Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

“Big 7” svin jubileju un meklē jaunas izklaides nišas

JĀNIS GOLDBERGS
Laikraksta arhīvs

2016. gada 27. oktobris 07:00

170
“Big 7” svin jubileju un meklē jaunas izklaides nišas

Krievvalodīgo izklaides krogs – klubs “Big 7” – Liepājā pagājušajā nedēļā ar vērienu atzīmēja savu četrpadsmito jubileju. Vakaru vadīja slaveni 1. Baltijas kanāla diktori, uzstājās publikai atbilstošas zvaigznes, tomēr klubam vienlaikus jādomā, kā veiksmīgi pastāvēt arī turpmāk, jo iedzīvotāju paliek mazāk, atzīst kluba īpašnieka meita un pasākumu rīkotāja Jevgēņija Rozga.

14 gados klājies dažādi
“Bija dažādi laiki. Bija brīži, kad klubā cilvēku bija stāvgrūdām. Šeit strādāja piecas dažādas zāles, bija daudz dažādu pasākumu. Tas bija tad, kad Liepājā dzīvoja vairāk cilvēku, bet arī tagad neklājas slikti. Esam pārkārtojušies, un pēc 2014. gada pārbūves daudz kas mainījies,” tā jaunā uzņēmēja.
Klubs strādā tikai piektdienās un sestdienās, un karstākais darbalaiks ir nakts stundās, kad cilvēki nāk izklaidēties. Tam jau izveidojies pastāvīgo klientu loks. “Priecē, ka uz klubu nāk tūristi, tas ir papildu pienesums,” atzīst J. Rozga.
Visās pārējās nedēļas dienās iestāde ir slēgta, tiesa, vasaras sezonā klubam ir filiāle pludmalē “Summer 7”, kas strādā katru dienu.

Apkopo statistiku
Klubā “Big 7”, ņemot vērā darbalaiku, vairumā strādā studenti un studentes, kuri brīvdienās piepelnās. Divās darbdienās nedēļā nav iespējams nopelnīt pamatīgu algu, bet tas esot labs stipendijas papildinājums. Šā iemesla dēļ vadība labi zina studentu nodomus un sapņus. “Mums ir daļa darbinieku, kuri atklāti pasaka, ka pēc studijām no Latvijas brauks prom – strādāt kaut kur ārzemēs. Dažiem pat ir zināma darba vieta,” stāsta darbu vadītāja.
Pašu darbinieki ir tikai atbilde uz jautājumu, kādēļ klientu paliek mazāk, par spīti tam, ka visi, kuri atnāk, klubu slavē. “Cilvēku kopējā daudzuma samazināšanos, domāju, izjūt visi bāri, kafejnīcas un apkalpojošajā sfērā strādājošie uzņēmumi. Arī mēs to izjūtam. Ir man statistika pa gadiem un pa mēnešiem, kur var labi redzēt, kā samazinās klientu skaits. Mēs to skaidrojam ar iedzīvotāju skaita sarukumu Liepājā,” tā J. Rozga.

Grūti laiki pilsētai, ne klubam
Jautāta, vai, skatoties no biznesa viedokļa, kluba pastāvēšana nav apdraudēta, vadītāja noliedzoši purina galvu. “Mēs pārveidojamies atbilstoši situācijai. Grūtu laiku mums nav, grūti laiki ir Liepājas pilsētai. Mēs, “Big 7”, esam Liepājas patrioti un te paliksim,” uzsver J. Rozga.
Iedzīvotāju skaita samazinājumu izjūtot daudzās sfērās, un klubs ir tā vieta, kur šīs izjūtas tiek apspriestas. “Liepājnieki, gan biznesā, gan strādājošie, to jūt un redz. Visiem ir jādomā, kā strādāt šādā situācijā,” piebilst uzņēmēja.
Līdz ar katra uzņēmuma slēgšanu vai darbinieku skaita samazināšanu klubā ir vai nu mazāk klientu, vai tiek tērēti mazāk līdzekļu izklaidei. Viens no lielākajiem kritumiem tieši naudas tērēšanas jomā bijusi “Metalurga” slēgšana, ko pilsēta izjūtot arī šobrīd.

Striptīzu vairs nepieprasa
Tieši saspringtā situācija tirgū liek klubam mainīties, piedāvāt citus pasākumus. “Mēs cenšamies attīstīties un domāt par tiem, kuri tomēr dzīvo Liepājā vai arī uz šejieni atbrauc,” saka J. Rozga. Klubam šobrīd ir trīs zāles. Jau divus gadus klubā “Big 7” vairs nav striptīza dejotāju. Šobrīd var teikt, ka striptīza Liepājā nav nevienā klubā. “Pieprasījums izzuda pats no sevis, un, ja nav pieprasījuma, nav arī piedāvājuma. Otrkārt, Liepājā nav profesionālu striptīzdejotāju un viņas vajadzēja aicināt no Rīgas. Tas maksāja dārgi,” piebilst pasākumu organizatore. Šobrīd zāle, kur kādreiz dejoja meitenes, kuras izģērbjas, ir krievu mūzikas zāle un apmeklētāju pietiekot.
Kluba otro stāvu plānots iznomāt pasākumiem, lielākām viesībām, jubilejām vai kāzām. Savukārt viena no pēdējām idejām ir organizēt vakarus cilvēkiem pēc 40, jo šajā vecuma grupā ir cita mūzikas gaume, cita uzvedība, bet vēlme dejot, iepazīties un dzīvot esot saglabājusies.
Stereotips – “krievu klubs”
Vēsturiski iegājies, ka uz “Big 7” iet krieviski runājošie. Šis stereotips vēl aizvien ir spēkā, bet J. Rozga uzskata, ka tā ar laiku kļūs pagātne. “Tas ir stereotips. Šobrīd krievu mūzika ir nodalīta atsevišķā zālē, pie mums nāk arī latvieši, un domāju, ka, mainot pakalpojumu klāstu, latviešu īpatsvars klientu vidū pieaugs. Jebkurā gadījumā no apkalpojošā personāla puses nav nekādas īpašas attieksmes atkarībā no klienta sarunu valodas. Apkalpojam abās valodās,” smiedamās saka J. Rozga.
Pēc pasākumu organizatores domām, viss sākas cilvēku galvās, kuri iedomājas, ka kāda vieta paredzēta tikai krieviem vai tikai latviešiem. Jāteic, esot kluba jubilejā, “Kursas Laiks” konstatēja, ka stereotips vēl aizvien strādā un kluba apmeklētāji vairumā gadījumu sarunājās krieviski. Īpaši uzrunājām kādu pāri – Jāni un Montu, kuri laikrakstam atzina, ka viņiem patīk tieši šāda atmosfēra, savukārt daudzi no viņu draugiem tieši krieviskās vides dēļ nenākot. “Šobrīd jau krievu mūzika ir atsevišķā zālē, un domāju, ka kompānijai atnākt uz klubu izklaidēties nav nekādu šķēršļu. Sēdi pie sava galdiņa, ej dejot, kurā zālē gribi! Patīk krievu pops, ej uz mazo zāli!” tā Jānis.
Kategorijas

Kategorijas