Ziemupē un Vērgalē tumšo laiku pārlaiž aktīvi

Lai gan lielākā daļa pagasta svinīgo un lielo pasākumu notiek Vērgalē, arī Ziemupe cenšas ik pa laikam uzrīkot kādu pasākumu, satikšanās vakaru vai jestru balli. Tumšais rudens laiks nav izņēmums.
Pasākumi – ļoti gaidīti
Ziemupnieki var lepoties ar lieliem un nu jau par tradīciju kļuvušiem pasākumiem. “Lielie pasākumi – tie mums ir divi. Tas ir Ziemupnieku saiets un Ģimeņu vakars, kas nākamgad martā būs jau trīsdesmit piekto reizi. Cilvēki, kuri strādā kaut kur tālāk, pat pakārto tam savus atvaļinājumus,” gandarīta tauta nama vadītāja Daina Vītola. Viņa atklāj, ka šādos vakaros parasti notiek ģimeņu godināšana, skaistais pasākums tiek arī fotografēts un filmēts, lai materiāli pēc tam kalpotu par piemiņu, kā arī par vēstures liecību nākamajām paaudzēm. Albumi saglabājušies pat no tālā 1982. gada.
Decembra sākumā darbību uzsāks “Rūķupe”. “Viņi jau vienpadsmitajā decembrī ies vaļā, bet pirms tam ir visi iekārtošanas darbi,” stāstīt zina D. Vītola. Kamēr “Rūķupē” vēl nav ieradies Ziemassvētku vecītis ar saviem palīgiem, spītējot asajam un aukstajam vējam, Ziemupi nepamet kaislīgi makšķernieki. Tautas nama vadītāja stāsta, ka nesen, izejot pie jūras, tur bijuši manāmi pat 33 makšķerkāti. “Tur aiz tiem makšķerkātiem ir arī cilvēki,” smejot teic D. Vītola, apliecinot, ka ciemats arī tumšajā un aukstajā gada pusē neiztiek bez dzīvības un rosības. “Rūķupē” rosība būs manāma no 11. līdz 23. decembrim, kad kārtējo reizi atdzīvosies “Rūķupes” meži.
Sapņo par senlietu krātuvi
D. Vītola pastāsta, ka Ziemupes tautas namā regulāras ir arī dažādas izstādes, kas ik pa laikam nomaina cita citu. “Visu laiku kaut kādas izstādes notiek – vēl joprojām glāzes stāv plauktos. Pagājušajā nedēļā aizvedām – mums bija Rīgas ādas apstrādes mākslinieku darbi no lietišķās mākslas studijas “Nianse”. Atveda vadītāja Ilda Sīlis, kurai ir 78 gadi, pati atstūrēja ar zaļu “žigulīti” – jau tas vien bija notikums,” smaidot stāsta vadītāja.
Viņa atzīst, ka vēlas Ziemupi un tās vēsturi turēt godā, lai šī vieta arvien būtu interesanta. “Kaut kā negribas ļaut izbeigties vietai. Vācam vecos albumus, no mājām vecās mantas, piemēram, te stāv zila krūze ar ķiršiem – tai noteikti ir vismaz simts gadi. Tā ir ražota ļoti sen Vācijā un atceļojusi uz šejieni,” rādot senās lietas, kuras nonākušas līdz tautas namam, stāsta D. Vītola. Tautas namā glabājas arī sena tintnīca ar spalvaskātu, kas nu jau uzskatāma par tiešām senu relikviju. “Mums ir pat sapnis par kādu senlietu krātuvi, jo pie mums nonākušas arī senas Bībeles un cita lietas. No mazām lietām sākas visas lielās lietas,” par nākotnes nodomiem stāsta D. Vītola.
Dejo, dzied un vingro
Arī Vērgalē neiztiek bez dažādām aktivitātēm ikdienā un kultūras pasākumiem īpašās svētku reizēs. Kā zina stāstīt Vērgales kultūras nama vadītāja Velga Freimane, lielākā daļa vērgalnieku aktīvi iesaistās piedāvātajās sporta nodarbībās, kā arī labprāt dzied. Vērgalē netrūkst arī citu aktivitāšu, kurās iesaistīties, tomēr daļa vietējo vēl joprojām ir gana kūtri. Vislabāk viņiem tīk dziedāt, un to viņi dara ar prieku. Visi vērgalnieki noteikti var lepoties ar Vērgales ansambli un tā dalībniekiem, šogad “Vakarvējš” nosvinējis jau savu 15. jubileju. Nu ansamblis piedzīvos jaunas vēsmas, jo tam piesaistīts jauns vadītājs – Guntis Vītols.
Taujāta, kādas vēl aktivitātes piedāvā un organizē kultūras nams, tā vadītāja stāsta: “Katru otrdienu ir dejotāju mēģinājumi vidējās paaudzes deju kolektīvam “Vērgalīte”, ceturtdienās ir aerobika sievietēm. “Pie mums no Liepājas brauc Sabīne Šēniņa, un apmēram desmit līdz divpadsmit sievietes regulāri darbojas, vienu stundu vingrojot. Mēs sarunājām arī Ilonu Kilu no Liepājas – nūjošanas instruktori. Mums jau iepriekš bija un rādīja instruktore, bet dalībnieki grib atjaunot prasmes.” Jāteic gan, ka par fiziskajām aktivitātēm lielāku interesi izrāda tieši sievietes – arī nūjošanas nodarbībās piedalās aptuveni septiņas, astoņas vērgalnieces.
Suminās novadniekus
V. Freimane atklāj, ka šobrīd notiek cītīga gatavošanās pasākumam, kad ieplānots sumināt Goda novadniekus. “Mums tas ir septiņpadsmitajā, bet Pāvilostā ir astoņpadsmitajā novembrī. Septiņos vakarā mēs godināsim labākos, viņi parakstīsies arī Goda grāmatā,” par pasākuma gaitu stāsta kultūras nama vadītāja. Šajā vakarā plānots arī koncerts, kurā uzstāsies Vērgales pamatskolas skolēni ar dziesmām un dzejoļiem. Savukārt vakara galvenais viesis būs dziedātājs Dzintars Čīča ar savu koncertprogrammu “Likteņlīnijas”. Pēc svinīgās daļas sekos svētku balle, kurā uzstāsies grupa “Ceļojums” no Smiltenes.
Kultūras nama vadītāja atklāj, ka vērgalnieki vienmēr gaida, kad te viesosies aktieris Voldemārs Šoriņš ar kādu izrādi. “Februāra vidū, it kā uz Valentīna dienu, brauks aktieri no Rīgas ar jaunu lugu. Ja nemaldos, “Silvija” tā saucas. Tur būs arī Evija Skulte, Šoriņš, piedalās kādi pieci, seši, septiņi aktieri,” par gaidāmajiem pasākumiem stāsta V. Freimane.
Viņa labprāt uz dažādiem kultūras pasākumiem redzētu vēl kuplāku iedzīvotāju skaitu, it īpaši uz ballēm, kas ir lieliska iespēja visiem vērgalniekiem pabūt kopā. Viņasprāt, svarīgi ir iesaistīties piedāvātajās aktivitātēs un nākt ar savu iniciatīvu par nākotnes vēlmēm, lai Vērgales kultūras dzīve neapstātos un atbilstu visu vajadzībām.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām