “Es nebūšu “pret”, bet man vajag pierādījumus, ka būs labāk iedzīvotājiem. Vai kāds var nosaukt kaut vienu lietu, kas būs labāk? Ja Durbē likvidēs skolu un bērniem liks iet uz Grobiņu, viņi neko neiegūs,” spriež O. Petrēvics. Labums varētu būt vienīgi darbiniekiem, kuriem nelielā novadā nav pilnas slodzes – būvvaldei, bāriņtiesai, iepirkumu komisijai.

Vēlas lielāku ietekmi
Līdz šim sadarbība starp bijušā Liepājas rajona pašvaldībām ir veidojusies organiski, pēc iepriekšējās reformas novadu vadītāji vēl laiciņu regulāri nāca kopā, lai apspriestos un vienotos par kopīgi veicamo. No 2009. gada darbojas kopīgs civilās aizsardzības štābs. “Arī tagad esam ar kaimiņiem pārrunājuši, ko varētu darīt kopā,” stāsta O. Petrēvics. Durbe izmantoja Priekules bāriņtiesas pakalpojumus, kad pašai trūka darbinieku. Priekule un Vaiņode ir vienojušās par kopēju būvvaldi. Priekulei ir iestrādnes, piemēram, ar Liepājas Tūrisma biroju – tad iznāk lētāka bukletu drukāšana.
Vadītāju domas ir līdzīgas: jautājumos, kuros novadi redz nepieciešamību sadarboties, tas jau notiek, bet jaunā iecere vairāk izskatoties pēc centieniem apvienot pašvaldības. Sadarbības modelis tiek uztverts tikai kā starpposms ceļā uz lielāku novadu veidošanu.
Ja otrā līmeņa pārvalde ir demokrātiski vēlēta, tad viss kārtībā; ja iecelta – tad tā ir centralizācija, ko, iespējams, vēlas politiskās partijas, ir pārliecināts Nīcas novada domes vadītājs Agris Petermanis. “Partijas vēlas palielināt ietekmi, tāpēc cenšas Vēlēšanu likumu un Satversmi nedemokrātiskā veidā apiet.” A. Petermanis atgādina: pašlaik likums paredz, ka novados, kuros vēlētāju skaits pārsniedz piecus tūkstošus, kandidātu sarakstus iesniedz tikai politiskās partijas vai to apvienības. Mazākos novados to var arī vēlētāju apvienības. Negribot ķerties klāt “pa tiešo”, politiķi vēlēšanu procesu cenšoties ietekmēt citiem līdzekļiem.

Pulcē ap Liepāju
Pašlaik Latvijā ir 30 reģionālie attīstības centri – 21 novads un deviņas lielās pilsētas. Gandrīz puse no tiem neiegūs apriņķa centra statusu. Neoficiālie dati liecina, ka lielākais varētu būt Rīgas apriņķis ar 829 tūkstošiem iedzīvotāju, mazākais – Madonas apriņķis ar 35 tūkstošiem. Liepājas apriņķī ierēķināti 106 tūkstoši iedzīvotāju. Tam kaimiņos būs Ventspils un Saldus apriņķis, bet Kuldīgai apriņķa centra gods nav paredzēts. Konsultāciju ar pašvaldībām gaitā apriņķu skaits varot mainīties.
Iecerētais Liepājas apriņķis gan nav tas pats Liepājas rajons – no tā atdalīts Aizputes novads. “Ar mums neviens nav runājis,” stāsta domes priekšsēdētājs Aivars Šilis. Viņš to uzzinājis no TV “Panorāmas”. Aizputes novads esot ielikts vienā apriņķī ar Saldu, Kuldīgu, Brocēniem, kam centrs visticamāk būs Saldū. “Domāju, ka tā tas neaizies. Būs vēl pārrunas, un gribu dzirdēt argumentus, kas būs labāk,” pauž A. Šilis.
Ministrija iecerējusi līdz gada beigām pabeigt konsultācijas ar pašvaldībām par šo ieceri, bet līdz 2017. gada martam iesniegt grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, tajā nosakot sadarbības teritorijas.
“Diskusija vienmēr dod risinājumu,” spriež O. Petrēvics, bet domā, ka līdz Jaungadam to neizdosies rast. “Nepieņemami, ja tiktu veidots jauns pārvaldes aparāts.”
Līdzīgi uzskata arī kolēģi. “Iepriekšējā reforma gāja desmit gadus, šī ies tāpat,” teic Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols un sakās par šo lietu vairāk neko nezinām.
Medijos paustās tālāku novadu vadītāju domas ir līdzīgas: nav skaidrs, kā tādā veidā varētu nodrošināt visu pušu intereses, kā šādu “meganovadu” varētu administrēt un pārvaldīt, kurš būs naudasmaka turētājs. Apspriešanas vērta esot ideja par pašvaldības sadarbības teritoriju veidošanu, nevis mehānisku novadu apvienošanu.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Apriņķis nāk!

Kategorijas