Pazemē ir karsts ūdens un nafta

2016. gada 10. novembris 07:00

1238

Latvijas lielākā rūpe ir enerģētika. No nozares veiksmīgas attīstības atkarīga siltumenerģijas cena, gan rūpniecības attīstība, kas šobrīd piesaistīta dārgai elektroenerģijai. Bija vēja ģeneratori, saules baterijas, mazie HES. Projekti ir neveiksmīgi, jo par to pastāvēšanu katrs Latvijas iedzīvotājs pārmaksā.
“Kursas Laiks” meklēja atbildi uz jautājumu – vai mūsu valstī ir kāds perspektīvs enerģijas avots, kas nestu peļņu, nevis zaudējumus un atvieglotu pilsoņiem dzīvi? Tepat kaimiņvalstī Lietuvā – Klaipēdā – jau deviņdesmitajos tika uzcelta pirmā ģeotermālā stacija, kuru finansēja Pasaules Banka un Dānijas valdība. Kopējās izmaksas – nepilni 20 miljoni ASV dolāru. Klaipēda sildās, virszemē nonāk 38 grādus silts ūdens. Pa ceļam uz Klaipēdu varam redzēt tā saucamos naftas zirdziņus. Viņi pumpē naftu! Lietuviešiem ir sava Lietuvas Naftas produktu aģentūra, bet Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) mājaslapas ievadā sadaļā “Ģeoloģija” teikts: “Daudziem ģeoloģija asociējas ar naftu, zeltu, dimantiem un tamlīdzīgām “ekskluzīvām lietām”.” Lai arī mājaslapas apakšsadaļās seko informācija par to, ka mums ir gan nafta, gan termālie ūdeņi, pirmais teikums parāda domāšanas veidu un attieksmi – tas ir kaut kas ekskluzīvs, neaizsniedzams, lieta, par ko nevajadzētu sapņot, jo nekas līdz galam nav skaidrs.

Latvijā visa kā ir gana, tikai dziļi
Patiesībā par naftas ieguves iespējamību tautā ir zināms. Arī “Kursas Laiks” par šo lietu rakstījis. Tā 2002. gada 10. decembrī A. Šestakovskas rakstā “Nafta joprojām vilina, dimanti vairs ne” virmo tā pati neziņa. “Ir dzirdēts, ka reiz no kāda urbuma to dabūjuši,” pirms 14 gadiem “Kursas Laikam” par naftas ieguvi saka Valsts ģeoloģijas dienesta Zemes dzīļu resursu daļas toreizējais vadītājs Agris Lācis. Šodien valsts politikās nekas daudz nav mainījies. 800 metrus dziļie urbumi šķiet dārgi un 2002. gadā vēl ir problēmas ar likumdošanu par naftas meklēšanu privātīpašumos.
Tajā pašā laikā Liepājas puse vienmēr ir šķitusi visinteresantākā un šeit veikts visvairāk pētījumu. Visdziļākais kontrolurbums ir Grobiņā – 1935 metri, bet otrs dziļākais Bārtā – 1903 metri. Vispār derīgo izrakteņu meklēšana Kurzemē sākusies jau 19. gadsimteņa beigās un atrastas pat brūnogles, kas gan saturējušas pārāk daudz sēra piemaisījumu. Tās mēģināts izmantot Brocēnu cementa rūpnīcā, bet izdeguši skursteņi. Ir bijuši mēģinājumi pat pētīt, vai mums nav savu dimantu. Iespējams ir, tikai pārāk dziļi. Mums ir daudz pazemes ūdeņu, un tie piepildītu karjerus kaut vai dažu simtu metru dziļumā, bet jārok ir krietni dziļāk. Ja pieminam ūdeni – jau 2002. gadā ir zināms, ka Bārtas apkārtnē pazemes ūdens temperatūra ir ap 50 grādiem un to būtu iespējams izmantot tautsaimniecībā. Diemžēl pie Liepājas temperatūra ir zemāka. Toties Papē un Nidā siltā ūdens aktivitāte ir vēl lielāka, un iespējams, ka to varētu izmantot bez papildu sildīšanas, tomēr projekti ir apstājušies. Termālie ūdeņi Papes apkaimē ir aptuveni 1000 metru dziļumā.

Strādā pie licences saņemšanas
Šā gada 4. oktobrī Ministru Kabinets atbalstīja Kristapa Rūmnieka ieceri saņemt licenci naftas iegulu pētniecībai divos Rucavas novada nekustamajos īpašumos. Runa ir par pētniecību Rucavas novada “Alksnīšos” un “Bumbuļos”. “Man ir vienošanās ar saimniekiem, ka rīkojos viņu uzdevumā, un šobrīd ir uzsākts pētniecības licences iegūšanas process. Tā vēl nav saņemta, kārtojam dokumentus,” “Kursas Laikam” uzsvēra K. Rūmnieks.
Potenciālais izpētes laukums atrodas Latvijas pierobežā ar Lietuvu uz austrumiem no Rucavas un ir 49,18 hektārus liels. Līdz šim tikai vienā vietā Latvijā tiek iegūta nafta. 2003. gadā īstenojās naftas ieguves projekts Gudenieku pagastā, kurā ar pētniecību arī nodarbojās K. Rūmnieks. Arī Gudeniekos notiek tikai eksperimentālā ieguve un iegūtās naftas apjomi nav lieli.

