Vilina kāre pēc ekstrēmā

2016. gada 27. oktobris 07:00

373

Grobiņnieks Kristers Einass ir kļuvis par vienu no labākajiem mototriālistiem Latvijā. Viņam šoruden vēl priekšā federācijas gada noslēguma ballīte 5. novembrī Jelgavā, kur tiks godināts par aizvadītās sezonas sasniegumiem. 19 gadus vecajam “Grobiņas motokluba” braucējam šogad ir, ar ko lepoties – vicečempions Baltijā un Latvijā, goda pjedestāls Eiropas čempionāta posmā un, protams, galvenais – iegūtā ceļazīme uz Pasaules Nāciju kausa izcīņu Latvijas izlases sastāvā.

Gada notikums – Latvijas izlase
Kristeram otro gadu pēc kārtas izdevās iekļūt Latvijas izlasē. Tas ir viņa galvenais uzdevums katru gadu. Nav pārāk liela konkurence uz vietu izlasē, bet ir jācīnās, lai tajā tiktu. Šogad notikušās izmaiņas noteikumos, ka komandās var startēt tikai trīs sportisti, nevis četri kā iepriekšējos gados, palielināja cīņu. No iepriekšējā gada četrinieka šogad vienam braucējam bija jāpaliek ķērāja lomā.
Kristers par savu vietu valstsvienībā jutās drošs, sakot, ka cīnījies par otro, trešo vietu sastāvā. “Uz Franciju devos labā sportiskā formā. Vēl vairāk trenējos, piestrādāju pie fiziskās sagatavotības. Ar moci arī vairāk trenējos. Darbs bija lielāks nekā ikdienā. Vairāk trenējos apstākļos, kādi sagaidītu Francijā. Treniņi bija Liepājas Vecajos fortos un Grobiņā,” atklāj sportists.
Pasaules Nāciju kausa izcīņa šogad septembrī notika Francijas kalnu slēpošanas kūrortā “Isola 2000”, kas atradās augstu kalnos – divus kilometrus virs jūras līmeņa. Lai aklimatizētos, izlase jau nedēļu iepriekš ieradās sacensību mājvietā, bet treniņus aizvadīja vēl augstāk kalnos. Sākumā sajūtas bijušas ļoti dīvainas, bet Kristeram ātri ar tām izdevies aprast. “Trase sākumā likās sarežģīta, bet, kad sākām braukt, tad vairs tā nelikās. Doma bija, ka tik labāk izdotos.” Grobiņnieks norāda, ka šogad bija lielāka konkurence, tāpēc izlasei neizdevās atkārtot pērno sasniegumu – 11. vietu. Tā ierindojās 12. pozīcijā, bet apsteidza Čīli, Kanādu, Luksemburgu, Portugāli, Slovēniju un Andoru. Internacionālajā klasē, kurā bija Latvija, triumfēja Vācija. Tai izdevās atgriezties Elites grupā. Savukārt Elitē uzvara tika Spānijai.
“Jāstrādā, lai varam tikt augstāk. Ir doma, ka jātiek desmitniekā,” nākotnes mērķus ieskicē Kristers. Viņš atzīst, ka grūti ir spēkoties ar to valstu izlasēm, kurām kalni ir turpat visapkārt. Mūsmājās nav tādu šķēršļu un slīpumu. Kristers ar savu sniegumu ir apmierināts, bet izlases vadītājs Kaspars Kuļikovs uzsver, ka puisim galvenais bija krāt starptautisko pieredzi, tāpat kā otram grobiņniekam Nikam Alksnim, kurš palika ķērāja lomā. Jelgavnieks Andris Grīnfelds bija izlases galvenais vilcējs, bet Kristeram un Kasparam Vērniekam uzdevums bija dot savu artavu un – galvenais – nekļūdīties.

Pārsteigums – pjedestāls
Kristers vēl joprojām ir ļoti laimīgs par šosezon sasniegto goda pjedestālu Eiropas čempionāta posmā Francijā, kur viņš savā klasē bija otrais. Viņš pirmo reizi piedalījās visos Eiropas čempionāta posmos, kas kopumā bija astoņi. Jau pirmajā posmā Itālijā viņam izdevās sasniegt augstāko pozīciju no latviešiem, ierindojoties astotajā vietā. Tad sekoja veiksmīgā Francija. Tajās sacensībās pašam bijusi sajūta, ka nebūs nekas labs, bet, ieraugot rezultātus, pārsteigums bija liels. Francijā bija divi posmi. Otrajā dienā uzlija lietus, bija slidens, pieļautas kļūdas – gala rezultātā nākamajā posmā tikpat punktu, cik trešajai vietai, bet papildrādītājos jāpaliek ceturtajam.
Eiropas čempionāta posmi vasarā notika arī Čehijā un Vācijā, kur Kristeram vietas tik augstas vairs nebija. Vācijā bija daudz stipru vietējo braucēju, kuri savu māju trasē bija kā pielipuši akmeņiem. Savukārt Čehijā akmeņi bija kustīgi, ar lielām šķirbām. Trase lietū slidena – braukšana bijusi ar jocīgām sajūtām, uzdzinusi bailes. “Galvenais šosezon savā klasē bija tikt desmitniekā, arī uz pjedestāla, kas izdevās. Pērn biju tikai uz vienu posmu apskatīties. Skatīsimies, kā būs nākamgad. Vai būs finanses, lai uz visiem posmiem aizbrauktu,” stāsta sportists un piebilst, ka Eiropas čempionātā nevar braukt kā Latvijā – braukt, apstāties un padomāt. Tur visu laiku ir jābrauc, ne mirkli nedrīkst apstāties.

