Mājražošanu papildina ar kūpinājumiem

Aizputes mājražotāja Agnese Abersone šoruden paštaisīto ražojumu klāstu papildinājusi ar gaļas kūpinājumiem. “Kaut kā jau jāattīstās ir, ko jaunu arī vajag pamēģināt un klientiem piedāvāt,” teic saimniece.
Pierāda sevi vietējiem
“Kādreiz strādāju skolā par skolotāju, taču tajos laikos algas nebija nekādas lielās un vajadzēja piepelnīties. Liepājas tirgū piepelnījos, tirgojot gaļu, tur varēju nopelnīt vairāk. Arī mana mamma kādreiz tirgoja stādus, es jau biju tirgus un ražošanas sistēmā iekšā. Iznāk, ka ar mājražošanu nodarbojos jau vairāk nekā 20 gadus,” stāsta A. Abersone.
Viņu gan aizputnieki, gan citi mājražojumu piekritēji zina kā sulu, sīrupu, ievārījumu, skābeņu un mārrutku izgatavotāju. “Visu iemācījos pašmācības ceļā, piedāvāju gan visiem labi zināmos produktus, gan gudroju jaunas receptes. Visu mūžu kaut kas ir darīts un taisīts, tā ka izdomāt produkciju man nebija nekas grūts. Smiltsērkšķu un plūškoka sīrupu izejvielām biju atradusi savu vietu, tikai to visu vajadzēja prast labi sataisīt,” pieredzē dalās A. Abersone.
Pēc vairākiem gadiem viņa ar vīru pārcēlusies uz savas mammas mājām Aizputē. “Te man sākums bija grūts. Man bija uzlikts “Liepājas zīmogs”. Es vietējiem biju sveša. Neviens neticēja, ka spēju kaut ko pati uzražot. Mani sauca par spekulanti, pārpircēju. Ilgi gāja, līdz mani pieņēma,” atklāj mājražotāja. “Taču tagad es gribu tirgoties un attīstīt savu darbību tikai un vienīgi Aizputē,” smaidot nosaka A. Abersone.
Realizē pēkšņu ideju
Doma par gaļas kūpināšanu sievietei radusies pagājušā gada decembrī. Aizbraukusi uz Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) reģistrēt jaunu mājražojumu veidu. “Man bija doma par pīrādziņu cepšanu mājās. Bez jebkādas aizķeršanās reģistrēju šo darbības veidu. Taču man ienāca prātā pēkšņa doma – gaļas kūpināšana. Uzreiz jautāju PVD – vai varu arī gaļu pati gatavot un kūpināt? Man atbildēja – kālab ne?” Pirms tam kūpinājumus taisījusi ģimenes vajadzībām, bet, gribot uzsākt nopietnāku ražošanu un piedāvāt izstrādājumus tirdzniecībai, bijis jāsāk viss no sākuma. Martā sākusi darbu pie savas idejas tālākās attīstības. Līdz reālajai ražošanai un tirdzniecībai pagājuši vairāki mēneši.
“Atbilstoši PVD prasībām bija jāuztaisa ražošanas telpa – kur gaļu un desas sagatavot kūpināšanai. Mājās ierīkotajai telpai vajadzēja nodrošināt gludu, mazgājamu virsmu, tādēļ to izflīzējām. Zem telpas bija pagrabs – to vajadzēja aiztaisīt ciet,” pirmo ražošanas uzsākšanas etapu apraksta A. Abersone. Nākamais solis bijis kūpinātavas ierīkošana. Iesākumā uzlikta vienkārša kūpinātava tuvāk mājai. “Teica, ka vajagot tai zem jumtiņa atrasties. Dabūju ierīkot citā vietā, gādāt arī citu kūpinātavu – lielāku, esošā bija par mazu. To pasūtīju Kandavā, un tās pašas dienas vakarā klāt bija,” uz nojumi ved mājražotāja. Vēl bijis norādījums ierīkot dzesētavu. Tā ierīkota zem tās pašas nojumes. “Ko PVD par to teiks nākamajā pārbaudē, patiešām nezinu, bet tāda bija prasība. Darīju, ko varēju.”
“Kūpināšanas nozarē esmu ieguldījusi ļoti daudz līdzekļu, ātrā laikā to atpelnīt nevarēs,” viņa noteic. “Bet, ja es nedarītu kaut tik, cik es daru, nebūtu ne tik,” uzsver darbīgā sieviete.