Skaidrības nav, nodokļus gribas
Pēc Ekonomikas ministrijas publiski paustā, rīkojuma projektā iekļautajā licences laukumā padomju gados – 80. gadu beigās – izpēte bijusi neviennozīmīga. Trīs gadu ilgā izpētes posmā nav gūta atbilde, vai naftu tā sauktajā “Bumbuļu” struktūrā var iegūt vai ne. Ja noskaidrotos, ka naftu iegūt šeit ir izdevīgi, tad tas pozitīvi ietekmētu iekasēto nodokļu apjomu, norādīts Ekonomikas ministrijas paskaidrojumos.
Ja pētniecība notiks, tad tas ir unikāls pavērsiens, jo vairāk nekā 25 gadus brīvajā Latvijā visi zināja par iespējamām naftas iegulām Rucavas novadā, tomēr nekas tā arī nenotika.
Kustība naftas ieguves virzienā aktivizējās pagājušā gada nogalē ar valdības atbalstītajiem noteikumiem par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi, kas paredz, ka ogļūdeņražu meklēšanas licences nav ekskluzīvas, savukārt ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences ir ekskluzīvas. Vienā laukumā var izsniegt tikai vienu licenci ogļūdeņražu izpētei un ieguvei.
Ir savi speciālisti, kuri zina drēbi
K. Rūmnieks ir viens no Baltijā nedaudziem speciālistiem, kuriem ir gan atbilstoša izglītība, kā arī pieredze naftas iegulu izpētē. “Teorētiskās zināšanas esmu ieguvis, studējot Sanktpēterburgas Kalnu institūtā Ģeofizikas specialitātē un Krievijas Gubkina naftas un gāzes valsts universitātē Ģeofizikas informācijas specialitātē. No 2006. līdz 2010. gadam darbojos pie Kuldīgas naftas iegulas Gudniekos Kuldīgas novadā; bet no 2011. līdz šodienai strādāju kompānijā “Weatherford”,” paskaidro K. Rūmnieks.
Par speciālista teikto, ka Lietuvā naftu iegūst jau sen, katrs var pārliecināties ceļā uz Klaipēdu, kur var redzēt tā saucamos naftas zirdziņus dabā. LVMĢC mājaslapā ir īsa informācija par to – Lietuvā naftas ieguve pieaugusi līdz 470 tūkstošiem tonnu 2003. gadā.

Oficiālos avotos raksta skopi
Iepretī ievadam ģeoloģijā tālāk LVMĢC izteikumos par ogļūdeņražiem jeb naftu Latvijā ir atklātāks un vairs nav runas par to, ka mums tās nav. Tiek atzīts, ka naftas iegulas Latvijas rietumu daļā ir, un pat atrodama iespējamo iegulu karte. Te arī norādīts, ka perspektīvākie komerciālai ieguvei ir reģioni Latvijas dienvidrietumos netālu no robežas ar Lietuvu, kā arī tas, ka vairāki objekti jūrā atrodas strīdus zonā ar kaimiņvalsti un tādēļ izpēte netiek veikta.
No vēstures zināms, ka par naftu sākuši interesēties jau Ulmaņlaikos, pagājušā gadsimta 30. gados. Aktīva izpēte notikusi kopš 1958. gada un ilgusi līdz 1971. gadam. Sauszemē veikti seismiskie darbi, kā arī izurbti vairāki desmiti izpētes urbumu. Kuldīgas naftas atradni uzgāja jau 1963. gadā. 1972. gadā meklējumus pārtrauca, jo Padomju Savienībai šādas nelielas atradnes nebija perspektīvas. Meklēšanas darbus atsāka 1986. gadā, kad arī tika atklātas iespējamās iegulas Latvijas dienvidrietumos. Līdz 1994. gadam jaunas atradnes netika atrastas, tomēr konstatēja vairākas perspektīvas vietas. Visbeidzot speciālisti atzīst, ka Latvijā naftu vēl var atrast. Atliek vien novēlēt, lai veicas K. Rūmniekam, iegūstot licenci.