Neaizmirst pirmo reizi
Kristeram tagad ir maza atpūta. Jau no novembra viņš plāno nopietni gatavoties nākamajam gadam. Šobrīd Latvijas izlases pirmais numurs ir A. Grīnfelds, tāpēc Kristera mērķis ir viņu izkonkurēt. “Nedrīkst apstāties!” apņēmības pilns ir grobiņnieks. Viņa konkurents gan ir vienu gadu vecāks – liels talants, kurš jau piecos gados sāka braukt ar motociklu. Kristers triālā ir no desmit gadu vecuma, aizvadot savu devīto sezonu. Arī Eiropas čempionātā griboties tikt vēl augstāk.
Jautāts, kas ir grūtākais šajā sporta veidā, mototriālists stāsta, ka psiholoģiski būt gatavam. Līdzsvaram stabilam ir jābūt un drošam par sevi. Ja pie šķēršļa sāksi raustīties, tur arī paliksi. Ieraugot lielos šķēršļus Eiropas posmos, arī Kristeram uznācis drebulītis. “Divreiz izpūtu elpu. Atvilku gāzi, un aiziet,” kā pārvarējis trakos čehu vai vāciešu akmeņus, stāsta Kristers.
Viņaprāt, daudzi par triālu nav neko dzirdējuši, bet vajagot atnākt, kad sacensības notiek Liepājā, Vecajos fortos. Tad būšot skaidrs, ka tas ir ekstrēmi. Kristeru vilina viss ekstrēmais. Bērnībā sapņojis braukt motokrosā. Radiniekos ir Normunds Dūčis, tāpēc visu laiku fanojis par motokrosu. Taču pašam tajā piedalīties nesanāca, aprīkojums bijis pārāk dārgs. Toties sanācis triālam. Tagad Kristers uzskata – izdarīta pareizā izvēle.
Arī sportista tētis Dzintars Einass ir pazīstams triālists. Kristers puikas gados daudz braucis līdzi uz sacensībām, redzējis, kā tētis brauc. “Kad biju mazāks, tad tētis teica: “Kad tu vienreiz sāksi braukt?” Kad sākšu, tad tā lieta aizies,” tagad atminas jaunais censonis.
Savu pirmo sēšanos uz moča puisis nav aizmirsis. Tas noticis Grobiņā pie garāžām kopā ar “Grobiņas motokluba” treneri Voldemāru Mateusu. “Es jau tā kā mācēju braukt. Viņš man sēdēja aizmugurē. Domāju, ka viņš man līdzsvaru tur, lai es neapgāžos. Pat nepamanīju, ka viņš ir nokāpis. Tajā brīdī vēl kājas nevarēja nolikt pie zemes. Pret koku atspiedos, lai nokāptu.” Tieši Voldemārs jaunajam talantam iemācījis triāla pamatus. Liels padomdevējs ir arī tētis. Abi ikdienā pēc darba pavada daudz laika kopā treniņos. “Viņš ir mans ķērājs. Varu viņam uzticēties. Zinu, ka mani noķers,” saka Kristers.
Sagaida lielo progresu
Sākumā triāls Kristeram bijis hobija līmenī. Pirms trīs gadiem noticis liels progress, pēc kura puiša attieksme pret sporta veidu pārgājusi jau citā līmenī. Viņš saka lielu paldies gan Gunitai un Voldemāram Mateusiem, kuri meklē atbalstītājus, lai viņš varētu parādīt savu talantu, gan Grobiņas novada domei un Grobiņas sporta centram. Arī vecākiem, kuri nesaudzē līdzekļus, lai dēls tiktu uz Eiropas mēroga sacensībām.
Vēl pirms triāla Kristers spēlējis arī basketbolu komandā “Liepājas vanagi”. Astoņu gadu vecumā notika izšķiršanās par labu tehniskajam sporta veidam.
Nākamais gads grobiņniekam būs gana saspringts, jo bez triāla virsotņu iekarošanas jāabsolvē Liepājas Valsts tehnikums. Viņam automehāniķos šis ir jau ceturtais kurss. Tehniskās lietas esot asinīs. “Labāk ir, kad saproti, kas ir kas, lai nav Ķīnas ābece,” smejas Kristers. Viņš līdz tumsai cenšas vilkt draugus ārā spēlēt basketbolu. Sezonas starplaikā var aiziet arī uz ballītēm, atpūsties un sportiski pavadīt laiku. Vasarā priekš draugiem laika ir maz, jo tad viss veltīts sportam.
“Vakaros skrienu pa Grobiņas centru, aizeju pavingrot, bumbu pamētāju. Man patīk sportiski pavadīt laiku. Nevaru uz vietas nosēdēt. Visu laiku gribas ko sportisku darīt,” par sevi saka Kristers.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vilina kāre pēc ekstrēmā

Kategorijas