Izmanto pārbaudītas receptes
Gaļu un desas A. Abersone ar savu mājražotājas firmas zīmi sākusi piedāvāt pircējiem Aizputē salīdzinoši nesen. Izejvielas kūpinājumiem – kūpināmos gaļas gabalus, maļamos gabaliņus desām un aknu pastētei – iepērk SIA “Āmuļi”. Ķiploki un sīpoli, kas ir neatņemama sastāvdaļa gaļas ēdieniem, tiek izaudzēti savā dārzā.
“Iesāku ar kūpinātu krūtiņu. Tā kā šajā nozarē biju jauniņā, man vajadzēja sākt ar kaut ko zināmu un pārbaudītu, kas cilvēkiem garšo un patīk man pašai,” stāsta mājražotāja.
“Protams, es jau iesākumā sapratu, ka konkurēt ar lielražotājiem nevaru. Viņiem plašāks piedāvājums, cenas zemākas. Man kā mājražotājai cenas ir augstākas. Cenšos visu taisīt pēc tādām receptēm un piedāvājumā likt tādus izstrādājumus, kas garšos,” saka A. Abersone, norādot, ka ar eksperimentēšanu esot diezgan piesardzīga, tādēļ lietā tiekot liktas receptes, kas sakrājušās galvā cauri laikiem.
Tagad ik nedēļu ceturtdienās un piektdienās A. Abersone nodarbojas ar kūpināšanu. “Pircējiem piedāvāju visu svaigu. Piektdienā piedāvāju ceturtdienas kūpinājumus, bet sestdien tirgū var nopirkt piektdienas vakarā sakūpināto. Aknu pastēti taisu no cūkgaļas, procesā pievienojot sviestu. Piedāvājumā ir arī gaļas ruletītes. Lai ražotu desas, meklēju vietu, kur izdevīgi iegādāties īstas cūku zarnas. Atradu veikalā Rīgā,” teic ražotāja. Vislabākā malka kūpināšanai ir alksnis un ābele. “Tā ir tā “garšīgā” malka.”
“Kamēr esmu tirgū ar preci, vīrs iekurina kūpinātavu. Ar visiem ražošanas darbiem man jātiek galā vien pašai, jo vīrs pēc slimības nevar vairs man tik daudz palīdzēt. Bērniem sava dzīve, bet dēls Kaspars man piepalīdz ar tirgošanos Liepājā,” teic mājražotāja.
Iegādājas dāvināšanai
A. Abersone ar saviem ražojumiem pastāvīgi piedalās tirgū gan Aizputē, gan Liepājā. “Tur man liels palīgs ir dēls Kaspars. Viņš Liepājas Pētertirgū ir dažas reizes nedēļā: pārdod sulas, sīrupus, ievārījumus. Pati uz Liepāju braucu reti. Nav laika, jo darba daudz, un noiets ir tepat, Aizputē,” palepojas vietējā ražotāja. “Nedēļā nokūpinu un pārdodu apmēram 40 kilogramus gaļas izstrādājumu.” Pārējie ražojumi iecienīti un pieprasīti ir rudenī un ziemā, ir klienti, kuri viņas darinājumus iegādājas kā Ziemassvētku dāvanas.
“Vispār jau Liepājas tirgū man gājis ļoti grūti, pat izstāstīt nevaru. Ļoti bijis un joprojām jācīnās ar konkurentiem. Bieži pati un arī dēls tā dara – palaiž cenu zemāku, lai būtu pircēji un reāli kaut ko nopirktu. Protams, konkurenti par to atklāti dusmojas, jo viņiem sliktāk. Ja nepērk, tad jau nav man vispār vērts strādāt un visu dienu stāvēt uz tirgu un neko nepārdot – naudiņu taču vajag visādām sadzīves vajadzībām. Kāda jēga turēt pārāk augstu cenu?” tā ražotāja.
“Lai braukātu uz tirgu citviet vai uz gadatirgiem, ir lielas degvielas izmaksas. Otrkārt, katrā gadatirgū ir noteiktas prasības – jāsamaksā par vietu, jābūt atbilstošam noformējumam, kādu nosaka organizatori. Cik man nav jāietirgo, lai to visu nosegtu! Man ir tepat labi, esmu apmierināta, ka ir tā, kā ir,” smaidot atklāj A. Abersone.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām