Nelūgtais dārza ciemiņš – Spānijas kailgliemezis

2016. gada 27. oktobris 07:00

144

Nelūgtais dārza ciemiņš – Spānijas kailgliemezis

Šovasar dārzu saimnieki cēla trauksmi par dažādu sugu un izmēra gliemežu barošanos ar augu lapām. To vidū esot parādījies īpaši agresīvais Spānijas kailgliemezis, kas savā ceļā noēd visu.

Dārzos vairojas un mielojas daudzas gliemežu sugas, un izcelt kādu īpašas bīstamības eksemplāru būtu pāragri, norāda Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Kurzemes reģionālās nodaļas vadītāja Olita Vigule. Par Spānijas kailgliemezi sākts runāt nesen, un tas, tāpat kā citi invazīvie augi un dzīvās radības, tiek ievests no citām valstīm.

Atšķir pēc krāsas
Latvijā pirmo reizi Spānijas kailgliemezis konstatēts 2009. gadā Pastendē. Sugas izplatības apzināšana sākta 2014. gadā, un pašreiz ir zināmas 15 to atrašanas vietas: Aizputē, Bauskā, Bieriņos, Cēsīs, Dobelē, Iecavā, Ieriķos, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Mazirbē, Pastendē, Plieņciemā, Siguldā un Svētē.
Par negantnieku esamību dārzā dzirdēts arī citviet, piemēram, Grobiņā, taču tie var būt arī citu sugu pārstāvji. O. Vigule vērš uzmanību, ka Spānijas kailgliemežus no citām sugām var atšķirt pēc brūnās vai sarkanbrūnās krāsas.
Spānijas kailgliemežu dzimtene ir Vidusjūras reģions, taču tagad tie sastopami praktiski visā Eiropā. Ārpus dabiskā izplatības areāla tie atrodami galvenokārt cilvēka mītņu tuvumā, dārzos, apstādījumos un parkos, lauksaimniecības zemēs un citos cilvēku ietekmētos biotopos. Tie bojā kartupeļus, bietes, kāpostus, burkānus, gurķus, salātus, graudaugus, dekoratīvos augus, ziedaugus. Atšķirībā no citām pie mums sastopamajām sugām, “spānietis” ēd arī to, ko citi brāķē, norāda O. Vigule. Šķietami lielos attālumus kailgliemeži dažādās attīstības stadijās pārvar ar cilvēku starpniecību – transporta līdzekļiem, augsni, kompostu, baļķu kravām
u.tml. Speciāliste stāsta, ka daudz gliemežu ir Vācijā un, piesūkušies automašīnām, tie dodas pasaulē.

Aktivizējas naktī
Pašu spēkiem tie parasti neizplatās ļoti tālu, bet atrašanās vietā lielā skaitā spēj savairoties četru, piecu gadu laikā. Kailgliemezis olas dēj mitrās vietās augsnē vai komposta kaudzēs, tās attīstās 3,5–5 nedēļās. Pieaugušie gliemeži pēc olu izdēšanas rudenī iet bojā, bet nepieaugušie pārziemo zemsedzē, komposta kaudzē, zem dēļu kaudzēm. Aktīvi tie ir vakarā, naktī un no rīta, lietainā un siltā laikā – arī dienā. Spānijas gliemežiem Latvijā nav daudz dabisko ienaidnieku, ar tiem barojas āpši, mežacūkas, eži un pīles.
Visefektīvākais veids, kā atbrīvoties no kailgliemežiem un sugas brāļiem, ir tos savākt ar rokām un pēc tam iznīcināt. Turklāt to vajadzētu darīt visā atradnē un visu apkārtējo zemju apsaimniekotājiem. Skaitu ierobežo arī zālāja regulāra pļaušana vienlaikus ar zāles savākšanu un iznīcināšanu.
Mazdārziņus no nelūgtajiem viesiem var pasargāt ar speciālām pretgliemežu sētiņām, kuras apliek ap dobēm, stādiem vai visu dārzu.

Slēpjas puķupodā
Ķīmiskai gliemežu ierobežošanai var izmantot limacīdus jeb īpašus augu aizsardzības līdzekļus, piemēram, “Ferramol” vai “Gust”. Saimniekiem jāskatās, kuri līdzekļi ir atļauto sarakstā, atgādina O. Vigule.
Preventīvs pasākums ir augsnes regulāra agrotehniskā apstrāde. Ja dārzā parādās kailgliemeži, būtu jāizvairās no iecienīto komposta kaudžu veidošanas. Iegādājoties augu stādus, noteikti jāpārbauda, vai puķpodā vai zem tā nav paslēpies kāds gliemezis.
Pašlaik arī kaitēkļiem iestājies miera periods, oliņas sadētas. Spānijas kailgliemeži tās dējot dziļāk nekā citas sugas, tās nav iznīcināmas.
“Darbs, darbs un vēlreiz darbs,” O. Vigule teic par veicamo, lai cīņā ar nelūgto viesi uzvarētu.
Invazīvo sugu skaits Latvijā un citās Eiropas valstīs pieaug un ne tikai tiek uzskatītas par vienu no būtiskākajiem apdraudējumiem bioloģiskajai daudzveidībai, bet rada arī ekonomiskus zaudējumus.
Spānijas kailgliemezis cilvēku veselībai nekaitē, taču tā gļotas var saturēt E-coli baktērijas, tāpēc pirms dārzeņu lietošanas pārtikā tie jāmazgā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Nelūgtais dārza ciemiņš – Spānijas kailgliemezis

Kategorijas