Aicina uzturā lietot zaļās zivis

2012. gada 13. jūlijs 14:05

390

Saskaņā ar ANO datiem, vairāk kā ceturtā daļa pasaules zivju resursu tiek pārzvejoti. Katru dienu tīklos nonāk nepieaugušas zivis, kas nav paspējušas nārstot. Baltijas jūra nav izņēmums. Nereti izvēlētās zvejas metodes un apjomi neatbilst ilgtspējīgas zvejniecības principiem, tāpēc jūras iemītnieki bieži sapinas tīklos, kā arī iet bojā piezvejas rezultātā. Lai pārrunātu zvejas principus Baltijas jūras Latvijas piekrastē, kampaņas "Spēks ir tīrā jūrā" iniciators Dzintars Jūra šajā nedēļas nogalē apmeklēs tradicionālos Zvejnieku svētkus. Tur viņš tiksies gan ar zvejniekiem, gan iedzīvotājiem.

"Es negribu aizēnot svētku prieku, tomēr man šķiet svarīgi atgādināt cilvēkiem, kā zivju izvēle maltītei ietekmē to nozveju. Zivis var un vajag ēst, bet jāraugās, lai tās iegūtas, ievērojot atbildīgus zvejas principus. Arī tā ikviens var palīdzēt glābt Baltijas jūru", norāda Dzintars.

Lai atvieglotu izvēli tiem, kuri vēlas ikdienā lietot atbildīgi iegūtus zvejas produktus, Pasaules Dabas Fonds izdevis Zivju gidu. Lai norādītu vai jūras produktu ir ieteicams lietot uzturā, izmantotas trīs krāsas. Zaļā krāsa nozīmē "laba izvēle – izbaudi maltīti", dzeltenā – "apdomā pirms izvēlies", bet sarkanā – "labāk neizvēlies". Ar zivju gidu var iepazīties arī Pasaules Dabas Fonda mājas lapā http://www.pdf.lv/uploads/dokumenti/Zivju_gids.pdf. Piemēram, brētliņas, mencas, Baltijas plekstes jeb butes, reņģes ir laba izvēle – zivis nav pārzvejotas. Izvēloties zivis no zaļā saraksta, cilvēka ietekme uz vidi un jūru būs minimāla. Savukārt, zušus, jūraslīdakas un nereti arī lielās plēsīgās zivis, kā, piemēram, haizivis, uzturā nevajadzētu lietot, jo sugas ir apdraudētas un savvaļā tās tiek pārzvejotas.

Ko ikviens var darīt Baltijas jūras zivju labā?

Iegādājoties jūras produktus veikalā, tirgū vai restorānā, pajautāt, kāda ir to izcelsme.

Aicināt veikalus savā produktu klāstā iekļaut vairāk sertificētus jūras produktus un to izstrādājumus – tā pasargājot gan sevi, gan dabu.

"Es pats esmu zivjumīlis, zivis man garšo, un tās es ēdu bieži, tomēr vienmēr mēģinu noskaidrot, kur tās ir ķertas un kādos apstākļos", stāsta Dzintars.

Zvejnieku svētku galdam Dzintars kopā ar pieredzējušu jūras velšu pagatavotāju Ēriku Dreibantu (līdzīpašnieku restorānam "3 zivis", kas durvis vērs vasaras beigās), piedāvā ātru un gardu Baltijas plekstes jeb butes recepti:

Butes fileju pārsmērē ar sviestu, pārbārsta ar timiānu, rīvētu parmezāna sieru un sāli. Nomazgā ķiršu tomātus, pārlej ar eļļu un pārkaisa ar sāli. Zivi (ar ādu uz leju) un tomātus liek uz pergamenta un cep cepeškrāsnī 5 minūtes.

Plašāk par "Spēks ir tīrā jūrā" aktivitātēm ikviens var uzzināt Dzintara mājaslapā www.pdf.lv/dzintars.

Jau ziņots, lai veicinātu izpratni par Baltijas jūras stāvokli un nākotnes perspektīvām, uzsākta ilgtermiņa iniciatīva "Spēks ir tīrā jūrā". Cīņu pret jūras sagandēšanu uzņēmies veikt Baltijas jūras entuziasts, liepājnieks Dzintars Jūra, kurš apvienojis spēkus ar Pasaules Dabas Fondu un SEB banku. Viņš cer uz Latvijas iedzīvotāju atsaucību, jo kampaņas ietvaros veiktā pētījuma dati rāda, ka gandrīz 90% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi mainīt savus ikdienas paradumus un iesaistīties Baltijas jūras glābšanā.

Dzintars Jūra,
Liepājnieks - kampaņas "Spēks ir tīrā jūrā!" iniciators

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Aicina uzturā lietot zaļās zivis

Kategorijas