Termālo ūdeņu pētījumi izgaist
Tas, ka vairākās vietās Latvijā ir pazemes termālie ūdeņi, tiek atzīts. Jau pieminētajā LVĢMC interneta resursā ir kartes, kas liecina, ka tajā pašā Rucavas novadā un pie Elejas termālo ūdeņu temperatūra ir virs +50 grādiem pēc Celsija skalas. Šādu siltumavotu var izmantot tautsaimniecībā, un tomēr ziņas par pētījumiem apsīkst 2013. gadā. Uzņēmuma SIA “Liepājas enerģija” sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda “Kursas Laikam” apliecināja, ka uzņēmums piekritis piedalīties projektā “Nākotnes ceļvedis ilgtspējīgai ģeotermālai enerģijai jaunajās ES dalībvalstīs”, sniedzot apstiprinošu vēstuli SIA “Vides konsultāciju birojs”, tomēr tālāka darbība nav sekojusi. Tai sekoja arī pievienotais pētījums, kuru parakstījis Latvijas Nacionālās ģeotermālās asociācijas valdes loceklis un SIA “Baltic Geoenergy” valdes priekšsēdētājs Māris Ķipsts. Pētījumā teikts, ka “Liepājā un apkaimē ir ģeotermālo ūdeņu slāņi”, kurus varētu izmantot tautsaimniecībā. M. Ķipsts 2013. gadā piedāvā visdažādākos risinājumus – gan ģeotermālā koģenerācijas stacija, gan SPA. Liepājas pusē termālo ūdeņu dziļums, pēc pētījumā teiktā, svārstās no 1100 līdz 1750 metriem.
Minēto pielietojumu pētījumā netrūkst. Kaut vai Baltkrievijas piemērs, kur siltumnīcas apsilda ar termālo ūdeņu siltumu. Ir viena bēda – trīs gadu laikā Latvijā nekas nav noticis. Patlaban pētnieks uz jautājumiem nav atbildējis. Tēma noteikti ir turpināma, jo termālo ūdeņu izmantošana Liepājas pusē tā arī nenotiek, un tādēļ arī atbilde uz jautājumu, kāpēc, tūlīt un tagad nav nepieciešama. Ir fakts – mēs stāvam uz vietas, kamēr Lietuvā dara!

Pozitīva pieredze – daudzviet Eiropā
Par ģeotermālo ūdeņu izmantošanu zina arī K. Rūmnieks un, kā izrādās, ir piedalījies vienā no projektiem Parīzē. “Ja jau Eiropā – Vācijā, Francijā, Itālijā, Polijā, Čehijā, Austrijā, Slovākijā, Serbijā, Spānijā, Ungārijā, Nīderlandē, Beļģijā, Lielbritānijā un Somijā – tiek realizēti projekti, kas ir saistīti ar ģeotermālo enerģiju, tad tas nozīmē, ka tas atmaksājas. Cik izdevīgi tas ir, tiešām nezinu. Esmu piedalījies vienā no projektiem Parīzē. Noskaidroju, ka no viena urbuma, kur ūdens ieguve ir 3000 litru minūtē ar ūdens temperatūru virs 70 grādiem, ir urbums ūdens atgriešanai zemē – ar siltumu tiek nodrošināti 6000 dzīvokļi apkurei ziemā un kondicionieriem vasarā. Darbības laiks urbumam ir 20 gadi,” atklāj K. Rūmnieks.
Teikt, ka nav vispār nekā šajā jomā, ir pārāk skarbi, jo ir cilvēki, kuri dara – veic pētījumus un domā, kā arī redz perspektīvu. Tāpat ir kontrolurbumi, kuri gan šobrīd nedarbojas, bet norāda, ka viss ir iespējams. Kā vienu no būtiskiem šķēršļiem termālo ūdeņu izmantošanā K. Rūmnieks piemin plašos ieguldījumus jaunu apkures sistēmu izveidošanā. “Daudzviet valstī ir pārgājuši uz kurināšanu ar šķeldu un jaunus ieguldījumus, kuru rezultāts īsti nav skaidrs, nemaz negrib,” tā K. Rūmnieks. Liepājā speciālisti atzina, ka ūdens virspusē nonāktu līdzīgā temperatūrā kā Klaipēdā un apkurei tik un tā būtu papildus jāsilda.

Rucava vēlas pilotprojektu
Pēc pašvaldību aptaujāšanas izrādās, ka Rucavas novada Attīstības nodaļas vadītājs Jānis Ratkevičs par lietu labi informēts un zina par Eiropas Savienības “LIFE” programmas iespējām, kuras varētu izmantot ģeotermālo ūdeņu ieguvei Nidas ciemā.
“Nupat apmeklēju semināru, kur dzirdēju daudz interesantu lietu par “LIFE” programmu, un zinu arī par ģeotermālajiem ūdeņiem. Pie mums šīs programmas līdzekļus lielākoties izmanto dabas aizsardzības projektiem, bet vecajās Eiropas Savienības valstīs no tās ļoti daudz finansē dažādas citas lietas, ne tikai dabas parkus. Piemēram, zinu, ka “Whirlpool” elektrisko plīšu ražotājs saņēmis finansējumu, lai mazinātu plītsvirsmu kaitīgo ietekmi. Es domāju, ka pilotprojekta līmenī varam dabūt finansējumu arī priekš Rucavas novada termālo ūdeņu ieguvei,” saka J. Ratkevičs. Viņš sazinājies arī ar Elejas pagastu, kur, līdzīgi kā Rucavas pusē, termālie ūdeņi iznāk samērā tuvu virszemei un ir pietiekami karsti, lai kopīgi strādātu šajā jautājumā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pazemē ir karsts ūdens un nafta

Kategorijas